Izveidosim Latvijas valodas karti: Jāņa Endzelīna dzimšanas dienā atklāj apvidvārdu talku 7
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakardien bija latviešu slavenākā valodnieka Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas diena. Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūts kopā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina šo notikumu nosvinēt, piedaloties apvidvārdu talkā.
Kas ir apvidvārdi? Lielos vilcienos – tie ir vārdi, kas nepieder literārās valodas leksikai un tiek lietoti kādā ierobežotā reģionā. Čabala, kaupiņš, linka, lukste, naģe, smakris, ukse – kurš zina, ko šie vārdi nozīmē? Ja nav zināmi, var palūkoties tēzaurā – tajā jau diezgan prāvs apvidvārdu krājums, tomēr krājumus nekad nekaitē papildināt.
Savējie sapratīs
Apvidvārdi ir sastopami visās vārdšķirās, tie var būt gan lietvārdi (piemēram, kartupeļus Kurzemē dēvēs par rāceņiem, Vidzemes vidienē – par tupeņiem, bet Latgalē – par buļbām), gan darbības vārdi, īpašības vārdi, pat izsauksmes vārdi (ro! – sacīs kurzemnieks redz, lūk vietā) un saikļi.
Tāpat apvidvārds var apvienot īpašības vārdu un lietvārdu vienā – lai pateiktu “slapja upmalas pļava”, Aknīstes pusē lietos vienu vārdu – lukste. Savukārt Saikavas izloksnē līdzās latviešu valodā parastiem vārdiem mežs, sils, birze, vēris reģistrēti meža apzīmējumi, kas daudz sīkāk raksturo dažādu sugu un lieluma koku kopas: skūts, kupss, skūpsns, smalksnis, suoklis, slēksnis un citi.
Vārds pieder apvidvārdiem arī tad, ja tas tikai nedaudz atšķiras no citur lietotā vārda (tā par kartupeļa apvidvārdiem uzskatāmi arī karpelis, kartpelis, kartfelis un citas formas). Pat Endzelīna uzvārds ir apvidvārds. Dzimšanas dokumentos nākamais valodnieks ierakstīts kā “Mičkēnu Jānis Endzelins”.
Valodnieks kļuvis par Endzelīnu, bet brāļi savos uzvārdos vēlāk pierakstu latviskojuši kā Enzeliņš un Endzeliņš, un šī forma tēzaurā ierakstīta ar nozīmi “mazais pirkstiņš” un “koka spraudeklis linu kodaļas piestiprināšanai pie ratiņa cērves”.
Kopīga bagātība
Pret apvidvārdiem, tāpat kā pret izloksnēm, ir dzirdēta nievīga attieksme – ka tā jau tikai novirze no literārās valodas, kaut kas zemāks un tikai vārdnīcās ierakstāms, ne publiski lietojams. Man kopš bērnības ierastie sēliskie apvidvārdi ir viena no stiprākajām un dzīvīgākajām saknēm latvietībā, pirmais impulss interesei par valodu.
Rakstnieki smēlušies apvidvārdu krājumos, meklējot sinonīmus. Spilgts piemērs ir Andrejs Upīts, kurš vārda “runāt” dažādo nianšu atklāšanai vien izmantojis vairākus desmitus sinonīmu, tādus kā attraukt, tarkšķēt, kverkšēt, buldurēt, plaukšēt, penterēt, purkšēt, švipšināt, urdēt un tamlīdzīgi.
Taču arī citi rakstnieki nereti smēlušies sinonīmus un spilgtinājumus tieši dialektos. Bet valodniekiem apvidvārdi sniedz plašas pētniecības iespējas, citastarp atklājot latviešu valodas saites ar citām valodām.
Sistemātiska Latvijas izlokšņu izpēte sākusies 20. gadsimta 20. un 30. gados – laikā, kad notika darbs pie Kārļa Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīcas” sējumiem. Jāņa Endzelīna rediģētajos “Filologu biedrības Rakstos” tika publicēti izlokšņu apraksti, un pie Latviešu folkloras krātuves apvidvārdu vārdnīcu vajadzībām tika uzsākta izlokšņu leksikas vākšana apmēram 29 izloksnēs.
Aprakstus izloksnēm galvenokārt veidoja LU Baltu nodaļas studenti – to arī varētu dēvēt par apvidvārdu talku, jo, protams, izloksnes lielā mērā tika izvēlētas saistībā ar apraksta autoru dzimto pusi. Apvidvārdi vākti arī padomju laikos, un jau toreiz izskanējušas bažas par valodas noplicināšanos, literārajai valodai izspiežot dialektus un izloksnes.
Saglabāt un daudzināt
“Apvidvārdi ir spēcīgi un ietilpīgi – tie sniedz ziņas par mūsu valodas daudzveidību, vēsturi un attīstību, bet vienlaikus tie ir arī trausli – nerādoties visai Latvijai, tie var strauji zust un aizmirsties. Apvidvārdi ir galvenais novadu valodas lepnuma un goda avots, un tie ir pelnījuši, lai par tiem uzzina ikviens.
Talka ļaus Latvijas valodas karti piepildīt ar literārajā valodā nepazītiem vārdiem, parādot to nozīmes nianses un izplatības reģionus. Apvidvārdi palīdz visai valodai kuplot un plaukt. Kur tulkotāji un pētnieki lauza galvas kādas reālijas nosaukšanai, tur pagastos savs vārds jau ir izdomāts un aktīvi lietots,” saka viena no apvidvārdu talkas idejas autorēm, LU Latviešu valodas institūta pētniece Sanda Rapa.
Lai saglabātu un daudzinātu apvidvārdus, talkā aicināts piedalīties ikviens interesents, kā arī valodas un vietējās kultūras aktīvistu grupas, izglītības iestādes, bibliotēkas, muzeji, tūrisma informācijas centri, nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas.
Apvidvārdus varēs reģistrēt īpaši izveidotā datubāzē, kas būs pieejama papildināšanai no šodienas; tajā būs iespējams ievadīt arī novadam raksturīgos teicienus. Tāpat visu talkas laiku ik nedēļu tiks izraudzīts vārds, ko darīt zināmu plašākai publikai.
Lai uzsvērtu valodas bagātības nozīmi kultūras mantojuma un identitātes veidošanā, apvidvārdu talku atbalsta arī UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Ziedoņa muzejs, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Stāstnieku asociācija.
Godinot Endzelīnu
Jāņa Endzelīna dzimšanas dienai par godu notiks arī citi sarīkojumi. Pēc vakardienas atklāšanas šodien turpināsies Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta rīkotā starptautiskā zinātniskā konference “Valodas reģionālie varianti”, kurai varēs sekot līdzi “Zoom” platformā un “Facebook” lapā tiešsaistē. Konference aizsāks pasākumu kopu, kas veltīta valodnieka 150. dzimšanas dienai, kas iekļauta 2022.–2023. gada UNESCO svinamo dienu kalendārā.
Šogad konferencei pieteikušies 36 zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas un tā veltīta dialektiem, izloksnēm un valodas paveidiem – valodai, ko runā pagastos, novados un plašākos reģionos. Valodas reģionālie varianti tiks aplūkoti visdažādākajos aspektos, tās programmā iekļauti referāti par izlokšņu leksiku, morfoloģiju, fonētiku un arī akcentoloģiju dažādos Latvijas un Lietuvas novados.
