Kaitīgie organismi sīpolu stādījumos šajā vasarā 0
Māra Bēŗziņa, VAAD reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Sīpolu lakstu puskode Acrolepiopsis assectella sīpolu KO klāstā ierindojas topa pirmajā pozīcijā. Kaitēkļa attīstībai piemērotāks ir sauss un silts laiks.
Pirmos kaitēkļa kāpuru bojājumus VAAD speciālisti novēroja jau maija beigās Latgales pusē. Jūnijā puskodes bojāti augi bija sastopami gandrīz visos sīpolu sējumos un stādījumos. Kāpuri iegraužas lokos, barojoties veido tajos šauras ejas, loki dzeltē, tādējādi tiek traucēta sīpola attīstība. Vasaras laikā attīstās vismaz divas kaitēkļa paaudzes, tie ziemo kūniņas stadijā tajā pašā laukā. Tāpēc, sīpolus stādot tajā pašā vietā vai netālu, loku bojājumi turpināsies arī nākamajā gadā.
Sīpolu neīstajai miltrasai Peronospora destructor aizvadītajā vasarā nebija pietiekami labi laika apstākļi. Miltrasas attīstībai vairāk piemērots ir miglains, lietains laiks, gaisa temperatūra 15–22 oC. Slimības pazīmes tika novērotas tikai dažos no apsekotajiem stādījumiem. Nozīmības ziņā pati svarīgākā sīpolu slimība šogad ierindojama topa otrajā vietā, jo slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās, augsnē, arī uz stādmateriāla.
Melnplankumainība Stemphylium vesicarium ir karsto vasaru slimība. Tā ir sastopama katru vasaru, bet postīgāka tā kļūst, ja gaisa temperatūra ilgstoši sasniedz 25 oC. Vasarā pietika gan karstuma, gan bija arī nepieciešamais mitrums, tādēļ melnplankumainība attīstījās topa trešās vietas līmenī. Slimība parasti seko pa pēdām sīpolu neīstās miltrasas un tripšu bojājumiem.
Arī augu vecākās un jau atmirušās lapas bieži pārklājas ar melnplankumainību. Turpat laukā augu atliekās saglabājas ierosinātāji un gaida atgriežamies sīpolaugus.
Par KO sastopamību dārzeņu sējumos un stādījumos, kā arī par kartupeļiem raksturīgajām slimībām un kaitēkļiem Latvijas novados aktīvajā veģetācijas periodā var uzzināt VAAD mājas lapā noverojumi.vaad.gov.lv.
