Finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Foto: Zane Bitere/LETA

Olafs Zvejnieks: Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas izveidojās pēdējos nepilnos 20 gados, kopš iestājāmies ES 78

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

TV24
Ekonomists par Kariņa lidojumiem ar privātajiem avioreisiem: “Šis stāsts ir visskandalozākā daļa no lielākas bildes, kur ir bijusi ļoti liela izšķērdība” 114
TV24
“Nauda nesmird…” Adamovičs stāsta par atrasto krievu “Shahed” dronu, kurā ievietots Ukrainā ražots akumulators
Vīrietis loterijā laimē 33 miljonus eiro. Tas, ko viņš izdarīja nākamajā rītā, pārsteidza visus 6
Lasīt citas ziņas

Savdabīgs aklā dialogs ar kurlo pagājušajā nedēļā padevās finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un Latvijas uzņēmējiem, kurus pārstāvēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

“Ja salīdzināmies ar abām pārējām Baltijas valstīm, tad ir situācijas, kur varēja būt labāk, bet nav labāk – nu tā vienkārši ir,” kādā televīzijas raidījumā sprieda ministrs. “Igaunija ir drosmīga ar inovācijām, ar pieeju valsts digitalizācijai tikusi daudz tālāk, savukārt lietuvieši industriālajā sektorā ir aizgājuši tālāk nekā mēs, viņiem nacionālā bagātība ir par trešdaļu lielāka nekā Latvijai, jo viņi ir uzņēmīgāki un daudz zinošāki,” domu turpināja finanšu ministrs.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Izglītības sistēma ir tā, kas mums iebuksē, jo mums nav naudas, bet tā tur ir jāiegulda,” atzina Ašeradens. Rezumējot – igauņi ir drosmīgāki, lietuvieši – uzņēmīgāki, bet latvieši – ne cepti, ne vārīti. Un situāciju mainīt diez vai izdosies, jo naudas latviešu izglītošanai nav. Skan vareni, iedvesmojoši un pārliecinoši, un tā laikam ir valdības izslavētās ekonomikas transformācijas programmas kvintesence.

Daudz pārliecinošāk jautājumu par to, kāpēc atpaliekam no kaimiņiem, spējuši analizēt Latvijas uzņēmēji. Viņu viedokli šajā jautājumā pagājušajā nedēļā formulēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Lai gan 30 neatkarības gadu laikā esam iekļuvuši pasaules bagātāko ekonomiku klubā, tomēr esam viena no nabadzīgākajām šīs valstu grupas loceklēm, raksta Rostovskis.

Taču kas vēl ļaunāk – “šobrīd nav nekādu indikāciju, ka mums ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali”.

Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas izveidojās ne jau 90. gados vai divtūkstošo gadu sākumā, kad ekonomika piedzīvoja lielākos satricinājumus. Gluži otrādi – šī atpalicība veidojusies pēdējos nepilnos 20 gados, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā.

“Šajā laikā Latvijas ekonomikas attīstības politika nav bijusi koncentrēta uz eksporta attīstību, privāto investīciju piesaisti un biznesa vidi, bet gan uz ES fondu izmantošanu un Briseles lēmumiem – politikas veidotāji mūsu valsts attīstību balstīja uz paklausību Briselei un Eiropas naudas pārdali ierēdnieciskā manierē,” rak­sta Rostovskis.

“Tas arī ir radījis plašu uzņēmīgo, biznesā esošo cilvēku kategoriju, kuri tā vietā, lai investētu savu enerģiju cīņā par eksporta tirgiem un biznesa attīstību, cītīgi rosās budžeta naudas un Eiropas fondu apgūšanā. (..) Šādas politikas īstenošana ir novedusi pie tā, ka pēc 30 gadiem galvenajos ekonomikas parametros – piemēram, pirktspējas paritāte un iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju – mēs no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem atpaliekam par aptuveni 15%. Politiķiem, kas šādu ekonomikas attīstības modeli ir īstenojuši, jāuzņemas atbildība par tā fiasko un jāatzīst, ka tā ir bijusi kļūda,” viņš raksta.

Ko tad darīt un kā mainīt situāciju? Latvijas uzņēmēji, kurus šajā gadījumā pārstāv Rostovskis, nosauc piecas jomas, kurās visvairāk nepieciešamas pārmaiņas. Pirmā no tām – birokrātija, kas ietver gan dokumentu un saskaņojumu sakārtošanas dārdzība, gan šo procesu ilgumu. Otra valsts radītā šķēršļu josla ekonomikas attīstībai – darbaspēka pieejamība. “Ir jābūt izstrādātai kārtībai, kā uzņēmējs nepieciešamo darbaspēku ātri varētu saņemt un, beidzoties darba attiecībām, šo darbaspēku veiksmīgi arī varētu virzīt ārā no valsts. Šobrīd ir apgriezta situācija – uzņēmējam ir grūti ārvalstu darbaspēku dabūt, bet, kad tas jau ir Latvijā, nav izstrādāta kārtība, kā tam doties atpakaļ vai tālāk uz citām valstīm.”

Trešajā problēmu jomā no pirmā acu uzmetiena valsts it kā nebūtu vainojama, proti, pie tā, ka Latvijā ir vienas no augstākajām energoresursu cenām reģionā, it kā ir vainīga kaimiņvalsts Krievija. Taču arī te viss nav tik vienkārši – “Latvijai nepieciešama enerģētikas stratēģija, kuras galvenie mērķi būtu enerģijas pieejamība un konkurētspējīga cena reģionā”.

Tulkojot latviešu valodā – valstij jāmaina sev piederošo enerģētikas monopolu darbības mērķis no pašreizējās valsts budžetam izdevīgās maksimālās peļņas gūšanas stratēģijas uz tādu stratēģiju, kas spētu nodrošināt zemāko iespējamo energoresursu cenu, un šim mērķim ar Krieviju nav nekāda sakara.

Ceturtais problēmu aspekts ir finanšu (ne)pieejamība. “Mūsu uzņēmēji nedrīkst būt situācijā, ka tiem ir sliktākā finanšu instrumentu pieejamība reģionā. Jārada apstākļi, kas bankas motivētu finansēt biznesu un arī projektus ar relatīvi augstāku risku.” Un tikai piektais jautājums šajā uzskaitījumā ir nodokļi: “Darbaspēka nodokļi, kas ir nesamērīgi augsti. Tāpat nepieciešama nodokļu vienkāršība un speciāls regulējums mazajam biznesam.

Ideja, ka visiem jābūt vienādam nodokļu slogam, reālajā dzīvē nestrādā veiksmīgi, un redzam, ka arī citās valstīs mazajiem uzņēmējiem ir atšķirīgs nodokļu regulējums.”

Šis nelielais dialogs samērā skaidri parāda, kur meklējamas idejas atpalicības pārvarēšanai. Neviena no tām nav īpaši jauna, taču, neskatoties uz dažādām valsts un ieinteresēto pušu sadarbības formām, virzības nav. Kurš ir kurls un kurš akls šajā dialogā?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
TV24
Ekonomists par Kariņa lidojumiem ar privātajiem avioreisiem: “Šis stāsts ir visskandalozākā daļa no lielākas bildes, kur ir bijusi ļoti liela izšķērdība”
TV24
“Nauda nesmird…” Adamovičs stāsta par atrasto krievu “Shahed” dronu, kurā ievietots Ukrainā ražots akumulators
Vīrietis loterijā laimē 33 miljonus eiro. Tas, ko viņš izdarīja nākamajā rītā, pārsteidza visus
Pašreizējās prognozes liecina, ka nākamnedēļ laikapstākļus Latvijā ietekmēs Krievijas anticiklons. Paliks krietni aukstāks?
VIDEO. Jūras krastā izskalots tūkstošiem mazu, zilu, noslēpumainu bumbiņu. Tās apdraud dzīvniekus
Lasīt citas ziņas
Trešajam brīvprātīgajam dienestam pieteikušies 515 cilvēki – pagaidām pietiekami, lai nebūtu jārīko “izloze”
Uz Latvijas robežas izbraukšanu gaida vairāk nekā 1000 kravas auto: Divās diennaktīs nobraucu 800m
TV24
Ekonomists par Kariņa lidojumiem ar privātajiem avioreisiem: “Šis stāsts ir visskandalozākā daļa no lielākas bildes, kur ir bijusi ļoti liela izšķērdība”
Receptes
VIDEO. Ideālā recepte! Kā pagatavot patiešām kraukšķīgas medus piparkūkas ar mežģīņu rakstiem
Trešajam brīvprātīgajam dienestam pieteikušies 515 cilvēki – pagaidām pietiekami, lai nebūtu jārīko “izloze”
11:33
Uz Latvijas robežas izbraukšanu gaida vairāk nekā 1000 kravas auto: Divās diennaktīs nobraucu 800m
11:13
Jau trešo dienu tiek dzēsts ugunsgrēks ostas teritorijā, Vecmīlgrāvī – noliktava pilna kokmateriāliem
10:50
Pilsētai jābūt patiesi skaistai – Rīgas rotāšana Ziemassvētkiem izmaksājusi ap 600 000 eiro
Vīrietis loterijā laimē 33 miljonus eiro. Tas, ko viņš izdarīja nākamajā rītā, pārsteidza visus
Dārzs
Novērtē lielā sniega postījumus dārzā: vai kaut ko var saglābt jau tagad?
Cilvēkstāsts
CILVĒKSTĀSTS. Ansis Bogustovs par ģimeni, darbu televīzijā un atpazīstamību, kuras dēļ reizēm “ticis pie kāda foršāka gaļas gabaliņa tirgū”
Viedoklis
VIDEO. Mihelsons pamāca Duļevskai, Salcevičai un Stībelim, kā visiem izdzīvot Amerikā par 100 dolāriem, un visi iedzied “Poker Face”
Kokteilis
VIDEO. Internets mutuļo: Parīzē sarīkotas grandiozas 60 miljonu ASV dolāru vērtas kāzas kādai amerikānietei. Kas viņa ir?
VIDEO. “Mēs liekam mīnas viņiem, viņi – mums”: Ukrainas sapieri koncentrējas uz frontes ceļiem
ASV nosūtījušas Izraēlai tūkstošiem ieroču un 100 bumbas bunkuru caursišanai; tās caursit pat betonu
Mājas
izvēlēties gaismiņu virtenes: kuras ilgāk deg, kuras ir spožākas, kuras tērē mazāk elektrības?
Rīgā, Daugavā, pamanīts cilvēks. Glābējiem peldot pakaļ, izdodas viņu izglābt
Jau trešo dienu tiek dzēsts ugunsgrēks ostas teritorijā, Vecmīlgrāvī – noliktava pilna kokmateriāliem
VIDEO. Tesla beidzot sāks pikapa “Cybertruck” piegādes; cena par “plikāko versiju” būs, sākot no 60 990 dolāriem
Ģimenes ārsti no nākamā gada varētu strādāt četras valsts apmaksātas darba dienas, piekto nosakot par maksas
Justīnes Reinikovas slepkavības lietā prokuratūra cēlusi apsūdzības viņas tēvam un pamātei
Cik reižu un kas atklāja Ameriku? Tas noticis vismaz sešas, septiņas reizies!
Sestdien piekrastes rajonos brīžiem snigs, bet citviet sagaidīsim saulīti; ceļi apledojuši – brauciet uzmanīgi
Ziemas prieki ir klāt – Rīgā šogad būs trīs distanču slēpošanas trases; šodien atklāj Uzvaras parka trasi
Veselam
Laimīgo pāru noslēpumi: 6 stundas nedēļā, lai nostiprinātu attiecības
Meta un Sniedze – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Šī ir ir laba, nē – lieliska, diena pārmaiņām! Horoskopi 2. decembrim
Pašreizējās prognozes liecina, ka nākamnedēļ laikapstākļus Latvijā ietekmēs Krievijas anticiklons. Paliks krietni aukstāks?
TV24
STOPkadri: Iztērēsim valsts naudu un mēģināsim dabūt “Michelin” zvaigznes
Eiropas galēji labējo partiju zvaigžņu stunda: partijas, kas stingri vēršas pret migrāciju un islāmu, izvirzās priekšplānā
TV24
“Nauda nesmird…” Adamovičs stāsta par atrasto krievu “Shahed” dronu, kurā ievietots Ukrainā ražots akumulators