Aktuāla aptauja: vai bieži sastopaties ar skolēnu vardarbību? 0
Anita Holma, Salacgrīvas novada sociālā dienesta vadītāja: “Pašlaik nav tādu gadījumu, kuru risināšanā būtu bijis jāiesaistās sociālajam dienestam. Taču nesenā pagātnē piedzīvojām, ka agresīvi noskaņots pusaudzis vērsās pret savu skolotāju.
Šo gadījumu toreiz izdevās veiksmīgi atrisināt un galvenokārt tikai tādēļ, ka zēna vecāki bija ar mieru sadarboties – viņi piekrita mainīt mācību iestādi. Par turpmāko zēna uzvedību saņēmām pozitīvas atsauksmes.
Skaidrs, ka ikdienā bērni šad un tad saplēšas un sakaujas. Ja vardarbīgās epizodes sāk atkārtoties, runājam ar vecākiem. Diemžēl viņi ne vienmēr ir gatavi atzīt problēmas. Tad iesaistām speciālistus – psihologu, psihiatru, ģimenes ārstu, arī bāriņtiesu, policijas pārstāvi. Mums ir arī sociālais pedagogs, kas strādā gan skolā, gan sociālajā dienestā, kā arī apseko ģimenes viņu dzīves vietā.”
Solvita Rumba, Kocēnu novada sociālā dienesta vadītāja: “Esam gandarīti, ka skolas neslēpj, bet ziņo par šādiem gadījumiem. Protams, ar bērniem strādā pedagogi, bet, ja noticis kas nopietnāks, ziņo sociālajiem darbiniekiem. Vardarbība – tā ir ļoti nopietna problēma, kas ar katru gadu iet plašumā.
Uzskatu, ka tās risināšanā jāiesaistās arī valstij. Ne jau tikai ar vardarbīgo bērnu, jāstrādā ir ar visu ģimeni. Ko darīt, ja visas iespējas izsmeltas, bet panākumu nav?
Sešpadsmitgadīgs puisis aizskar citus skolēnus, dezorganizē stundu darbu, neņem vērā skolotājus. Vienīgais risinājums būtu nosūtīt šo zēnu uz sociālās korekcijas izglītības iestādi “Naukšēni”. Bet izrādās, ka šī skola paredzēta pusaudžiem, kas pastrādājuši likumpārkāpumus, piemēram, veikalā nozaguši kādu preci. Bērnus ar uzvedības problēmām, kuri ir agresīvi, vardarbīgi, šeit nepieņem. Naukšēnu skola ir ļoti laba, tur strādā speciālisti, un ārpus ierastās mājas vides audzināšanas pasākumi norit sekmīgāk.”
Ivars Rozentāls, Auces novada sociālā dienesta vadītājs: “Sociālais dienests iesaistās tad, ja ir kāds iesniegums, informācija par vardarbības gadījumu. Skola vispirms pati rīkojas, tajā ir gan sociālais pedagogs, gan psihologs. Par Jaunjelgavas notikumu varu teikt – tāda agresija ir par traku. Tā jāizskauž, un tas ir gan skolas sociālā pedagoga, gan klases audzinātāja uzdevums, viņam jāmana, ka veidojas kas nelāgs. Tas tiesa, ka jaunieši kļūst arvien agresīvāki. Tam par iemeslu ir bērnu visatļautība.
Apsveicami, ka Tieslietu ministrija beidzot rosinājusi likumprojektu, lai par vardarbību pie atbildības varētu saukt skolēnus jau no 11 gadu vecuma. Par nožēlošanu, likums spēkā stāsies tikai no 2017. gada. Tas ir daudz par vēlu.”
Lidija Deksne, Aknīstes novada sociālā dienesta vadītāja: “Ar bērnu vardarbību sastopamies arvien biežāk.
Iemesls tai lielākoties meklējams ģimenē. Tas ir alkoholisms, viens vai abi vecāki ir vardarbīgi, ģimenē valda visatļautība, nesaskaņas starp pieaugušajiem, kam par iemeslu arī naudas trūkums utt. Bērniem nav motivācijas mācīties, viņi traucē mācību stundas, dara pāri vienaudžiem.
Aknīstes vidusskola uzreiz reaģē uz tādiem gadījumiem, ziņo sociālajam dienestam. Tas ir pozitīvi. Jo ātrāk visi iesaistās, jo labāk.
Diemžēl ir gadījumi, kad vecāki nesadarbojas, aizstāv savu vardarbīgo atvasi. Tāds skolēns ir slogs pedagogiem. Mums ir viens tāds bērns. Viņa uzvedība skatīta visās iespējamās institūcijās, esam secinājuši, ka būtu nepieciešama psihiatriskā ekspertīze, varbūt jālieto medikamenti, taču vecāki tam nepiekrīt. Un viss turpinās. Valstī nav institūcijas, kas varētu palīdzēt šādos gadījumos.”
Fakti * Pēc Valsts policijas ziņām, vardarbības gadījumu skaits skolās ir gandrīz nemainīgs: 2011. gadā saņemti vairāk nekā 6000 iesniegumu, bet 2012. gadā – 5882 iesniegumi par vardarbības gadījumiem skolās. * Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija norāda, ka pašlaik strādā ar 10 – 12 smagiem vardarbības gadījumiem. * Tiesībsarga pētījums liecina, ka ik trešais bērns skolā piedzīvojis emocionālo vai fizisko vardarbību. |
