Kadrs no Edoardo Ponti filmas “Visa dzīve priekšā”.
Kadrs no Edoardo Ponti filmas “Visa dzīve priekšā”.
Publicitātes foto

Aktuālā kino izlase: vērtīgākie filmu un seriāli piedāvājumi šobrīd 0

Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Turpmākajās nedēļās “Kultūrzīmēs” sniegsim ieteikumus par aktuālajiem un vērtīgākajiem filmu un seriālu piedāvājumiem.

“Visa dzīve priekšā” (“La vita davanti a sé, The Life Ahead”, Itālija, 2020; režisors Edoardo Ponti), “Netflix”. 1977. gadā tapusī Francijas filma “Rozas kundze” saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kā labākā ārzemju filma, savukārt titullomas atveidotāja Simona Siņjorē savam balvu klāstam piepulcēja vēl vienu – Francijas Nacionālo kino balvu “Cēzars”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Romānu par Aušvicā izdzīvojušo ebrejieti Rozu, kura savulaik naudu pelnīja kā prostitūta, sarakstījis Romēns Garī, un par veikumu viņu apbalvoja ar Gonkūru prēmiju. To savas jaunākās filmas pamatā izvēlējies leģendārā itāliešu producenta Karlo Ponti un ne mazāk leģendārās aktrises Sofijas Lorēnas dēls Edoardo Ponti, galveno sieviešu lomu uzticot savai mātei, kurai tā ir atgriešanās pēc desmit gadu pauzes.

Grāmatas darbību no 70. gadu Parīzes pārceļot uz mūsdienu Bari, ko pārplūdinājuši migranti un bēgļi, Ponti risina kā ļoti personīgu, un tās galvenie varoņi ir Roza, kura nu rūpējas par strādājošu prostitūtu atvasēm, un Momo (Ibrahima Gueije), 12 gadus vecs puišelis, kurš viņu apzog, taču, pamazām lobot neuzticības slāņus, viņi viens otrā atrod draugu un uzticības personu…

Jau drīz pēc 13. novembra, kad filma nonāca “Netflix” straumēšanas platformā, tā izpelnījās sajūsmu, un Sofijas Lorēnas vārds tiek piesaukts prognozēto “Oskara” nomināciju kontekstā, kur šobrīd viņas sīvākās konkurentes ir Vanesa Kērbija, Frānsisa Makdormande, Viola Deivisa un Kerija Maligane.

Pati Lorēna jau ir divu “Oskaru” īpašniece – kā labākā aktrise Amerikas Kinoakadēmijas balvu viņa saņēma 1962. gadā par lomu filmā “Divas sievietes” (1960), bet 1991. gadā pievienojās tām kino industrijas personībām, kuru talants godināts ar mūža balvu.

“Satikšanās uz Piena ceļa” (“On the Milky Road”, Serbija, ASV, Lielbritānija, 2016, režisors: Emīrs Kusturica), “Shortcut”. Kaut Kannu kinofestivālā divkārt godalgotā serbu režisora Emīra Kusturicas vārds – un arī filmas – jau labu laiku neizraisa tādu sajūsmu kā viņa karjeras spožākajos gados, viņš turpina iet pa maģiskā reālisma taku, turklāt filmā “Satikšanās uz Piena ceļa” – kopā ar vienu no skaistākajām Eiropas kino aktrisēm Moniku Belluči.

Pirms četriem gadiem tapusī filma ir mīlasstāsts uz Balkānu kara fona. Kosta ēzelīša mugurā uz frontes līniju ved svaigu pienu, lai karavīri remdētu slāpes, un viņa mīļotā, pateicoties šādam biznesam, drīz kļūs bagāta, abi varēs dzert kāzas un dzīvot laimīgi līdz mūža galam.

Reklāma
Reklāma

Taču pasaku sižeti nav iederīgi pat E. Kusturicas filmu realitātē, kaut ar fantastiskiem elementiem režisors un galvenās lomas atveidotājs nav skopojies arī šoreiz.

Mazajā ciematā ierodas skaistule, kura, kā runā, ir paša mafijas bosa mīļotā un kuru Kostas līgava noskata par sievu pašas brālim.

Teatrālisms un apzināta ironija ir Kusturicas stiprās kārtis, ko novērtēja arī Venēcijas kino festivāla organizatori – “Satikšanās uz Piena ceļa” bija nominēta “Zelta lauvai”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.