Aptaukošanās epidēmija globāli un Latvijā – ar ko sākt cīņu pret globālo un nacionālo virssvaru? 26
Pēteris Apinis

Foto – Shutterstock.com

Pēteris Apinis, ārsts

Nozīmīgākā epidēmija 21. gadsimtā ir mazkustības un liekā svara epidēmija. Pasaules veselības organizācija to uzskata par pandēmiju, Latvijas  Veselības ministrija – par epidēmiju. Fakts – gan pasaulē, gan Latvijā cilvēki sēž, guļ, blenž televizora ekrānā vai datorā; nekustas fiziskas pārvietošanās aspektā nemaz vai kustas tālajā ceļā no gultas līdz virtuvei, no virtuves līdz datoram vai no datora līdz tualetei.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
TV24
Uzņēmējs Bergs: “Tā bilde ir ļoti sērīga… Valsts strādā pēc tāda pieņēmuma, it kā vidējais latvietis dzīvotu 500 gadus”
TESTS. Ja tev šodien būtu jākārto eksāmeni, ar kādu atzīmi tu pabeigtu 9.klasi un iegūtu pamatizglītību?
Lasīt citas ziņas

Rīkošos sev neraksturīgi – kā ievadvārdus citēšu Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektoru Gebrejesu (Dr. Tedros Adhanom Ghebreyesus): “svarīga ir aptaukošanās profilakse un pārvaldība no agras bērnības līdz pieaugušo vecumam, izmantojot diētu, fiziskās aktivitātes un atbilstošu aprūpi, ja nepieciešams. Lai sasniegtu globālos mērķus aptaukošanās ierobežošanai, būs nepieciešams valdību un kopienu darbs, ko atbalstīs uz pierādījumiem balstīta PVO un valstu sabiedrības veselības aģentūru politika. Svarīgi ir arī tas, ka ir jāsadarbojas privātajam sektoram, kuram ir jāuzņemas atbildība par savu produktu ietekmi uz veselību”.

Atkārtošos: Pasaules Veselības organizācija aptaukošanās un adipozitātes pieaugumu sauc par pandēmiju, bet es lietošu jēdzienu “resnuma epidēmija”. Viens no astoņiem cilvēkiem uz zemeslodes šobrīd dzīvo ar aptaukošanos (tas nav tā vienkārši dzīvot ar lieku svaru, nē – katrs astotais cilvēks uz zemeslodes ir ļoti resns).

CITI ŠOBRĪD LASA

Žurnālā The Lancet atradu norādi, ka 2022. gadā vairāk nekā 1 miljards cilvēku pasaulē dzīvoja ar aptaukošanos. Pasaulē aptaukojušos pieaugušo skaits kopš 1990. gada ir vairāk nekā divkāršojies, bet bērnu un pusaudžu vidū (vecumā no 5 līdz 19 gadiem) – četrkāršojies.

Jau 2022. gadā 43 % pieaugušo bija liekais svars. Valstis ar visaugstākajiem aptaukošanās rādītājiem 2022. gadā bija Klusā okeāna un Karību jūras reģiona salu valstis, kā arī Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstis.

Jāteic, ka Latvija pēdējos gados atkal uzņēmusi kursu uz līderību neveselībā. Pateicoties Kariņa – Pavļuta mājsēdei un sportošanas aizliegumam 2020.–2022. gadā Latvijas bērni pievērsās gadžetiem (telefoniem, planšetēm, spēļu ierīcēm, datoriem) un pameta sporta nodarbības. Līdz ar to Latvijā, skolu beidzot, 32% jauniešu ir ar lieko svaru vai pat adipozi. Tas ir baisi, jo meitenes ar lieko svaru nedzemdēs, bet puiši – nespēs dienēt bruņotajos spēkos vai strādāt policijā un glābšanas dienestos. Katram interesentam es iesaku apmeklēt SPKC mājas lapu vai dažas konkrētas saites. Latvijā mēs uzticamies Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, un SPKC mēdz pētīt 7 gadus vecus bērnus. Izrādās, ka jau pirmskolas vecumā vecāki kopā ar pirmskolas iestādes direktoru ir panākuši, ka 20% bērnu ir ar lieko svaru vai aptaukošanos (meitenēm šis skaitlis gadu no gada pieaug). Kāpēc katrs piektais bērns kļūst resns jau līdz 7 gadiem. Galvenie iemesli ir trīs:

  • jaunie vecāki skolā nav apguvuši veselības zinības un nepamana sava bērna resnumu kā veselības problēmu;
  • bērnudārzā uzturs ir pārlieku salds, valdošā kombinācija baltmaize + piens + nezināma satura cīsiņš; savukārt no bērnudārza brīvajā laikā bērns saņem hotdogu, kas tas pats cīsiņš baltmaizē vien ir. Bērnu slimnīcas endokrinologi vairākkārt norādījuši, ka Latvijas bērnu ēšanas paradumi ir briesmīgi;
  • pirmsskolas iestādēs izpratne par sporta nodarbībām un fiziskām aktivitātēm ir reducēta līdz pastaigai.
Reklāma
Reklāma

Uzreiz piebildīšu skolas gados bērnu apresnēšana pieaug – vidusskolu vai ģimnāziju beidzot 19 vai 20 gadu vecumā, 32% jauniešu ir ar lieko svaru vai aptaukojušies (resni).

Visi SPKC pētījumi pieejami šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi
Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, kurā var izpētīt mūsu problēmas ar ķermeņa masas indeksu: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18708/download?attachment Lasiet 167A – 169B. Savukārt bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā 2022./2023.mācību gadā atrodams 19.-22. lapaspusē šajā saitē:
https://www.spkc.gov.lv/lv/media/20280/download?attachment

Atgriezīšos pie PVO ziņojuma. Aptaukošanās ir sarežģīta hroniska slimība. Tās cēloņi ir labi izprasti, tāpat kā krīzes ierobežošanai nepieciešamie pasākumi, kas ir pamatoti ar pārliecinošiem pierādījumiem. Tomēr šie pasākumi netiek īstenoti. Pasaules Veselības asamblejā 2022. gadā dalībvalstis pieņēma PVO Paātrināšanas plānu aptaukošanās apturēšanai, kas atbalsta valstu līmeņa rīcību līdz 2030. gadam. Un šis plāns arī ir labs pamats Latvijai – kā ierobežot aptaukošanās pandēmiju.

Pamatpasākumi ir šādi:

  • pasākumi, lai atbalstītu veselīgu praksi no pirmās dienas, tostarp zīdīšanas veicināšanu, aizsardzību un atbalstu;
  • noteikumi par bērniem paredzētu kaitīgu pārtikas produktu un dzērienu tirdzniecību;
  • pārtikas un uztura politika skolās, tostarp iniciatīvas, kas regulē produktu ar augstu tauku, cukura un sāls saturu tirdzniecības aizliegumu skolās un skolu tuvumā;
  • nodokļu un cenu politika, lai veicinātu veselīgu uzturu;
  • uztura marķēšanas politika;
  • sabiedrības izglītošanas un informēšanas kampaņas par veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm;
  • fiziskā aktivitāte un jauni aktivitāšu standarti skolās;
  • aptaukošanās profilakses un kontroles pakalpojumu integrēšana primārajā veselības aprūpē.

Tālāk rakstā par visu to sīkāk.

 

Aptaukošanās epidēmijas radītie riski veselībai, ekonomikai un sociālai sfērai PVO skatījumā

Aptaukošanās epidēmija rada vairākus nozīmīgus riskus gan sabiedrībai kopumā, gan katram cilvēkam individuāli. Nozīmīgākie veselības riski ir sirds un asinsvadu slimības, jo aptaukošanās ir galvenais riska faktors koronārai sirds slimībai, hipertensijai un insultam. Liekais svars un aptaukošanās ievērojami palielina insulīna rezistences un 2. tipa diabēta attīstības risku. Palielināts svars ir būtisks risks vairākām vēža formām, tostarp, krūts, kolorektālam, endometrija un nieru vēzim. Liekais svars bieži ir iemesls osteoartrītam, mugurkaula problēmām un locītavu sāpēm. Tāpat liekais svars ir nozīmīgs miega apnojas un hroniskās obstruktīvās plaušu slimības riska faktors. Resnuma raisīta bezalkohola taukaino aknu slimība var progresēt līdz aknu cirozei. Sievietēm aptaukošanās var izraisīt menstruālos traucējumus, neauglību un paaugstinātu risku grūtniecības komplikācijām (par to lasiet raksta atsevišķā sadaļā). Ļoti nozīmīga ir liekā svara un aptaukošanās ietekme uz garīgo veselību, jo rada paaugstinātu depresijas, trauksmes un zema pašvērtējuma risku. Augsts aptaukošanās izplatības līmenis var samazināt sabiedrības veselības pasākumu, piemēram, vakcinācijas un profilaktisko programmu, efektivitāti. Pieaugošs aptaukošanās izplatības līmenis rada lielu slogu veselības aprūpes sistēmai, īpaši hronisku slimību ārstēšanā un profilaksē.

Aptaukošanās un liekais svars rada valstiskus un individuālus ekonomiskos riskus – augstas veselības aprūpes izmaksas, kas saistītas ar aptaukošanās ārstēšanu un ar resnumu saistītām
(iepriekš minētām) slimībām. Labklājības jomā liekais svars nozīmē paaugstinātu slimības dienu skaitu un samazinātu darba produktivitāti, kas ietekmē darba devējus un ekonomiku kopumā. Jebkurā gadījumā liekais svars rada priekšlaicīgas nāves riskus, samazina produktīvo dzīves gadu skaitu un rada ekonomiskus zaudējumus sabiedrībai.

Kā trešo lielo risku grupu adipozitātes pandēmijai jāmin sociālie riski. Aptaukošanās bieži izraisa sociālu stigmatizāciju un diskrimināciju, kas var ietekmēt indivīda psiholoģisko labklājību un sociālās attiecības. Bērniem ar aptaukošanos biežāk ir mācīšanās grūtības un zemāks akadēmiskais sniegums, kas var ietekmēt viņu nākotnes iespējas. Aptaukošanās var ierobežot indivīda spēju piedalīties dažādās fiziskās un sociālās aktivitātēs, samazinot dzīves kvalitāti.

Aptaukošanās epidēmijas radīto risku mazināšana prasa integrētu pieeju, kas ietver profilaktiskus pasākumus – sabiedrības izglītību, veselīga dzīvesveida veicināšanu un piekļuves uzlabošanu veselīgiem pārtikas produktiem un fiziskajām aktivitātēm.

Mazkustīgs dzīvesveids kā galvenais aptaukošanās epidēmijas cēlonis

Mazkustīgs dzīvesveids ir globāla problēma, kas saistīta ar vairākiem faktoriem. Galvenie mazkustības cēloņi mūsdienās ir tehnoloģiju izmantošana, izklaides ierīces, videospēles un sociālie tīkli, pārvietošanās paradumi.

Arvien vairāk cilvēku strādā birojā vai attālināti, lielāko daļu darba dienas pavadot pie datora. Eiropā 40% cilvēku vairāk nekā 10 stundas dienā pavada sēdus stāvoklī. Daudzi darba veidi prasa ilgstošu sēdēšanu, piemēram, biroja darbs, studijas, struktūras vadītāja amats, kas veicina mazkustīgu dzīvesveidu. Arī skolēniem lielāko dienas daļu jāpavada sēžot klasē; ar ierobežotām fiziskās aktivitātes iespējām (murgains ir valsts izglītības satura centra (VISC) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) uzstādījums, ka kluss, pretimnerunājošs, pieklājīgs, mūžu sēdošs un nesportojošs bērns ir skolotāja sapnis).

Pieaugošais ekrāna laiks, ko cilvēki pavada pie televizora, datora, planšetes vai viedtālruņa, samazina laiku, ko tie varētu veltīt fiziskām aktivitātēm. Videospēles un sociālie tīkli jauniešiem arvien biežāk aizvieto fiziskās aktivitātes. Plaši izplatītā auto izmantošana ikdienas pārvietošanās vietā, kā arī sabiedriskā transporta izmantošana, ierobežo fiziskās aktivitātes, piemēram, staigāšanu vai riteņbraukšanu. Daudzās vietās trūkst drošu ietvju, velosipēdu celiņu un zaļo zonu, kas veicinātu aktīvu pārvietošanos.

Liela nozīme aptaukošanās epidēmijas izcelsmē ir pārslodzei un laika trūkumam, darbs un ģimenes pienākumi atņem laiku fiziskām aktivitātēm.

Diemžēl Latvijā vēl joprojām fiziskā aktivitāte netiek uzskatīta par prioritāti vai vērtību. Nesapratne par fizisko aktivitāšu nepieciešamību rada politiskās varas neieinteresētību – pašvaldībās nereti nav pieejamas sporta zāles, peldbaseini vai citas fiziskās aktivitātes (negatīva attieksme pret veloceliņiem) iespējas. Latvijā ļoti liela ir atšķirība sporta pieejamībai sociālo slāņu vidū. Ne visi var atļauties dalību sporta klubos vai iegādāties nepieciešamo aprīkojumu fiziskām aktivitātēm.

Ļoti nozīmīgs mazkustības aspekts ir motivācijas trūkums – mūsu līdzcilvēkiem trūkst motivācijas iesaistīties fiziskās aktivitātēs, bieži vien – dēļ izpratnes trūkuma par to ieguvumiem. Psiholoģiskie traucējumi, piemēram, stress un depresija, var mazināt vēlmi iesaistīties fiziskās aktivitātēs. Ļoti lielu nozīmi mazkustības psiholoģiskajos aspektos spēlēja Covid–19 pandēmija un ļoti neveiksmīgā Latvijas valdības politika pandēmijas laikā, ierobežojot jebkādas kustības. Covid–19 laikā noteiktie ierobežojumi un sociālās distancēšanās pasākumi ievērojami samazināja iespējas fiziskajām aktivitātēm un veicināja mazkustīgu dzīvesveidu, rezultātā sasniedzot lielāko mirstību no Covid–19 Eiropā (vienkāršoti – Kariņš un Pavļuts ar savu stulbo rīcību panāca lielāko mirstību no Covid–19 Eiropā).

Mazkustības mazināšanai daudzās Eiropas valstīs izstrādātas stratēģijas, kas balstās uz

fizisko aktivitāšu veicināšanu darba vietās un skolās, sportiskas darba un izglītības vides veidošanu (piemēram, stāvgaldi, fizisko aktivitāšu pārtraukumi); infrastruktūras uzlabošanu (piemēram, pilsētās un mazākās apdzīvotās vietās iekārtojot ietves, velosipēdu celiņus, parkus), aktīvas pārvietošanās veicināšanu. Šajās stratēģijās ietilpst arī sabiedrības izglītošana par fizisko aktivitāšu nozīmi un ieguvumiem veselībai; finansiāls atbalsts dalībai sporta un fizisko aktivitāšu programmās, tādu sporta un fizisko aktivitāšu programmu īstenošana, kas ir pieejamas visiem sociālajiem slāņiem. Mazkustīga dzīvesveida mazināšana prasa integrētu pieeju, kas iesaista valdības, pašvaldību, sabiedrības un individuālo līmeni, lai veicinātu fiziskās aktivitātes un uzlabotu vispārējo sabiedrības veselību.

Bērnu liekais svars un aptaukošanās ir cēlonis Latvijas demogrāfiskai katastrofai

 

Demogrāfijas krīze ir jautājums, par kuru nelabprāt runā politiķi un žurnālisti. Gadu no gada dzimstība Latvijā mazinās par 10–12 %. Politiķi šādos gadījumos meklē risinājumu, pieliekot dažus eiro bērnu pabalstiem, pašvaldību vadītāji sveic daudzbērnu ģimenes, bet žurnālisti meklē problēmas dzemdību vadīšanas procesā.

Viens no nozīmīgākajiem iemesliem – kāpēc nedzimst bērni, ir aptaukošanās epidēmija. Vismaz piektā daļa Latvijas jauniešu nemaz nevar kļūt par tētiem un mammām liekā svara un aptaukošanās dēļ. Gan sieviešu, gan vīriešu aptaukošanās būtiski ietekmē dzimstību, ietekmējot auglību, grūtniecības iznākumus un vispārējo reproduktīvo veselību. Par šo jautājumu ar milzu satraukumu ļoti daudz runājušas un rakstījušas ginekoloģes Dace Rezeberga, Dace Matule, Vija Veisa, Andra Levite, Zane Vītiņa un citas, bet viņu pieredze un izpratne pazūd politiķu jautājumā – “kur ir pētījumi?”, vai vienkāršotā atbildē – “naudas nav, neko darīt nevaram”.

Mēģināšu īsi skaidrot kā aptaukošanās ietekmē dzimstību. Sievietēm aptaukošanās un liekais svars rada hormonālus traucējumus, kas visbiežāk izpaužas kā menstruālā cikla traucējumi – neregulāri menstruālie cikli vai ovulācijas trūkums, kas samazina iespēju iestāties grūtniecībai. Bez tam aptaukošanās ir saistīta ar policistisko olnīcu sindromu, kas ir viens no galvenajiem sieviešu neauglības cēloņiem. Šis policistisko olnīcu sindroms izraisa hormonālos traucējumus, kas ietekmē ovulāciju. Aptaukošanās bieži saistīta ar insulīna rezistenci, kas var traucēt normālu olnīcu darbību un ovulāciju. Aptaukošanās palielina spontāno abortu risku agrīnā grūtniecības stadijā. Aptaukošanās saistīta ar paaugstinātu preeklampsijas, gestācijas diabēta, augļa makrosomijas (liela dzimšanas svara) un ķeizargrieziena dzemdību risku.

Arī vīrieša aptaukošanās un resnums ir iemesls demogrāfiskai krīzei. Resniem puišiem mazinās testosterona līmenis, kas savukārt ietekmē spermatoģenēzi (spermas ražošanu) un seksuālo funkciju (vienkārši – “nestāv”). Tajā pašā laikā pārmērīgs taukaudu daudzums palielina estrogēna ražošanu, kas testosterona līdzsvaru un spermatoģenēzi vēl vairāk nojauc. Aptaukošanās ir saistīta ar samazinātu spermas koncentrāciju, spermatozoīdu kustīgumu un vispārējo kvalitāti. Par šo jautājumu es visiem jauniem vīriešiem iesaku palasīt medicīnas doktora, androloga Jura Ērenpreisa rakstus (tik vienkārši – palūdziet Googlei šo autoru).

Ir arī nopietnākas problēmas – aptaukošanās mēdz palielināt oksidatīvo stresu, kas var izraisīt DNS bojājumus spermā.

Samazināta reproduktīvā funkcija aptaukošanās dēļ jaunam pārim parasti nozīmē garāku laiku, lai ieņemtu bērnu, ļoti reti kļūst brīži, kad olnīca tiešām ir gatava piesaistīt spermatozoīdus, bet šie spermatozoīdi tieši tajā brīdī ir “kvalitatīvi” (kustīgi, enerģiski), lai varētu šo olšūnu apaugļot. Aptaukošanās abiem partneriem reāli palielina neauglības risku.

Šādos brīžos politiķi atceras, ka valsts kaut kādā mērā apmaksā medicīnisko apaugļošanu (atgādināšu, ka tas ir Ingrīdas Circenes panākums ministres amatā). Nav tik vienkārši. Apaugļošanās “in vitro” resnām sievietēm ir grūta un sarežģīta. Aptaukošanās var samazināt medicīniskās apaugļošanas procedūru panākumu līmeni, palielinot nepieciešamību pēc vairākām procedūrām un samazinot veiksmīgas grūtniecības iespēju.

Kaut Latvijā nemēdz saistīt reproduktīvo veselību ar bērna veselību, esmu spiests norādīt, ka mātes aptaukošanās paaugstina bērna iedzimtu defektu risku, piemēram, nervu caurulīšu defektus. Arī ilgtermiņā bērna veselību apdraud  mātes tauki – bērniem, kas dzimuši mātēm ar aptaukošanos, ir paaugstināts risks pašiem slimot ar aptaukošanos, diabētu, sirds un  asinsvadu slimībām jau bērnībā un agrīnas dzīves laikā.

Šīs nodaļas kopsavilkumā jāsecina, ka aptaukošanās ietekme uz dzimstību ir būtiska un daudzveidīga, prasot integrētu pieeju tās pārvaldībai un risināšanai. Resnām jaunām sievietēm un vīriešiem nepieciešamas konsultācijas ar endokrinologiem un reproduktīvās veselības speciālistiem, lai risinātu hormonālos traucējumus un reproduktīvās veselības problēmas. Nenoliedzami, medicīna strauji attīstās, un arī Latvijā ienāk jaunas, specializētas (un arī dārgas) metodes, piemēram, apaugļošana “in vitro”, kas speciāli pielāgota pacientiem ar lieko svaru.

Kādas ir Latvijas iespējamās valstiskās, pašvaldību un sabiedriskās intervences aptaukošanās epidēmijas apturēšanai vai pat samazināšanai?

Aptaukošanās epidēmijas samazināšana prasa daudzpusīgu pieeju, kurā tiek iesaistītas dažādas valsts pārvaldes, veselības aprūpes un sabiedrības sfēras. Aptaukošanās epidēmija nav Latvijas īpatnība, tā pārņem visu pasauli. Latvijai nav jāveic jauni pētījumi, nav jāizdomā “velosipēds”, bet jārīkojas ar metodēm, kas palīdzējušas aptaukošanās epidēmiju ierobežot Skandināvijas valstīs, Austrālijā un Jaunzēlandē, bet – ar vislielākajiem panākumiem – Singapūrā, Japānā, Taivānā un Dienvidkorejā. Intervences, kas ir pa spēkam jebkurai valstij, kas neprasa milzu ieguldījumus, taču prasa gribu, sapratni, rīcību ir: bērnu un tautas sporta attīstība, kā arī uztura politika un regulējumi. Nedaudz mazāku efektu sniedz sabiedrības izglītošanas kampaņas un skolasbērnu izglītošana veselības pratībā. Citas intervences ir mazāk efektīgas, tās aprakstītas atsevišķā nodaļā šajā rakstā.

Visām aptaukošanās epidēmijas mazināšanas programmām nepieciešams daudzfunkcionāls atbalsts, piemēram psiholoģisks atbalsts vai pat psihiatra konsultācija, kā arī nepieciešamība nodrošināt regulāras veselības pārbaudes, lai savlaicīgi identificētu, diagnosticētu un ārstētu aptaukošanos un ar to saistītās veselības problēmas.

Bērnu, jauniešu, tautas un veterānu sports ir izšķirošais līdzeklis aptaukošanās pandēmijas mazināšanā

Pasaules veselības organizācija noteikusi par normu katram iedzīvotājam uz zemeslodes ar  sportu nodarboties vismaz 5 reizes nedēļā, vismaz pusstundu, bet pirmskolas un skolas vecuma bērniem – katru dienu vismaz stundu. Pieturēsimies pie šīs prasības, kaut arī šo rindu autors uzskata, ka šāds sportošanas apjoms aptaukošanās epidēmijas mazināšanai ir nepietiekams gan no sabiedrības, gan individuālās veselības viedokļa.

Skandināvijas valstu pieredze, īpaši Islandes un Norvēģijas pieredze rāda, ka valsts intervencei sporta jomā jāsākas ar pirmskolu (Islandes piemērs – rūpes par katra bērna fizisko kultūru un vispusīgu fizisko sagatavotību no pusotra gada vecuma) un skolas vecuma bērniem, pirmkārt, nodrošinot vismaz stundu garas intensīvas sporta nodarbības katram bērnam katru dienu (365 dienas gadā), pie kam vismaz vienu reizi nedēļā šīm nodarbībām jābūt ārtelpā (neatkarīgi no laika apstākļiem) un vienu reizi – baseinā vai (vasarā) atklātā ūdenstilpnē. Skandināvijā bērni neslīkst (visi māk peldēt, bet Latvijā peldētprasmi apgūst tikai 18 % bērnu, pateicoties skolotāju un vecāku arogancei); regulāro fizisko nodarbību dēļ skandināvu bērniem ir labākas sekmes mācībās un labāki kognitīvie rādītāji, jo sporta nodarbības uzlabo sekmes. Sporta aktivitātes bērnībā veicina ilgtermiņa veselīgus paradumus, kas var samazināt aptaukošanās risku vēlāk dzīvē. Bērni, kuri nodarbojas ar sportu, biežāk arī pieaugušā vecumā turpina būt fiziski aktīvi.

Bērnu un tautas sporta aktivitātēm ir būtiska nozīme aptaukošanās epidēmijas mazināšanā, jo tās veicina fizisko aktivitāti, veselīgus ieradumus un labāku vispārējo veselības stāvokli. Regulāra fiziskā aktivitāte palīdz bērniem un pieaugušajiem uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, jo tā palielina enerģijas patēriņu un uzlabo metabolismu. Sporta aktivitātes var būt efektīvas arī tauku masas samazināšanai un muskuļu masas palielināšanai. Sporta nodarbības veicina pozitīvu pašvērtējumu, komandas darbu un sociālo integrāciju. Tas var mazināt stresa līmeni un veicināt emocionālo labklājību, kas ir svarīgi faktori aptaukošanās profilaksē. Sporta aktivitātes (atkal labais Skandināvijas valstu piemērs, bet vēl labāk šajā jomā veicas Āzijas valstīs) bieži ietver izglītību par uzturu un veselīgu dzīvesveidu, kas palīdz bērniem un pieaugušajiem pieņemt veselīgākus uztura paradumus un izprast fizisko aktivitāšu nozīmi. Sporta nodarbības piedāvā alternatīvu aktivitāti laika pavadīšanai, tādējādi samazinot laiku, ko bērni un pieaugušie pavada pie ekrāniem, kas bieži saistīts ar mazkustīgu dzīvesveidu un palielinātu aptaukošanās risku. Pasaules pētījumi rāda, ka bērnu piedalīšanās sporta aktivitātēs ir apgriezti proporcionāla bērnu kaitīgo ieradumu (smēķēšana, alkohola patēriņš, narkotisko un psihotropo līdzekļu lietošana) incidencei.

Sporta aktivitātes skolās ir svarīgs faktors, kas veicina bērnu ikdienas fizisko aktivitāti. Regulāras sporta stundas un ārpusklases sporta nodarbības palīdz nodrošināt, ka visi bērni, neatkarīgi no sociālekonomiskā stāvokļa, ir fiziski aktīvi. Jebkurš cits mēģinājums – piemēram – uzsvars uz “ģimenes atbildību” par bērnu sportu, sniedz ievērojami zemākus rezultātus fizisko aktivitāšu veicināšanai kā ikdienas sporta stundas skolā. Skolas nodarbības mēdz būt vispusīgas, kas lielā mērā samazina vienpusību bērna fiziskā attīstībā, ko rada agrīna nodarbošanās ar vienu, konkrētu sporta veidu (vecāku sapnis no sava bērna radīt supersportistu, Latvijas gadījumā – hokejā vai basketbolā).

Statistikas dati parāda, ka valstīs ar augstu bērnu un tautas sporta aktivitāšu līmeni ir zemāki aptaukošanās rādītāji. Liela nozīme ir pašvaldību un kopienu sporta aktivitātēm. Tieši pašvaldību un kopienu sporta aktivitātes padara fizisko aktivitāti pieejamāku un pievilcīgāku plašākai sabiedrībai. Tautas sporta pasākumi, piemēram, maratoni, pilsētu skrējieni, velobraucieni un sabiedriskie sporta pasākumi (Latvijas labākais piemērs – Raimonda Elbakjana radītās Ghetto games), veicina sabiedrības iesaistīšanos un motivāciju.

Bērni (arī pieaugušie un vecāka gadagājuma cilvēki), kuri regulāri nodarbojas ar sportu, ir mazāk pakļauti aptaukošanās riskam. Fizisko aktivitāšu kombinācija ar veselīgu uzturu ir efektīvāka aptaukošanās novēršanas stratēģija nekā viens no šiem faktoriem atsevišķi.

Ilgtermiņa ieguvumi ir īpaši svarīgi, jo agrīnās dzīves posmā veidoti veselīgi sportošanas paradumi bieži turpinās arī pieaugušā vecumā. Valstīm un sabiedrībai ir svarīgi atbalstīt un veicināt sporta aktivitātes visos vecuma posmos, lai efektīvi cīnītos pret aptaukošanās epidēmiju, bet efektīgākā intervence ir sasniegt sportošanas iespējas katram bērnam katru dienu pirmskolā, skolā, sporta skolā vai ārpusklases nodarbībās.

Aptaukošanās novēršana ar veselīga uztura un diētas palīdzību

Pirms rakstīt šo sadaļu, jautāju padomu profesorei, dietoloģei Lailai Meijai, lūdzot viņai pateikt, ar kurām intervencēm valsts mērogā Latvijai vajadzētu sākt cīņu ar aptaukošanās pandēmiju. Profesore ieteica vadīties no jau izstrādātā veselīga uztura saraksta, bet iespējami ar nodokļiem aplikt saldinātos dzērienus vai produktus, kuros cukura pārlieku daudz, vai arī otrādi – atbrīvot no nodokļiem produktus (piemēram, maizi, jogurtus), kam cukurs nav pievienots. Tiem, kas neuzticas maniem ieteikumiem, iesaku Googlē paskatīt, ko stāstījusi profesore Laila Meija.

Adipozitātes novēršanai no dietoloģijas un uzturzinātnes viedokļa ir būtiska daudzfaktoru pieeja, kas ietver izglītību, veselīgu uzturu, uzvedības izmaiņas un sabiedrības atbalstu. Galvenā intervence veselīga uztura veicināšanā ir uztura izglītības programmas skolās, darba vietās un kopienās, lai veicinātu zināšanas par veselīgu uzturu. Nozīmīga ir uztura marķēšana ar skaidru, saprotamu un izlasāmu (burti lielāki par 8 punktiem) tekstu uz pārtikas produktiem, lai patērētāji varētu veikt veselīgas izvēles. Būtisks ir sakņu, dārzeņu, augļu patēriņš, līdztekus pilngraudu produktu, liesu olbaltumvielu un veselīgu tauku patēriņam. Nepieciešams ierobežot cukuroto dzērienu, ātrās ēdināšanas produktu, rafinētu ogļhidrātu un piesātināto tauku patēriņu.

Ļoti nozīmīga adipozitātes mazināšanā ir ēšanas paradumu maiņa gan valstiskā, gan individuālā līmenī, kas nozīmē veicināt apzinātu ēšanu un porciju kontroli, lai novērstu pārmērīgu kaloriju uzņemšanu; tas nozīmē arī regulāras un sabalansētas maltītes, izvairoties no biežas uzkodu ēšanas un ēdienreižu izlaišanas.

Nav valstiski un individuāli iespējama cīņa pret aptaukošanās pandēmiju bez dietologu un uztura speciālistu konsultācijām, lai nodrošinātu personalizētus uztura plānus un atbalstu. Pārmērīga ēšana nereti ir garīga rakstura problēma, tādēļ mērķtiecīgi veidot atbalsta grupas, nodrošināt kognitīvi-biheiviorālo terapiju, lai mainītu neveselīgus ēšanas paradumus un uzlabotu emocionālo ēšanu. Kā labas paškontroles metodes tiek uzskatīta pārtikas dienasgrāmata un regulāra paš-svēršana.

No sabiedrības veselības viedokļa nozīmīgas ir politikas intervences, ko jau minēju no sarunas ar profesori Lailu Meiju.  Būtiskā intervence ir pārtikas nodokļi un subsīdijas –nodokļu piemērošana neveselīgiem pārtikas produktiem un subsīdiju piešķiršana veselīgiem pārtikas produktiem. Pirms turpat vai 20 gadiem Veselības ministrs Gundars Bērziņš pirmais pasaulē izņēma cukurotos dzērienus no skolas, kā arī ieviesa akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. Šo rindu autoram bija laime un gods sadarboties ar ministru Bērziņu šajā jomā un vērot viņa rīcību. Visu laiku izcilākais Latvijas ministrs. Pēc Latvijas (nedaudz manis kā Ārstu biedrības vadītāja, bet daudzkārt vairāk – Gundara Bērziņa kā izcilākā latviešu politiķa) paveiktā šādas likumdošanas izmaiņas ieviesušas turpat vai visas Eiropas valstis.

Valstiski ļoti svarīgi būtu ierobežojumi neveselīgu pārtikas produktu reklamēšanai, īpaši bērniem, kā arī nodrošināt veselīgas ēdināšanas iespējas skolās un darba vietās, piemēram, veselīgas ēdnīcas. Valsts mērogā tas nozīmē noteikt stingrus uztura standartus skolu ēdnīcām (arī slimnīcām, arī militārām ēdnīcām utt.), lai nodrošinātu, ka bērniem, slimniekiem, militārpersonām utt. tiek piedāvātas veselīgas maltītes.

Autora uztverē aptaukošanās novēršana ar veselīga uztura un diētas palīdzību iespējama tikai kā kombinēta pieeja, apvienojot un integrējot uztura un fizisko aktivitāšu programmas.

Kā individuālas intervences nozīmīgi ir personalizēti uztura plāni,  ģenētiskās un metabolisma analīzes, kā arī skaidru mērķu noteikšana un sekošana tiem – veidojot individuālus svara zaudēšanas mērķus un regulāri sekojot progresam.

Aptaukošanās novēršana prasa kompleksu un daudzpusīgu pieeju (arī medicīnisko, tai skaitā endokrinologu uzraudzību), kas apvieno uztura izglītību, veselīgas ēšanas paradumus, uzvedības izmaiņas, politikas atbalstu un individuālu pieeju. Tikai integrēta stratēģija var efektīvi risināt aptaukošanās epidēmiju un uzlabot sabiedrības veselību.

Varam jau minēt lokālus, ļoti labus piemērus. Veselības centru apvienībā (VCA poliklīnikā “Aura”) 22. maijā  atvērts Agrīnās aterosklerozes un dislipidēmijas kabinets. Turpmāk tas pildīs pacientu konsultatīvā centra funkcijas un būs kompetences centrs ģimenes ārstiem agrīnās aterosklerozes un dislipidēmijas jautājumos. Sadarbībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem jaunā kabineta speciālisti iesaistīsies Latvijas aterosklerozes pacientu reģistra izveidē. Galvenās Agrīnās aterosklerozes un dislipidēmijas kabineta pacientu grupas būs adipozi pacienti līdz 60 gadiem, kuriem ir paaugstināti holesterīna rādītāji analīzēs, kuri ir ieinteresēti labāk izprast un novērtēt savu sirds un asinsvadu slimību risku, kā arī veikt papildu izmeklējumus. Daļa no pacientu loka būs tie, kuriem ir konstatēta koronāra sirds slimība un jau iepriekš veikta invazīva ārstēšana  –  perkutāna koronāra intervence (PCI)  vai arī aortokoronāra šuntēšana, kā arī pacienti, kuriem ir  paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis un atbilstošas medikamentozās terapijas nozīmēšanai nepieciešams ārstu konsīlijs.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam vecumā no 40 līdz 65 gadiem pie sava ģimenes ārsta bez maksas iespējams noteikt sirds un asinsvadu slimību, arī aterosklerozes attīstības risku pēc SCORE (fatāla kardiovaskulāra notikuma risks tuvākajos 10 gados) metodes. Holesterīns ir tauki, kas nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām un sašaurina tās, radot dažādas veselības problēmas – arī aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados, insulta un infarkta risku. Ja ir sūdzības vai risks ģimenes anamnēzē ar aizdomām par slimības pārmantojamību, arī bez ģimenes ārsta norīkojuma VCA Agrīnās aterosklerozes un dislipidēmijas kabinetā pacienti varēs saņemt ārsta maksas konsultāciju. Par dislipidēmiju jeb paaugstinātu holesterīna līmeni vispirms liecina asinsanalīžu rezultāti. Tā kā vīriešiem aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi vērojami agrāk nekā sievietēm, tiem ir rekomendējami jau no 30 gadu vecuma noteikt lipīdu frakcijas un, ja specifiskie “sliktie” rādītāji ir palielināti, izvērtēt arī asinsvadu stāvokli.

Mērķtiecīga rīcība nozīmē racionāli ieguldīti līdzekļi precīzās intervencēs

Veselības ministrs Hosams abu Meri šobrīd devis uzdevumu izstrādāt aptaukošanās pandēmijas mazināšanas stratēģiju uz vismaz 10 gadiem.

Man ļoti patīk profesores Andas Urtānes Ķīvītes viedoklis: “Primārā profilakse nav bukleti”. Labi atceroties miljonus, ko dažādām reklāmas kampaņām izmeta Daniels Pavļuts (kuras neviena nesasniedza mērķi), jāizdara secinājumi, ka intervence Latvijas iedzīvotāju aptaukošanās pandēmijas apturēšanā būs grūts un sarežģīts uzdevums, kas iespējama tikai tad, ja šajā intervencē iesaistīsies viss Ministru kabinets.

Pasaules (racionāli ir mācīties no Ziemeļvalstīm) pieredze liecina, ka optimālā intervence ir veikt izmaiņas skolas programmās, paredzot katram bērnam katru darba dienu vismaz vienu stundu fizisko nodarbību un sportu, neatkarīgi no tā – vai bērns piedalās ārpusklases un sporta skolas nodarbībās, pie kam vienai no šīm nodarbībām nedēļā būtu jānotiek brīvā dabā, bet vienai – peldbaseinā. Protams, būtu ļoti labi, ja bērni saņemtu daudzpusīgu informāciju Veselības mācībā par veselīga uztura, racionālas ēšanas, veselīga dzīvesveida, sportisko aktivitāšu nozīmi veselības un normāla svara saglabāšanā, bet šķiet, ka šis uzdevums būtu jāuzliek sporta skolotājiem.

Otra intervence būtu nodokļu piemērošana neveselīgiem pārtikas produktiem (nodokļi saldumiem, cukurotiem dzērieniem un neveselīgiem pārtikas produktiem, lai samazinātu to patēriņu) un subsīdiju piešķiršana veselīgiem pārtikas produktiem (nodrošināt subsīdijas svaigiem augļiem, dārzeņiem un citām veselīgām pārtikas precēm, lai tās būtu pieejamākas un lētākas, īpaši skolas ēdnīcām).

Trešais uzdevums būtu noteikt stingrus standartus pārtikas produktu marķēšanai, lai patērētāji varētu viegli saprast uztura sastāvu un pieņemt informētus lēmumus.

Par ceturto intervenci jāuzskata pašvaldību centienuas investēt parkos, sporta laukumos un velosipēdu celiņos, slēpošanas trasēs un citā infrastruktūrā, lai cilvēkiem būtu vairāk iespēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

Kā piekto uzdevumu jāuzskata svara zaudēšanas atbalsta programmas, kas piedāvā diētisko, fizisko aktivitāšu un psiholoģisko atbalstu. Daudzās Eiropas valstīs jau radīti aptaukošanās novēršanas centri, kas nodarbojas ne tikai ar primāro, bet arī sekundāro profilaksi, piemēram svara redukciju veic ar medikamentozo terapiju vai bariatriskām operācijām.

Sestā sasniedzamā intervence ir neveselīgu pārtikas produktu reklāmas ierobežošana.

Būtisks rakurss cīņā ar aptaukošanās epidēmiju ir atbalsts pētniecības datu vākšanai, analīzei  un uzraudzībai. Ir mērķtiecīgi regulāri veikt datu vākšanu un analīzi par iedzīvotāju uztura paradumiem, fizisko aktivitāti un veselības stāvokli, lai labāk izprastu un novērtētu intervences efektivitāti. Vienlaikus tas nozīmē atbalstīt pētījumus, kas izstrādā jaunas stratēģijas un intervences aptaukošanās novēršanai un pārvaldīšanai. Man ir labs piemērs: “Mēness aptieka” sabiedrības viedokļa aptaujā jau šā gada jūnijā izzinās iedzīvotāju izpratni par to, cik nozīmīgi ir sekot saviem ķermeņa masas indeksa (ĶMI)  rādītājiem, vai iedzīvotāji vispār zina, kas ir šis rādītājs, vai zina savējo.

Apvienojot šīs stratēģijas, valsts var radīt vidi, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu un samazina aptaukošanās izplatību sabiedrībā.

Vai būs tablete resnuma mazināšanai? Būs, bet ļoti dārga

 

Apzināti rakstā neesmu minējis farmakoloģiskos līdzekļus, piemēram, SGLT2 inhibitorus un GLP1 agonistus, kas ir uzrādījuši daudzsološus rezultātus svara samazināšanā un sirds un asinsvadu protekcijā. Mans viedoklis – konkrētiem mazkustīgiem un ļoti adipoziem pacientiem šie medikamenti ir risinājums svara samazināšanā, bet tikai tad – ja zāles nozīmē endokrinologs un ārsts seko līdzi zāļu lietošanai. Internetā iegādājamie preparāti nav droši, bet to lietošana bez endokrinologa līdzdalības – bīstama.

Man allaž patīk ieskatīties nākotnē, un jau tuvākā nākotne sola jaunus medikamentus svara samazināšanā. Patiesībā tas nozīmē ieskatīšanos globālajās zinātniski pētnieciskajās laboratorijās, lai noskaidrotu nākotnes medicīnas attīstības tendences. Šobrīd mūsu uzmanību piesaista mimētiķi – eksperimentālas zāles, kas imitē fiziskās slodzes un kaloriju samazināšanas ietekmi organismā, nelejot sviedrus trenažieru zālē un mazāk mainot ēšanas paradumus. Mimētiķiem ir potenciāls palīdzēt tiem, kas nelieto diētas, izvairīties no svara pieauguma un saglabāt muskuļus.

Mimētiķi aktivizētu tos pašus veselību veicinošos gēnus, kurus ieslēdz diētas, badošanās un ilgstoša bada periodi. Gala rezultāts nav liels svara zudums. Tā vietā mimētiķi varētu saglabāt mūs veselīgākus un jaunākus novecošanās procesā.

Mans mērķis nav šajā rakstā stāstīt par mimētiķi mannoheptulozi (MH), kas darbjas pirmajā ogļhidrātu metabolisma pakāpē šūnās visā organismā, kas glikozes vielmaiņu samazina par 10–15 %.

Tāpat mans šodienas uzdevums nav stāstīt par veidiem, kā pētnieki stimulē mimētiķu mērķi nikotīnamīda adenīna dinukleotīdu (NAD+). Piemēram, NAD+ prekursors – nikotīnamīda mononukleotīds – samazina zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni, diastolisko asinsspiedienu un ķermeņa svaru.

Ar lielu varbūtību visi šie medikamenti, tiklīdz nonāks līdz aptiekai, būs dārgi (kurss maksās desmitos tūkstošu eiro, un to nevarēs atļauties Latvijas zāļu kompensācijas sistēma). Domāju, ka jauna, efektīga un ļoti dārga ārstniecības metodika adipozitātes mazināšanai Amerikas aptieku plauktos nonāks pēc gadiem diviem – trim, Eiropā – vēl kādu gadu vēlāk.

Ne supertabletes, ne bariatrijas operācijas mūs neglābs. Protams, būs cilvēki, kas būs jau tik adipozi, ka nevarēs uzsākt fiziskās aktivitātes un apturēt ēšanas kāri. Tiem būs nepieciešama medikamentoza terapija vai bariatrijas operācija (bariatrijas operācija ir pasaulē atzīta ķirurģiska metode aptaukošanās slimības ārstēšanai, kuras laikā tiek veikta kuņģa samazināšana vai pārveide ar mērķi samazināt uzņemtās pārtikas apjomu. Bariatrijas operācija nodrošina garantētu liekā svara zudumu un metabolo procesu uzlabošanos ilgtermiņā. Latvijā bariatrijas operācijas veic vairākās slimnīcās, visvairāk – Starptautiskajā Bariatrijas ekselences centrā Aiwa klīnikā). Mūsu kopēji nodokļos iemaksātās naudas valsts budžetā nepietiks, lai visus resnos, mazkustīgos un pārmēra ēdošos ārstētu ar dārgiem medikamentiem vai bariatrijas ķirurģiju. Tādēļ valstij nāksies iejaukties primārajā profilaksē un nodrošināt katram bērnam vienu sporta stundu dienā, veselības mācību un nodokļu politiku, kas samazina nodokļus veselīgam uzturam, bet uzliek lielus nodokļus cukurotiem dzērieniem, ātrajām uzkodām un saldumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.