“Ar pašreizējiem netiek galā, bet vēl vajag.” Latvija par 89 miljoniem eiro pirks akumulatoru bateriju vilcienus 3
Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību “Škoda Transportation – Škoda Vagonka” (“Škoda”) parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.
Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.
Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.
BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.
Jaunajiem BEMU vilcieniem būs divi vagoni, un tajos būs 188 sēdvietas, tostarp būs 24 vietas pirmajā klasē. Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums ir līdz 160 kilometriem stundā (km/h), bet bateriju režīmā – 120 km/h. Paredzēts, ka būtiski labāks paātrinājums salīdzinājumā ar esošajiem dīzeļvilcieniem ļaus pilnvērtīgāk izmantot pieejamo 120 km/h dzelzceļa infrastruktūru un samazināt laiku ceļā potenciāli par 15 līdz 25 minūtēm.
Direkcijā informē, ka Latvijā patlaban pārvadājumus neelektrificētajās līnijās nodrošina 23 dīzeļvilcieni, kas ražoti no 1980. gada līdz 1992. gadam. Deviņi jaunie akumulatoru bateriju elektrovilcieni aizvietos daļu no esošajiem dīzeļvilcieniem.
ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš norāda, ka akumulatoru bateriju elektrovilcieni Latvijai ir būtiska investīcija, lai stiprinātu dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu un uzlabotu pasažieru pārvadājumu kvalitāti un pieejamību.
Viņš min, ka brauciena laikā pasažieri varēs novērtēt klimata kontroli, samazinātu troksni un vibrācijas, kontaktligzdas, USB-C uzlādes un citas priekšrocības.
Lapiņš atzīmē, ka jaunie vilcieni būs pielāgoti visām pasažieru grupām un atbildīs jaunākajām Eiropas piekļūstamības prasībām, tajos būs mūsdienīga apziņošanas sistēma un vietas pasažieriem ar ratiņkrēslu. Vienlaikus tiks uzlaboti apstākļi arī ceļotājiem ar divriteņiem.
“Ja vecajos dīzeļvilcienos tipiski ir augstā grīda un tikai trīs vietas velosipēdiem, tad jaunajos bateriju vilcienos zemās grīdas zonā ir paredzētas vietas astoņiem velosipēdiem, tostarp četri vertikāli novietotiem un četri horizontāli novietotiem,” min ATD vadītājs.
Lapiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka aptuveni 36 mēnešu laikā, lai saglabātu cenu, ir jāizmanto opcijas iegādāties vairāk vilcienu. “Pašlaik iegādājamies deviņus vilcienus, bet viens no potenciālajiem finansējuma avotiem ir Sociālā klimata fonds, kur varētu paredzēt vēl divu vilcienu iegādes, tomēr vēlams potenciāli izmantot visas opcijas,” piebilda Lapiņš.
Viņš sacīja, ka maksimālais attālums, ko vilciens var nobraukt ar vienu bateriju, ir aptuveni no 95 līdz 100 kilometriem.”Protams, tādus attālumus bez uzlādes neveiksim, tādēļ ir paredzēta uzlāde pēc 60 līdz 70 kilometriem, skatoties no uzlādes staciju vietām, lai neietekmētu brauciena laiku,” viņš piebilda.
Tas nozīmējot, ka vilciena stacijā, kurā kāps iekšā un ārā pasažieri, paralēli tiks veikta uzlāde. “Tās būs ātrās uzlādes, un nav paredzēta pasažieru pārsēšanās. Vilcieni, braucot pa elektrificēto līniju, lādēsies, bet papildu uzlādes būs nepieciešamas neelektrificētajās zonās,” viņš minēja.
“Škoda Group” izpilddirektors Petrs Novotnijs norāda, ka Latvijā patlaban tiek izmantoti 32 “Škoda” 16Ev elektrovilcieni, tādējādi nākamais līgums par BEMU turpina “Škoda” un ATD sadarbību Latvijā. “Uzvara konkursā par līdz pat 16 akumulatoru vilcienu ražošanu Latvijai apliecina “Škoda Group” arvien pieaugošo lomu Baltijas reģionā,” viņš uzsver.
Novotnijs arī min, ka papildu elektrovilcieniem un jaunpasūtītajiem BEMU vilcieniem “Škoda” piegādā elektrovilcienus arī Igaunijai un trolejbusus tās galvaspilsētai Tallinai, kā arī nesen ir pabeigta trolejbusa piegāde Viļņai.
Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) liecina, ka iepirkuma otrajā posmā piedāvājumu iesniedza “Škoda”, kuras piedāvātā līgumcena bija 89,409 miljoni eiro, un Polijas “Stadler Polska”, kuras iesniegtie dokumenti neatbilda iepirkumā noteiktajām prasībām. Tādējādi, ņemot vērā, ka “Škoda” piedāvājums bija vienīgais vērtējamais piedāvājums, tam tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.
Konkursa pirmajā kārtā piedalījās arī “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles” (CAF), kas piedāvājumu konkursa otrajā kārtā neiesniedza.
Iepirkumu bateriju elektrovilcienu iegādei ATD izsludināja 2022. gada aprīlī.
LETA jau ziņoja, ka valdība šogad 9. septembrī nolēma, ka jaunu BEMU vilcienu iegādei un to uzlādes infrastruktūras izveidei būs pieejami 123 miljoni eiro. Pasākumam kopējais finansējums ir 123,069 miljoni eiro, tostarp ES Kohēzijas fonda finansējums ir 104,609 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums ir 18,46 miljoni eiro.
Plānots, ka līdz 2029. gadam tiks veikta vismaz deviņu jaunu BEMU elektrovilcienu vienību iegāde un BEMU uzlādes infrastruktūras izveide.
Satiksmes ministrijā (SM) informēja, ka 2025. gada martā ES fondu tematiskās komitejas sēdē ir panākta vienošanās par SM priekšlikumu pārdalēm transporta, tostarp dzelzceļa nozarē, lai stiprinātu dzelzceļu kā transporta tīkla mugurkaulu un attīstītu reģionālo savienojamību.
BEMU iegādei ir pārdalīts ES fondu finansējums 94,082 miljonu eiro apmērā no pasākuma par dzelzceļa transporta attīstības un energoefektivitātes uzlabošanu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos, savukārt BEMU uzlādes infrastruktūras izveidei ir pārdalīts ES fondu finansējums 10,527 miljonu eiro apmērā no pasākuma par ieguldījumiem TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides piekļūstamībā.
SM norāda, ka BEMU elektrovilcieni pa neelektrificētu dzelzceļa līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 kilometriem, pēc tam vilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot uzlādes infrastruktūru. Tāpat bateriju uzlāde notiek, vilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem, tāpēc garākos neelektrificētos maršrutos ir jāizveido uzlādes risinājums, lai vilciens veiktu visu maršruta ceļu.
Primāri BEMU vilcienus paredzēts izmantot vilcienu satiksmes nodrošināšanai starp Rīgu un attālākiem valsts reģioniem – maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils. Pēc ministrijā norādītā, minētajos maršrutos patlaban pastāv būtiska pasažieru plūsma, un līdz 2029. gadam dzelzceļa stacijās turpināsies peronu paaugstināto platformu izbūve.
Indikatīvi šajos maršrutos būtu nepieciešamas četras bateriju elektrovilcienu uzlādes stacijas. Maršrutā Rīga-Cēsis būtu nepieciešamas uzlādes stacijas Siguldā un Cēsīs, bet maršrutā Rīga-Daugavpils – Līvānos un Daugavpilī.
Sabiedrības reakcija
Sociālajā tīklā “Facebook” lasāmi cilvēku viedokļi par šo notikumu!
Kāds raksta: “Nepietika ar iegrābšanos elektiskajās Škodās?! Izskatās, ka čehiem labi iestrādāta “bonusu” sistēma. Savādāk nevar izskaidrot, ja visiem kaimiņiem no citām firmām vilcieni brauc, bet Latvijā Škodas nebrauc, taču Autotransporta direkcija turpina pirkt tieši problemātiskās firmas vilcienus.”
Cits iedzīvotājs pauda: “Kārtējā “loģiskā” plānošana Latvijas dzelzceļš un Satiksmes ministrija stilā. Atkal vidzemē noignorē lielāko pilsētu Valmieru un aizvilks līdz labi ja Cēsīm. Varēja taču Latgalē arī tik pat loģiski plānot kā Vidzemē un vilkt vilcienu nevis līdz Daugavpilij, bet Līvāniem un nevis līdz Rēzeknei, bet Viļāniem. Kaut kā dikti velk tam LDz austrumu virzienā, ko tā? vai neesat aizmirsuši ka Latvija ir arī uz Rietumiem no Rīgas? Kā ar virzienu uz Liepāju? Vismaz līdz Saldum vajadzētu nodrošināt. Un ventspils virzienā arī vismaz līdz Stendei(Talsiem)vajadzētu. Kur vispār ir problēma no Rīgas 100km radiusā nodrošināt normālus vilcienus līnijās līdz Valmierai, Jēkabpilij, Saldum un Stendi(Talsiem)? Tā lai visai Latvijai ir līdzvērtīgs vilciens pieejams. Ā bet velk tak tajā austrumu virzienā.”
Vēl pāris komentāri!
“Ar pašreizējiem netiek galā, bet vēl vajag.”
“Pareizi, alumīnija vadi ir ļoti dārgi.”
“Un atkal 1000 problēmu būs kā ar vivi.”
“nu ja..Latvijai jau vajag visu viskrutāko..pašiem parāds 20 miljardi..”
“Cik var pirkt?”
“Neaprakstāms prieks par valsti,” ironiski pauda vēl kāds “Facebook” lietotājs.
