Oficiāli mūsu paliek mazāk, bet sabiedriskais transports un slimnīcas kļūst pilnākas. Kā tas var būt? 0
Kā tas var būt, ka iedzīvotāju skaits samazinās, bet sabiedriskajā transportā un slimnīcās cilvēku skaits pieaug? Šādu jautājumu uzdod kāda soctīklotāja.
@Astridamains raksta: “Man neiet kopā bilance – cilvēku skaits strauji samazinās, bet ar sabiedrisko transportu brauc vairāk (izņemot starppilsētu transportu), ārstē arī ap 2,4 milj. cilvēku. Vai arī mums galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne ir pilna ar ārzemju studentiem, strādniekiem, bēgļiem un TUA saņēmējiem?”
Man neiet kopā bilance -cilvēku skaits strauji samazinās, bet ar sabiedrisko transportu brauc vairāk, izņemot starppilsētu transportā, ārstē arī ap 2.4 milj. cilvēku. Vai arī mums galvaspilsēta un netālu ap to pilna ar ārzemju studentiem, strādniekiem, bēgļiem un TUA saņēmējiem. https://t.co/JeNBBuohC3
— Astrida (@Astridamains) August 5, 2025
Kāds komentētājs atbild, sakot, ka nekādas mistikas šeit neesot, bet loģika esot vienkārša: “Pieaugums ir uz vilcienu rēķina. Jaunie vilcieni nes jaunus pasažierus – piepilsētas iedzīvotāji brauc biežāk ar vilcieniem, nevis auto. Loģiski un sagaidāmi. Starppilsētu autobusos ir kritums. Lielākas algas = vairāk pērk/ brauc ar auto tālākus gabalus.”
Publikācijas autore gan šim apgalvojumam nepiekrīt, norādot, ka: “Vilcieni visur nemaz nekursē. Krietni lielāki algu pielikumi ir tieši augstākai vadībai un vecākajiem speciālistiem, pārējiem algu pielikums ir ļoti niecīgs. Arī statistikā ļoti izteikti redzams kritums mazajām algām. Piecos mēnešos –18,7 tūkst. iedzīvotāju Latvijā.”
Bet kā tad ir patiesībā? Kāpēc ir pieudzis to cilvēku skaits, kas izmanto sabiedrisko transportu?
Ziņu aģentūra LETA vēsta: “Autotransporta direkcija atzīmē, ka pieaugums liecina par vilcienu pakalpojumu uzlabošanos, jauniem maršrutiem, kā arī sabiedriskā transporta izmantošanas ērtību un pieejamību.”
