Ingrīda Labucka: “Es uzskatu, ka Latvijai ir aktīvi jāpalīdz Eiropadomei pret “Russia today”, jo mūsu valsts ļoti labi saprot Krievijas propagandas vēsti un zina, cik ļoti postoša un naida pilna tā ir tieši pēdējos gados. Rietumvalstis bieži nesaprot, cik neatlaidīgi krieviski runājošie cilvēki, kas lielā skaitā dzīvo, piemēram, Berlīnē un citur, klausās un seko šiem Kremļa krievvalodīgajiem medijiem.”
Ingrīda Labucka: “Es uzskatu, ka Latvijai ir aktīvi jāpalīdz Eiropadomei pret “Russia today”, jo mūsu valsts ļoti labi saprot Krievijas propagandas vēsti un zina, cik ļoti postoša un naida pilna tā ir tieši pēdējos gados. Rietumvalstis bieži nesaprot, cik neatlaidīgi krieviski runājošie cilvēki, kas lielā skaitā dzīvo, piemēram, Berlīnē un citur, klausās un seko šiem Kremļa krievvalodīgajiem medijiem.”
Foto: Karīna Miezāja

“Latvijai ir aktīvi jāpalīdz Eiropadomei pret “Russia today”!” Saruna ar ES Vispārējās tiesas tiesnesi Ingrīdu Labucku 0

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Lasīt citas ziņas

Eiropas Savienības Vispārējā tiesā nonāk arvien vairāk tādu lietu, kas saistītas ar Eiropas Savienības Padomes (Eiropadomes) uzliktajām sankcijām pret konkrētām personām, kas atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā. Tostarp tiesā vērsušās arī augstas Ukrainas amatpersonas, kuras bija amatos pirms notikumiem Ukrainā 2014. gadā. Par šīm lietām un spriedumiem izvaicāju bijušo ilggadējo ES Vispārējās tiesas tiesnesi Ingrīdu Labucku.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

ES Vispārējā tiesā esat nostrādājusi ilgi – sešpadsmit gadus. Ar ko nodarbojaties patlaban?

I. Labucka: Pēc šiem spraigajiem darba gadiem esmu nolēmusi izmantot Vispārējās tiesas tiesnešiem dotās iespējas, proti, trīs gadus saņemt pabalstu, kas atbilstoši likumam ir noteikta daļa no tiesneša algas lieluma, un atpūsties. Pabalstu atļauts saņemt tādēļ, ka tiesnesim pēc amata atstāšanas ir noteikti diezgan stingri ierobežojumi ieņemt amatus.

Šādu lēmumu pieņēmu arī tādēļ, ka, strādājot Luksemburgā, ilgstoši biju projām no ģimenes, tāpēc pienācis laiks atdot parādu, tajā skaitā arī mazbērniem. Mājās atgriezos tieši kovida pandēmijas sākumā.

 

ES Vispārējā tiesa cita starpā izskata lietas arī par ES uzliktajiem ierobežojošajiem pasākumiem jeb sankcijām. Tiesā ar prasību pret Eiropadomi jau 2014. gadā ir vērsušās vairākas bijušās Ukrainas amatpersonas. Tostarp Ukrainas parlamenta atlaistais un vēlāk arī notiesātais bijušais valsts prezidents Viktors Janukovičs, kurš aizbēga uz Krieviju un iesniedza prasību tiesā atcelt viņam Eiropadomes uzliktās sankcijas. Kāds ir šīs lietas iznākums?

Eiropadome Janukovičam sankcijas piemēroja 2014. gada 5. martā. Tika iesaldēti viņa finanšu līdzekļi Eiropas Savienības teritorijā.

Eiropadome reizi gadā pārskata sankcijās iekļauto sarakstus, lai pārliecinātos, vai joprojām pastāv juridisks pamats attiecīgo personu finanšu līdzekļu iesaldēšanai. Šim nolūkam tiesa sazinās ar valstu tiesībsargājošajām institūcijām, tostarp arī Ukrainas ģenerālprokuratūru. Uz iegūtās informācijas pamata katru gadu tiek pārapstiprināta atrašanās sankciju sarakstā.

Ņemot vērā, ka pēdējos padsmit gados šādu lietu Vispārējā tiesā ir simtiem, ne tikai no Ukrainas, bet arī Krievijas, dažādām Āfrikas valstīm, arī Sīrijas un citām valstīm, ir izstrādāta judikatūra un kritēriji, pēc kādiem tiesa vadās, vērtējot, cik pamatota ir personas atrašanās sarakstā.

Janukovičs iekļaušanu sankciju sarakstā ir apstrīdējis jau no sākta gala, norādot, ka tiekot pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā, kas notika Ukrainā. Eiropadomei, kas uzlika sankcijas, bija jāpierāda tiesai, ka tiek ievēroti Eiropas Savienības tiesību pamatprincipi, tostarp Janukoviča tiesības uz aizstāvību, ka viņa atrašanās sankciju sarakstā ir pamatota. Jāņem vērā, ka Ukrainas iedzīvotājiem pēdējie astoņi gadi ir bijuši smagi, turklāt Janukovičs neatradās Ukrainā, bet gan Krievijā, tāpēc tiesas process Ukrainā notika aizmuguriski. Šādā situācijā ir diezgan viegli manipulēt ar dažādiem pārkāpumiem procesā. Piemēram, ar to, ka nav veikta saziņa ar advokātiem vai tiesas pavēste izsūtīta uz kādu citu adresi.

Iespējams, ka saziņa starp Eiropadomi un Ukrainu bijusi samērā formāla, sniedzot atbildes uz Eiropadomes uzdotajiem jautājumiem. Iespējams, ka varēja darīt kaut ko vairāk, lai sniegtu paskaidrojumus vienā vai otrā jautājumā, kas saistīts ar Janukoviča kriminālprocesu Ukrainā un pārkāpumu, kas skar tiesības uz aizstāvību.

Vispārējā tiesa Janukoviča lietā nāca klajā ar spriedumu 2022. gada 22. martā, un tiesas ieskatā viņa tiesības uz aizstāvību ir bijušas pārkāptas. Tiesa, vērtējot pirmstiesas izmeklēšanas procesuālās darbības, ir konstatējusi arī vēl citus pārkāpumus no Ukrainas tiesībsargājošo institūciju puses, un uz šī pamata tiesa ir anulējusi Janukoviča atrašanos sankciju sarakstā.

Ņemot vērā to, ka Janukovičs algo ļoti spēcīgus advokātus no advokātu birojiem Londonā, kuri specializējas tieši sankciju lietās, viņa uzvara tiesā nepārsteidz. Iespējams, ka Eiropadomes juridiskais birojs lielā noslogojuma dēļ formālāk pieiet šiem jautājumiem, tāpēc ir sanācis tā, ka Eiropadome nav spējusi pierādīt, ka Janukoviča atrašanās sarakstā ir juridiski pamatota. Man tomēr šķiet, ka varēja gan sagatavot tādu aizstāvību, lai tiesai nebūtu pamata šaubīties, vai ir izdarīts viss, ko varēja izdarīt.

 

Vai Eiropadome ir zaudējusi arī citās bijušo Ukrainas amatpersonu lietās?

Aizvadītā gada 21. decembrī tiesa ir atcēlusi Eiropadomes lēmumu par ierobežojošiem pasākumiem arī pret bijušo Ukrainas ieņēmumu un nodevu ministru Oleksandru Klimenko. Šī lieta ir saistīta ar strīdu, kas attiecas uz sankcijām, kas vērstas pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā pēc Kijivas Neatkarības laukumā notiekošo demonstrāciju apspiešanas 2014. gada februārī. Lai nostiprinātu un atbalstītu tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu Ukrainā, Eiropadome 2014. gada 3. martā vienojās koncentrēt ierobežojošus pasākumus uz līdzekļu iesaldēšanu un atgūšanu personām, kas identificētas kā atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, kā arī personām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Arī šajā gadījumā tiesa konstatēja, ka Eiropadome pirms lēmuma pieņemšanas par sankciju uzlikšanu Klimenko nav pārbaudījusi, vai Ukrainas tiesībaizsardzības iestādes procesos, uz kuriem tā pamatojas, ir ievērojušas prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Pret Klimenko Ukrainā notiek kriminālprocess par dalību noziegumos saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārsūtīšanu ārpus Ukrainas, kā arī par amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai panāktu nepamatotas priekšrocības sev vai trešajai personai, tādējādi radot zaudējumus Ukrainas publiskajiem līdzekļiem vai aktīviem.

Sankciju sarakstā iekļautie viens pēc otra sniedz prasības Vispārējā tiesā. Tā kā Eiropadome katru gadu šos sarakstus pārskata, tad tajos iekļautajiem ir dota iespēja katru gadu vērsties pret Eiropadomes lēmumiem.

 

Vai būs reāli iespējams, ka oligarhiem ar sankcijām apliktie un iesaldētie līdzekļi tiks novirzīti Ukrainai, lai varētu segt Krievijas armijas nodarītos zaudējumus?

Raugos uz to ļoti pozitīvi un uzskatu, ka visa šī runāšana par privātīpašuma svētumu, ko patlaban Krievija stāsta savos propagandas kanālos, nav vērā ņemama. To ir iespējams izdarīt, ja ir spēja politiski izšķirties kara apstākļos. Neredzu, kāpēc šajā situācijā, kad viena valsts ir iebrukusi otrā valstī, mēs nedrīkstētu to darīt. Protams, ir jāizstrādā kritēriji, kā tas tiks darīts. Katra valsts pie šī jautājuma var strādāt individuāli, arī Eiropas Savienības institūcijām nav liegts atrast iespējami ātrāku risinājumu.

 

Tad jau nebūs nekāds brīnums, ka arī Kremļa “lakstīgala” Solovjovs un Putina “balss” Peskovs nāks uz ES Vispārējo tiesu? Nupat šajā tiesā sūdzību iesnieguši arī miljardieri Abramovičs un Avens.

Visticamāk, ka arī Solovjovs un Peskovs kādā brīdī iesniegs prasību par arestu atcelšanu saviem īpašumiem. Visticamāk, ka pirmajā gadā, kopš viņi ir iekļauti sankciju sarakstā, nekādu pārsteigumu nebūs, jo ES Ukrainas kara jautājumā ir diezgan vienota. Taču jāņem vērā, ka ar šiem jautājumiem visu laiku ir ļoti rūpīgi jāstrādā, jo Janukoviča un Klimenko lietas rāda, ka kādā brīdī tiesa, vērtējot kritērijus, kuri ņemti vērā, uzliekot sankcijas attiecīgajām personām, skatās, kā attīstās notikumi. Svarīgi ir rīkoties laikus, lai šos arestētos īpašumus nākotnē varētu izmantot kā atlīdzību Ukrainai par kara laikā radītajiem zaudējumiem. Tas nav vienkārši, jo katrs gadījums ir individuāls. Jāatzīst, ka tas ir milzīgs un smags darba lauks. Valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, ir jābūt ļoti sakārtotai likumdošanai, lai iesaldētos īpašumus varētu konfiscēt par labu Ukrainai.

 

Vispārējā tiesā prasību iesniedzis arī Krievijas valdības finansētais televīzijas tīkls “Russia today”, jo uzskata, ka tā apturēšana Eiropā ir nelikumīga. Cik tālu ir šī lieta?

Tā ir samērā svaiga lieta – iesniegta tiesā šī gada 1. martā. “Russia today” ir vērsusies tiesā ar prasību pret Eiropadomi, jo tā ir noteikusi sankcijas. Prasības iesniedzējs uzskata, ka administratīvā procesa laikā, kad Eiropadome gatavoja lēmumu par sankcijām, sadarbībā ar Eiropadomi ir pārkāpti gan aizstāvības, gan sacīkstes principi. Tiek pieminēts arī tas, ka nav ievērota vārda un informācijas brīvība, darījumu darbības brīvība.

To, ka šī lieta ir ļoti svarīga, apliecina fakts, ka to skatīs 13 tiesneši, kas ir lielākais iespējamais tiesnešu sastāvs. Turklāt jāņem vērā, ka tiesa iedziļināsies vārda un informācijas brīvības jautājumā, kas nav viennozīmīgs, jo pastāv dažādi viedokļi, kā tas tiek interpretēts.

Jebkurai dalībvalstij ir tiesības iestāties jebkurā Vispārējās tiesas procesā kā trešajai personai. Piemēram, Skandināvijas valstis vienmēr iestājas visās lietās, pat nosacīti nenozīmīgās, kas saistītas ar informācijas atklātību. Katru gadu Vispārējā tiesā ir pāris desmiti šādu lietu.

Es uzskatu, ka Latvijai ir aktīvi jāpalīdz Eiropadomei pret “Russia today”, jo mūsu valsts ļoti labi saprot Krievijas propagandas vēsti un zina, cik ļoti postoša un naida pilna tā ir tieši pēdējos gados.

Ne tikai Latvijai, bet arī pārējām Baltijas valstīm un Polijai būtu jāpalīdz Eiropadomei ar skaidrojumu, kāpēc “Russia today” ir sabiedrībai postoša. Paskatoties statistiski, šim kanālam auditorija nav milzīga, bet, aizbraucot uz ārvalstīm, gandrīz ikvienā viesnīcā “Russia today” ir visās televīzijas programmu paketēs, turklāt ne tikai krievu, bet arī angļu valodā. Rietumvalstis bieži nesaprot, cik neatlaidīgi krieviski runājošie cilvēki, kas lielā skaitā dzīvo, piemēram, Berlīnē un citur, klausās un seko šiem Kremļa krievvalodīgajiem medijiem. Arī Luksemburgā ir vairākus tūkstošus liela krievu kopiena, un es labi zinu, ka viņiem ir satelītšķīvji, lai varētu skatīties Krievijas propagandas kanālus.

Tieslietu ministrijai, gatavojot šo lietu, vajadzētu tulkot fragmentus no “Russia today” kanāla raidījumiem un ar konkrētiem piemēriem rādīt, kā tur izpaužas naida runas. Ministrijai ir jāpalīdz Eiropadomei pierādīt šī medija postošo un naidīgo attieksmi pret demokrātiju un eiropeiskām vērtībām.

 

Kura lieta jums ir bijusi vissarežģītākā?

Lielākā un sarežģītākā bija “Microsoft” lieta. Tiesa šai informācijas tehnoloģiju korporācijai uzlika pusmiljardu eiro lielu naudas sodu par konkurences likuma pārkāpšanu. Es nepārspīlēšu, sakot, ka tā bija pirmā pasaules līmeņa lieta, interesanta prāva, lai saprastu, par ko cīnās lielie giganti. Tiesas zālē bija aicināta visa IT pasaule – gan tie, kas bija par “Microsoft”, gan tie, kas bija Eiropas Komisijas pusē, jo atbalstīja naudas soda uzlikšanu.

Jāņem vērā arī tas, ka dokumentācija, ar kuru strādājām, bija franču valodā. Tiesas sēdes gan notika angļu valodā.

Izskatot lietu, tika pieaicināts daudz ekspertu, jo konkurences lietas ir ļoti sarežģītas no pierādījumu iegūšanas viedokļa. Atsevišķās lietās spriedums veido pat 500 un 600 lappuses.

 

Vai tas nozīmē, ka tiek nolasīts viss apjomīgais spriedums?

Tiesa publiski pasludina tikai sprieduma rezultatīvo daļu, bet tajā pašā dienā sprieduma pilnais teksts ir pieejams pie tiesas sēdes zāles un jebkurš interesents to var paņemt.

 

Kāds ir jūsu viedoklis par politiķu rīcību, lai varētu atbrīvoties no padomju okupantu pieminekļa Pārdaugavā Rīgā?

SAISTĪTIE RAKSTI

Tas, ka nolemts veidot darba grupu un lēmumu par pieminekļa demontāžu pieņemt līdz 15. novembrim, neliecina, ka ir liela vēlme tikt vaļā no šī padomju laika simbola. Kara ap­stākļos jārīkojas daudz operatīvāk – piemineklis jānojauc tuvākajā laikā. Visām iesaistītajām pusēm būtu jārīkojas operatīvi un koordinēti, atrodot tehniskos risinājumus.

Es ceru, ka tiesībsargājošās institūcijas pieminekļa demontāžas procesa uzraudzībai būs daudz labāk sagatavojušās nekā 9. un 10. maijā, kad bija manāms konkrētu sabiedrībai saprotamu scenāriju trūkums un iekšlietu ministre atradās ārpus valsts. Lai novērstu provokācijas, atbildīgajām amatpersonām šādā situācijā ir jābūt 24 stundas uz vietas.

“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
Lasīt citas ziņas
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Tiesai nodod lietu pret vairākām personām, tostarp būvuzņēmēju Peilānu par krāpšanu austrumu robežas izbūvē
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 6. jūlijā
23:45
Agresoru valstī nespēlēs
23:00
1932. gada 6. jūlijā. Ministra vēstījums padotajiem
22:30
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
Apinis: Laboratorija, aptieka, primārā aprūpe – ieteikumi priekšvēlēšanu solījumiem
Būsim ārējo parādu verdzībā, valdībai nepadomājot par sekām, norāda Krastiņš
Mediji: Ministri aicinās Džonsonu atkāpties
VIDEO. Līgavaini pamatīgi izjoko viņa labākais draugs un paša līgava
Tas ir slikti, ļoti slikti, bet viņam ir tiesības tādu viedokli paust. Zariņš par Brieža situāciju
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Nelieksimies krievu naudas priekšā! Kamēr Kremlis nesamaksās Ukrainai nodarīto, lai dzīvo bez izpriecām! Egila Līcīša feļetons
VIDEO. Rokeris Frīdis par homoseksuālām attiecībām: “Es viņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem neuzskatu!”
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
VIDEO. “Tavs ķermenis nav tavs liktenis”: Latvijā dzimusī modele iekaro pasaules slavu par spīti tam, ka viņai amputēta kāja
Pēc šķiršanās no dzīvesbiedrēm, visi trīs grupas “Jumprava” Aigari tagad dzīvo vienā lauku mājā
Neceļam cietumu, bet laižam lejā akcīzes nodokli! – iesaka Šmits
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs