Ar ES atbalstu pirktā MZURI tiešās sējas sējmašīna zemnieku saimniecībai Kalves ļauj izmantot joslu apstrādes tehnoloģiju un saglabāt gandrīz nemainītu augsnes struktūru.
Ar ES atbalstu pirktā MZURI tiešās sējas sējmašīna zemnieku saimniecībai Kalves ļauj izmantot joslu apstrādes tehnoloģiju un saglabāt gandrīz nemainītu augsnes struktūru.
Foto: Anda Krauze

“Arkla ēra manā saimniecībā ir beigusies!” Saruna ar zemnieku Aivaru Puguli 0

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Lasīt citas ziņas

 

Cīravas pagasta zemnieku saimniecības Kalves saimnieks Aivars Pugulis nu jau vairākus gadus augsnes apstrādē izmanto joslu apstrādes jeb strip till tehnoloģiju. Intervijā Agro Topam viņš stāsta par savas augkopības saimniecības darbības pieredzi un pamato iemeslus pārejai uz joslu apstrādes tehnoloģiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

– Kas rosināja augsnes apstrādē sākt izmantot joslu apstrādes tehnoloģiju?

– Agrāk darbojāmies ar augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju, ar rugaines kultivatoriem un diskiem. Secinājums – ziemāji izdodas, īpaši kvieši. Rapši auga ar jautājuma zīmi. Vislielākā problēma bija, ka neizdevās vasarāji. Pavasarī, irdinot augsni, to izžāvē, kaut ir pārāk mitrs, tā sakalst, vasarāji sadīgst ļoti nevienādi, un arī turpmākais veģetācijas process ir nevienāds. Rudenī kulšanas laikā rezultāts ir tieši tāds pats. Vienā lauka malā viss ir gatavs, otrā – viss vēl pilnīgi zaļš.

Tad brīžiem aizdomājies – kāpēc tā notiek? Agrāk diezgan lielas platības rudenī atstājām neapstrādātas, bija LAD atbalsta programma rugāju laukiem ziemas periodā. Pavasarī staigā pa šiem laukiem un šķiet – viss ir tik ideāli! Vajadzētu kaut ko pa vienkāršo darīt, neko nekultivējot un nearot. Vienkārši ņemt un sēt. Tad pamazām ieviesām tiešo sēju. Vispirms sākām interesēties par tehnoloģijām. Faktiski varējām to darīt daudz agrāk, tikai nebija informācijas. 2018. vai pat 2019. gadā es tādu terminu strip till nezināju.

Zināju tiešo sēju un draugam prasīju, kādas sējmašīnas vajag šai tehnoloģijai. Viņš aicināja meklēt tīmeklī. Tolaik sāku tīmekli skatīties video un saprast, kas ir strip till, no till (bezapstrādes tiešā sēja) un kas ir min till (augsnes minimālā apstrāde). Agrāk tie bija svešvārdi. Gājām uz strip till, apzinoties, ka mūsu skābās augsnes vēl nav īsti gatavas ļoti vieglai disku sēšanai – tā sauktajai no till tehnoloģijai. Paredzu, ka aptuveni desmit gadus darbosimies ar strip till tehnoloģiju. Pēc desmit gadiem saimniecībā varētu būt pat divas sējmašīnas. Otra – uz no till pusi, ar seklāku sēšanu, vieglāku apstrādi un lielāku darba platumu. Varēs tad izmantot vispiemērotāko sējmašīnu.

– Kādas kultūras audzējat?

– Esam tradicionāla graudkopības saimniecība. Galvenokārt audzējam ziemas kviešus un ziemas rapšus. Diezgan būtiska loma mūsu saimniecībā ir arī vasarāju kultūrām – 200 ha platībā aug ziemāji un 100 ha platībā vasarāji. Saimniecībā ir diezgan daudz lauku, kur ziemāju kultūras izslīkšanas, smilšainības, sliktas ziemošanas un citu iemeslu dēļ nevar sēt. Lai iekļautos kaut cik elementārā augu sekā, pārgājām uz tiešo sēju.

Visas vasarāju platības rudenī apsējam ar starpkultūrām – eļļas rutku un vīķi. Rudenī apsējam pilnīgi visus laukus. Ir ražojošie lauki un ir tādi, kas priecē acis – irdina manā vietā augsni un piesaista slāpekli no atmosfēras. Mēs ļaujam dabai darboties mūsu vietā un iespējami mazāk iejaukties dzīvības procesos. Ja lauks ir mierīgāks un mazāk aiztikts, tā augsnes virskārtā ir vairāk dzīvības.

No vasarājiem sējam miežus, auzas, arī vasaras rapši ir bijuši – labāki un sliktāki. Šajā sezonā būs zirņi daudz lielākā platībā nekā pērn, kad daudz sējām pupas un laba rezultāta nebija. Kad pupas zied +30 grādu temperatūrā, skats ir diezgan briesmīgs – ziedi nobirst, pākstis neaizmetas.

Šajā gadā pupas nesēsim. Mums ir zirņu sēkla 20 ha platības apsēšanai, un esam vienojušies ar savu kooperatīvu Durbes grauds par sēklas materiāla audzēšanu kooperatīva biedriem. Redzēsim, kā izdosies. Zirņi ļoti daudz piesaista slāpekli, pēc zirņiem ziemas kvieši aug fantastiski. Šā iemesla dēļ cenšamies ievērot augu seku, lai gan šāda rīcība dažkārt izklausās ekonomiski neizdevīga. Vienmēr gribas audzēt kviešus, tomēr vienlaikus var redzēt, ka kvieši pēc kviešiem nav tas pats, kas kvieši pēc zirņiem vai kvieši pēc auzām. Šajā sezonā mums kvieši pēc kviešiem ir vien 15 ha platībā, pārējā platībā viss ir diezgan pareizi. Kā būs nākotnē – nevar paredzēt, jo dažkārt korekcijas ievieš dabas apstākļi.

Aivars Pugulis: – Saimniecībā vissvarīgākā ir starpkultūra.
Foto: Anda Krauze

– Pastāstiet par šķirņu izvēli.

– Man ļoti simpatizē augumā zemas ziemas kviešu šķirnes. Tās ir stabilākas, stingrākas nekā garās šķirnes, kurām jāregulē augums, pašas stāv uz kājām. Piemēram, šķirne ‘Fenomen’ ir normāla auguma, ar akotiem. Tai ir veldres izturība un laba ziemcietība. Ziemas kviešu šķirni ‘Bosforus’ arī audzējam. Tās kvalitāte ir nedaudz sliktāka nekā ‘Fenomen’ šķirnei, tomēr tai ir laba īpašība – ļoti labi cero pavasarī. ‘Fenomen’ šķirne, ja rudenī nesacero, pavasarī ir ļoti slinka. Cik rudenī ir, tik ir.

– Cik daudz kuļat?

– Mēslošanas plānu sastādām sešu tonnu kūlumam, apzinoties, ka mums ir paskābas augsnes un dažkārt nelabvēlīgi dabas apstākļi, tostarp mitrums. Pērn kā pēc grāmatas nokūlām nedaudz vairāk kā 6 t/ha, tā bija vidējā ražība. Necenšos īpaši audzēt rekordražas. Otro gadu beidzot zemi diezgan intensīvi kaļķojam. Apzināmies, ka skābās augsnēs neaug, var bērt minerālmēslus, cik vien vēlies. Patlaban vairāk ieguldām kaļķošanā, lai celtu pH, tad viss notiks pats no sevis.

Sēklas materiāls ir ļoti svarīgs. Kooperatīvs Durbes grauds nodrošina biedriem sēklu. Augstos ataudzējumus neesmu pircis. Mainu sēklu ik gadu, ar kooperatīvu iepriekš sarunāju, cik lielu daudzumu un kādas šķirnes man vajadzēs.

Šajā sezonā sēsim auzu šķirni ‘Ozon’. Pēc skata izskatās ļoti rupjas, koši dzeltenas. Skaistas auzas. Cenšamies no visiem laukiem saņemt atdevi, pa tukšo neko neatstājam. Ja auzas izdodas, no Durbes grauda lielāko daļu ved uz Dobeles dzirnavnieku, kur tās pārstrādā.

No vasaras kviešiem ir sēta ‘Granari’ šķirne un arī citas. Izvēlamies Latvijā zināmas un izplatītas miežu šķirnes. Sējam ‘Quench’ šķirni, kas skaitās alus šķirne un ir diezgan ražīga, ja izdodas. Ar miežiem ir divas galējības – ja sanāk, tad ir, ja kaut kas nepatīk, tad nav. Var birt 7 t/ha, ja nav bijis mitruma vai kā cita, bet var birt arī 3 t. Katrs gads ir pilnīgi atšķirīgs. Lauksaimniecības bizness no dabas apstākļiem ir ļoti atkarīgs – vairāk nekā par 50%.

Auzas sen nebija sētas, pērn pirmais gads, kad šo kultūru iekļāvām augu sekā. Pērn auzām bija ļoti maza tilpummasa – zem 500. Iemesls bija lielais karstums, tāpēc labu auzu ražu kūla maz saimnieku. Mēs kūlām vidēji 3 t/ha. Pēc skata šķita, ka liels birums, tomēr svara nebija. Nekas, augu sekai auzas ir ļoti labas, pēc auzām kvieši arī aug ļoti labi. Bez stresa.

Esam sākuši darboties ar Clearfield vasaras rapšu ataudzējumiem. Pēdējos gados tos sējam. Cenšamies audzēt šo kultūru tā, lai kultu vismaz 3 t/ha lielu ražu. Pērn rapšu vidējais klētsvars bija 3,8 t/ha – ļoti labs rādītājs.

Ar vasaras rapšiem mums ir bijis interesanti. Trakajā 2018. gada vasarā iesējām vasaras rapšus 40 ha platībā. Kūlām vidēji 2,25 t/ha lielu ražu. Salīdzinājumam – kviešiem kūlums bija tikai 1,5 t/ha. Cik maksā rapši un cik kvieši! 2018. gada sausums un tā raisītā neraža bija lūzuma punkts, kāpēc izvēlējāmies jaunu tehnoloģiju. Ar tiešo sēju 1,5 tonnu vietā būtu kūluši 2,5 t/ha lielu ražu. Ja nebūtu pavasarī augsne izžāvēta, mitrums tajā noturētos daudz ilgāk. Iespējams, kvieši būtu stiprāki. Nebūtu noteikti kūluši 6 tonnas, bet kultu par pusotru tonnu vairāk noteikti. Tas lika aizdomāties.

Pērn nebija vasarāju gads. Dabas apstākļi nebija piemēroti. Mūspusē bija ļoti mitrs un auksts pavasaris. Sēja bija nosacīti slapjā zemē, nevarēja sagaidīt, sākām maija pirmajās dienās. Nebija īsti pareizi, tāpēc viss pārējais arī aizgāja ne tā, kā vajag. Pavasarī pārmitrā zemē sēt nav īsti labi. Saveidotie kankāļi vēlāk sakalst, un lauka dīdzība nav tik laba, augi ir izretināti. Tā ir dzīves pieredze, šogad tādas kļūdas vairs nepieļausim.

Apsēts lauks un tam blakus sējai gatavs lauks.
Foto: Anda Krauze

– Cik liela ir ražības atšķirība, sējot kviešus pēc zirņiem, salīdzinājumā ar to, ja sēj kviešus pēc kviešiem?

– Ziemas kviešus pēc zirņiem var izaudzēt par vienu tonnu vairāk. Ja, piemēram, mēslošanas plāns ir uz 6 t/ha, izaug 7 t/ha liela ziemas kviešu raža. Iemesls ir vienkāršs – pareiza augu maiņa, ir piesaistīts slāpeklis, kvieši labāk cero un labāk jūtas, viss notiek it kā pats no sevis. Kvieši pēc kviešiem noteikti izaug mazāk un sliktāk. Augu seka strip till tehnoloģijā ir ļoti svarīga. Šī joslu apstrādes tehnoloģija ir domāšana un filozofija par to, ko tu dari un ko vēlies redzēt uz saviem laukiem, biznesu atstājot otrajā plānā. Ir jāsakārto pamatlietas, tad bizness veidojas pats no sevis. Ir jādarbojas ar mērķi veicināt augsnes auglību. Veic tikai nelielus priekšdarbus, un augsne, augi atdod visu atpakaļ. Tam dažkārt ir grūti noticēt, bet darbošanās ar strip till tehnoloģiju ir pakārtota zināmai filozofijai. Kamēr neesi iedziļinājies, kas patiesībā notiek augsnē, ka apakšā ir dzīvība, sliekas un baktērijas, tās vēlas dzīvot augsnes virspusē, nevis ik gadu tikt noliktas apakšpusē, lai atkal rotētu un mainītos. Nereti ir tā – jo mazāk augsni kustinām, jo viss ir labāk. Augsnes auglība neatjaunojas vienā gadā, process notiek lēnām, pamazām, tomēr es jau patlaban varu redzēt rezultātu un pie aršanas tehnoloģijas noteikti neatgriezīšos. Mācīšos, izdomāšu un pielāgošos, tomēr art es vairs nevēlos. Arkla ēra manā saimniecībā ir beigusies, ja nu vienīgi mēs paņemam nomā ļoti nelīdzenu lauku, kas jālīdzina. Tādā gadījumā varam kaut ko uzart.

Vēl viena jauna atziņa man ir – saimniecībā vissvarīgākā ir starpkultūra. Viss sākas no pašiem pamatiem – sāc ielabot augsni, tad liec tajā sēklu, ko vēlies audzēt, un augsne visu atdod pati. Izvēlēto kultūru audzēšanai nav mehāniski uz to jāiedarbojas vai ķīmiski tajā kaut kas jāstimulē. To visu var paveikt ar daudz vienkāršākām, atšķirīgām metodēm un ar mazāku resursu patēriņu. Tā ir pavisam cita dzīves filozofija.

Ar joslu apstrādes tehnoloģiju sēts un pārziemojis ziemas kviešu lauks Kalvēs šā gada 25. aprīlī.
Foto: Anda Krauze

– Vai pirmajā gadā pēc joslu apstrādes tehnoloģijas ieviešanas ir ražas kritums?

– Tas ir mīts, jo ražas krituma nav. Esmu arī dzirdējis, ka tiešā sēja ir sarežģīta un esot ļoti daudz slimību, ja izmanto šo tehnoloģiju. Augsni laukos arī sablīvējot. Šādus apgalvojumus dzirdam tāpēc, ka runātāji nav iedziļinājušies un neizprot šo tehnoloģiju. Nav tā! Ar strip till tehnoloģiju neblīvē laukus! Kurš vairāk blietē lauku – man no sēšanas sākuma līdz sējas beigām vienu kvadrātmetru traktors šķērso vienā sekundē, un no rugaines ir gatavs apstrādāts lauks ar strip till tehnoloģiju. Arot tu brauc vienu reizi, kultivējot – otru reizi, sējot – trešo reizi, un, nedod dievs, vēl kaut ko vajag pievelt!

Par slimībām mīts vienmēr izskan, lai cik tas dīvaini būtu – no pesticīdu pārdevējiem. Būšot viss slikti, augi slimošot. Nav tā, tas ir pilnīgi aplami! Ja kviešus pēc kārtas sēj trīs četrus gadus vienā laukā, slimības noteikti būs. Ja ievēro kaut elementāru augu seku, no tām var ļoti vienkārši izvairīties. Arī sējot kviešus pēc kviešiem, tie vairāk indējas un mokās no tā, ka salmus iemaisa, iestrādā augsnē. Piemēram, ar rugaines kultivatoru iekultivē kviešu salmus un tad uz tiem sējot liek virsū graudus. Sākums ir ļoti skaists, viss sadīgst. Kad salmi apakšā sāk pūt, tie indē jaunos augus. Tie sāk dzeltēt, mocīties un stresot. Ar joslu apstrādes tehnoloģiju darbojoties, visi salmi paliek virspusē, paveru vaļā mazu vadziņu un iesēju graudu. Apakškārtā zeme un augsne ir tīra. Tas viss ir pārbaudīts praksē.

Domāšana ir svarīga – ja nevēlies augu seku kaut nedaudz ievērot, tad ar, kultivē, dari, ko zini un māki. Ja sāk apnikt un ekonomiskais faktors kaut ko nosaka, meklē labāku augsnes apstrādes veidu. Es ar šausmām iedomājos, ka man visi 300 ha būtu jāuzar. Cik fiziski tas ir smagi! Turklāt vēl izejmateriāls, degviela, ārprāts!

– Kādas aptuveni ir izmaksu, patērētā laika atšķirības starp strip till un klasisko aršanas tehnoloģiju?

– Laikā, ko tradicionālie lauksaimnieki pavada uz lauka arot, es esmu mājās ar ģimeni un pie kamīna ar tējas krūzi rokās skatos tālrādi. Ir zināms stress un panika tāpēc, ka nav ko darīt. Tas bija pirmais satricinājums – tev nav ko darīt! Biju pieradis rudeņos pa tumsu ar ieslēgtām gaismām darboties. Romantika, forši! Patlaban nav ko darīt, sēdi mājās. Ekonomiski ir vienkāršāk, mēs patlaban sējam ar četru metru darba platuma Mzuri strip till sējmašīnu. Priekšā ir diezgan jaudīgs, vismaz 300 ZS, traktors. Tomēr degvielas patēriņš sējas laikā ir 10–15 l/ha. Ar tādu degvielas patēriņu mūsdienās lauku uzart nevar! Tātad man ir sējas rezultāts ar 15 l degvielas patēriņu. Salīdzinājumam – arot sadedzini 20 l/ha, turklāt tas ir vien procesa sākums. Vēl jātiek līdz iesētam graudam. Agrāk, sējot ar minimālās apstrādes metodi, ar frēzēm un kultivatoriem, ļoti neskopojāmies – sezonu nobraucām un rudenī visiem traktoriem veicām apkopi motoriem, tostarp mainījām eļļu. Pērn pēc jaunās tehnoloģijas sākām vērtēt motorstundas. Izrādās, nobrauktas knapi 100 motorstundas. Kāda eļļas maiņa pēc 100 motorstundām? Vēl vienu gadu var braukt. Vēl viens patīkams ekonomiskais aspekts ir amortizācija. Patlaban es smejoties saku, ka visgrūtāk ir sagaidīt sējas brīdi – pati sēšana ir viegla un patīkama. Šodien ir 21. aprīlis. Kaimiņi, kas aruši, cītīgi putina laukus, darbojas. Mums vēl viena divas dienas ir jānogaida, tad ķersimies klāt.

MZURI sējmašīna darbībā šā gada 25. aprīlī. Vasaras kviešu sējas tehnoloģija neskartā laukā, kur augusi starpkultūra, ir šāda: vispirms griezējdisks irdinātājzaram pa priekšu pārgriež augu atliekas. Tālāk pirmais irdinātājzars vidēji 15 cm dziļumā iestrādā minerālmēslus. Aiz šā zara sējmašīnas riteņi aizspiež vadziņu. Tad sējējzars/kalts 12 cm platumā izveido gultiņu, kur 3–4 cm dziļumā ber graudus. Zeme šajā vietā ir neskarta un labvēlīga dīgšanai.
Foto: no Aivara Puguļa arhīva

– Kāpēc tā?

– Tiešajai strip till sējas tehnoloģijai salīdzinājumā ar tradicionālo ir vairākas nianses un īpatnības. Rudenī varam droši sākt sēju aptuveni nedēļu agrāk, jo augsni neizkustinām, nežāvējam. Mēs to arī neuzsildām. Grauds rudenī sadīgst nedaudz lēnāk, jo augsnes temperatūra ir zemāka. Pavasarī mums vienkārši ir jāsagaida, kad zeme sasilst. Svarīgs ir arī mitruma režīms augsnē. Ja ir pa mitru, tad labāk nedarīt, jo rezultāta nebūs. Izdarīt jau var, var ievilkt vadziņu un iesēt mitrā un slapjā zemē, tomēr nebūs rezultāta. Sējas process ir ļoti vienkāršs, tās laikā vienlaikus ar sēklu iestrādā arī minerālmēslus. Tos mēs arī šobrīd ietaupām. Tradicionāli sējot NPK, parasti pirms sējmašīnas izkliedējām 200 kg/ha lielu devu. Darbojoties ar strip till tehnoloģiju, minerālmēslu rudens devu samazinājām par 25% – no 200 kg/ha uz 150 kg/ha. Kad viss sāka dīgt, izskatījās, ka 150 kg ir nostrādājuši par 200%! Gaiši, spēcīgi augi, redzams, ka tiem visa pietiek. Minerālmēsli ir iedoti tieši tur, kur augam tie ir vajadzīgi. Pie šābrīža minerālmēslu cenām pieļauju, ka ir jārēķina, un, iespējams, vēl kāds kilograms jānoņem. Mēs nezinām, kas būs nākamajā un aiznākamajā gadā, vai minerālmēsli vispār būs. Iespējams, mājās stāvošā kaudzīte ir jāpastiepj garāka.

– Vai, darbojoties ar joslu apstrādi, ir mazāk braucienu uz lauka?

– Tagad kultivatora vietā ir rugaines ecēšas, interesants un labs agregāts. Ir pavisam cita veida braucieni uz lauka. Patlaban mēs ar šīm ecēšām izkliedējam salmu masu. Nedaudz veidojam augsnes putekli ar pelavām, veicinām visu sārņu dīgšanu un veicam nelielu augsnes aerāciju. Arī pažāvējam, ja ir lietainas dienas. Saulainā dienā, nobraucot ar rugaines ecēšām, zemes virsiņa apžūst, viss ir skaisti, un pēc 2–3 stundām sējmašīna iet pakaļ. Braucienu it kā ir tikpat daudz, tomēr tie ir pilnīgi atšķirīgi no tiem, kas bija, darbojoties ar aršanas tehnoloģiju. Ar mazāku jaudas un enerģijas patēriņu, ar pavisam citu domu un citu vajadzību.

– Kā ir ar herbicīdu lietojumu?

– Tas ir vēl viens temats – ar strip till tehnoloģiju glifosāts it kā jālieto vairāk. Iespējams, zināma taisnība ir. Pavasarī pirms sējmašīnas brauc pa priekšu miglotājs, kur iekšā ir iespējami mazākā glifosāta deva. Man vajag smidzināt vien pārziemojušos izbirušo labību sārņus, mazās lauka nezāles. Glifosāts ir viena no nekaitīgākajām indēm, kuru lietojot pareizi, nevaram kaut ko sliktu nodarīt. Vislielākais posts ir, ja glifosātu lieto pirms kulšanas, ja smidzina gatavu labību, ko pēc divām nedēļām brauc kult. Patlaban dabas draugi cenšas panākt glifosāta aizliegumu, kaut alternatīvu nepiedāvā. Ja aizliegs glifosātu, nezāles ravēsim mehāniski. Būs diski, kas darbosies sekli, lai virskārtā izravētu nezāles. Vajadzēs vairāk degvielas un ilgākas darba stundas.

Kalvēs lauka darbiem izmanto vien CASE zīmola traktorus.
Foto: Anda Krauze

– Vai, darbojoties ar strip till, iznākumā ir degvielas ietaupījums?

– Ir ietaupījums. Neesmu precīzi rēķinājis, cik liels. Patlaban vislielāko patēriņu veido sējas process, kur lielākais iespējamais patēriņš ir 15 l/ha. Tas ir vissmagākais uz lauka veiktais darbs. Nākamais vislielākais degvielas patēriņš ir kombaina lietojumam. Ecēšām darba platums ir 7,5 metri, braukšanas ātrums 15 km/h. Degvielas patēriņš ir 3–5 l/ha. Pat mazāk nekā 5 l/ha. Par smidzināšanu – vairāk nekā klasiskajā augsnes apstrādē noteikti nav jāsmidzina, kaut pretējo cenšas stāstīt ķīmijas pārdevēji. Manā gadījumā iznāk viens miglojums vairāk tāpēc, ka esmu spēris nākamo soli procesā – mēģinu aizstāt visus ķīmiskos mikroelementus un lielu daļu ķīmisko fungicīdu ar baktērijām un bioproduktiem, tāpēc ir par vienu smidzinājumu vairāk. Agrāk kviešu audzēšanā izmantoju trīs smidzinājumus, patlaban iznāk četri. Sadarbojos ar Lietuvas uzņēmumu Bio Energy Paņevežā. Izmaksu ziņā nav daudz lētāk, nekā darbojoties ar tradicionālajiem ķīmiskajiem fungicīdiem un mikroelementiem, tomēr es kļūstu dabai draudzīgāks. Man ir arī svarīgi, kas notiek manā augsnē. Stimulēju augsnes darbību, dabīgo augšanas procesu un visu pārējo. Pats arī tikpat kā nelietoju aptiekās pērkamos medikamentus. Ir citas alternatīvas. Mūs māca, ka vajag pret slimībām smidzināt šo, šo un to. Bet patiesībā nezinām, vai tiešām vajadzēja smidzināt, vai bija labi vai slikti, mēs tik smidzinām. Augam nevaram pavaicāt, kā tas jūtas, vai ķīmiskajā savienojumā nebija par daudz kādu metālu, vai nenāk reibonis, vai stress ir vienu dienu vai nedēļu. Šā iemesla dēļ cenšos lietot dabai un sev iespējami draudzīgāku veidu. Man diezgan bieži ir izdevies ar miglošanu, vienkārši sakot, kaut ko sačakarēt. Esi pēc vislabākās sirdsapziņas smidzinājis, bet kaut kas nav bijis, kā vajag – temperatūra par augstu vai maisījums par stipru. Pēc tam redzi, ka skaistie kvieši vienkārši streso. Tad aizdomājies – varbūt nevajadzēja vispār braukt un būtu bijis labāk?

Šogad būs pirmais nopietnais gads, kad pateicu – ķīmiskos mikroelementus izslēdzam, fungicīdus arī cenšamies izslēgt un gatavojam programmu. Agrāk es kaut ko mēģināju darīt. Sākums bija ar baktēriju, kas ātrāk sadala salmus un rosina augsnes dabīgo auglību, smidzināšanu uz rugaines. Beidzot pirmo reizi mūžā ar kalkulatoru parēķināju, cik tas naudas izteiksmē iznāk līdzvērtīgi tam, kā darbojos gadu agrāk un ar aizvadītā gada cenām. Dārgāk nebija, bija pat nedaudz lētāk. Mēģināsim, riskēsim un skatīsimies, kas izdosies. Ar cerību, ka būs mazāk iespēju kaut ko sabojāt. Smidzinot baktērijas un visu pārējo, teorētiski sabojāt neko nevar.

Aivara Puguļa daudzus gadus neartajos laukos augsne ir dzīva – tajā dzīvo sliekas, kukaiņi un baktērijas.
Foto: Anda Krauze

– Saimniekiem, kuri domā par strip till tehnoloģijas ieviešanu, noteikti ir jārēķinās ar naudas ieguldījumu. Cik liels tas bija Kalvēs, mainot augsnes apstrādes tehnoloģiju?

– Teorētiski visam, kas saistīts ar precīzajām tehnoloģijām, tiešo sēju, cenas ir ļoti augstas. Četru metru Mzuri strip till sējmašīna ar tādu aprīkojumu, kāds ir mums, 2020. gada beigās maksāja 125 000 eiro. Nenormāla summa! Es kā jaunais saimnieks saņēmu 60% lielu ES līdzfinansējumu. Pat divas reizes biju Lietuvā, Mzuri pārstāvniecībā. Redzēju apsētos laukus un kādi tie ir pirms kulšanas. Prasīju pārstāvim, vai cena nav nedaudz neadekvāta, par augstu? Viņš atbildēja, lai es tik ļoti nekoncentrējos uz cenu, bet uz rezultātu, ko ar šo cenu iegūšu. Sējmašīna sevi atpelna ar mazāku resursu patēriņu un ražas pieaugumu. Es tam piekrītu. Mums vasaras kviešu raža, ar šo metodi sējot, tiesa gan, pēc rapša, bija 5,5–6 tonnas. Salīdzinājumam – bijām arī tos iesējušo 30 ha lielā frēzētā arumā. Kūlām knapi virs 3 t/ha. Šķita – dabas apstākļi ideāli, tomēr kvieši nebija rupji, stiebri nebija resni. Es vairs arumā sēt nevēlos. Dažkārt ir šaubas, vai daru pareizi un vai viss izdosies. 2020. gadā, kad apsējām laukus, tie izskatījās pavisam atšķirīgi. Ne tā, kā agrāk pierasts – līdzeni un gludi, bet kaut kā samuļļāti un savagoti. Nekad agrāk nebiju tik daudz rāpojis pa lauku, kasījis laukā graudus un pētījis, vai dīgst, vai ir iesēti vajadzīgajā dziļumā. Bija liels stress, bet viss sadīga skaistās rindās.

Pirkām Polijā ražotas 7,5 m platas rugaines ecēšas, kas ar visu piegādi maksāja 12 500 eiro. Kamēr tās nav pamēģinātas un nav redzēts, kā tās darbojas, cena var šķist neatbilstoša. Rugaines ecēšas visu izvelk un izlīdzina, tostarp salmu kaudzītes, kombaina vadītāja darba nepilnības. Patiesībā sējā viss sākas ar zināmiem mājas darbiem – vajag kombainu ar ļoti labu salmu pelavu izkliedi, lai nepaliek strīpas un lai viss ir vienmērīgi noklāts. Lai sasmalcina gan pelavas, gan arī salmus. Un izklāj visā platumā. Tie ir tādi pirms sēšanas darāmi mājas darbi. Kad brauc ar kombainu, domā par sēšanu, lai nav neviena kaudzīte, nekādi salmi. Veldres kušķīšus vajag pacelt.

– Kā tālāk attīstīsiet saimniecību?

– Nākotne patlaban ir ļoti lielā miglā tīta. Gribētu noturēties ar 300 ha lielu saimniecību, tad paši ar darbiem tiekam normāli galā. Visu varam paspēt un kontrolēt, nekas neaiziet pašplūsmā. Izaugsmes virziens ir izvēlēts, atpakaļceļa vairs nav, ir vien jāmācās. Jāgūst pieredze, zināšanas par strip till un no till tehnoloģiju. Graudi vairāk vai mazāk pasaulē ir vajadzīgi. Tas, kādus noteikumus mums uzstādīs mīļā Eiropa, nezinām. Arī to, cik viegli būs tos izpildīt. Pielāgosimies. Zemnieks vairāk vai mazāk visam pielāgojas.

 

UZZIŅA

Cīravas pagasta ZS Kalves:

* dibināšanas gads – 1992. g., kopš 2017. gada saimnieks ir A. Pugulis;

* specializācija – augkopība;

* zeme – 300 ha, tostarp mazāk nekā puse īpašumā;

* darbinieki – divi;

* dalība NVO – LPKS Durbes grauds biedrs;

* tehnikas parks – Case kombains ar 7,5 m hederu, četri Case traktori, Mzuri tiešās sējas sējmašīna, rugaines ecēšas un citi augsnes apstrādes agregāti, vairākas kravas automašīnas.

Rika ir ražīgākā piena devēja Latvijā – 144,4 tonnas visa mūža laikā! Iveta no Viesītes lepojas
Vai labību rind­starpu rušināšana būtu ieteicamāka nekā līdz šim jau labi zināmā sējumu ecēšana?
Kuri pērn bija lielākie rapšu audzētāji Latvijā?
Paši sev gan kungi, gan kalpi. Ciemos Zeiliņu ģimenes saimniecībā, kur no ķiplokiem gatavo arī alu!
VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Dana Bjorka: “Manu 70 gadus veco mammu pierunāja nedoties pensijā, jo trūkst skolotāju!”
Lasīt citas ziņas
Neaizmirsti buldurjāni! Augus saulgriežiem iesaka Artūrs Tereško, Gunta Saule un Ziedonis Kārkliņš
Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu
Gerhards paziņo, ka valdība neļaus nogrimt lauksaimniekiem
Bijušo Jezuītu klosteri veidos par Ilūkstes vizītkarti
Remonts pļavai
Vēsturiskās takas Latvijā – vietas, kur izšķīrās latviešu liktenis
Profesors Ojārs Skudra: “Es nedomāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā aprobežosies ar pamieru. Domāju, ka Krievija gribēs rakstiskas saistības”
Sinoptiķi prognozē, ka pirmdien laika apstākļi sasniegs nepieredzētus rekordus
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Dana Bjorka: “Manu 70 gadus veco mammu pierunāja nedoties pensijā, jo trūkst skolotāju!”
VIDEO. TV personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Andrejs Ēķis ir mans liktenīgais vīrietis!”
VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Siguldā, Gaujas pludmalē pazudusi piecus gadus veca meitenīte. Policija lūdz palīdzību!
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Viņa būtība bija cīņa par brīvu Latviju! Vilnis Zaļkalns Zviedrijā
21:42
Garšīgas svētku receptes cukura diabēta pacientiem
21:39
Arheologu sensacionālais atklājums – romiešu templis Nīderlandē
20:54