Arktikas padome apspriežas Somijā 0
Vakar Rovaniemi pilsētā Somijas ziemeļos notika Arktikas padomes apspriede, dalībvalstu pārstāvjiem pievēršoties minerālo resursu apguvei un vides problēmām polārajā reģionā. Arktikas padomē darbojas ASV, Kanāda, Krievija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Islande. Tajā ir pārstāvētas arī reģiona pamattautības. Novērotāja statuss Arktikas padomē ir Ķīnai, Indijai, Dienvidkorejai, Singapūrai, Itālijai un Japānai.
Vai Ziemeļu okeāns kļūs par jaunu Dienvidķīnas jūru?
Arktikas ledāju platībām samazinoties un paveroties plašākām kuģošanas iespējām, arvien vairāk valstu grib gūt pieeju šī reģiona vēl neatklātajām naftas un gāzes atradnēm, kā arī cinka un reto metālu krājumiem.
Asu runu Rovaniemi teica ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, noraidot Ķīnas vēlmi iesaistīties Arktikas politikas veidošanā.
“Vai mēs gribam, lai Ziemeļu okeāns kļūtu par jaunu Dienvidķīnas jūru, ko pārņēmusi militarizācija un sāncensība par teritoriāliem ieguvumiem?” retoriski jautāja Pompeo, atzīmē aģentūra “Reuters”.
ASV militārpersonas pirms dažām dienām brīdināja, ka, paveroties plašākām kuģošanas iespējām Arktikā, ir bažas par Ķīnas zemūdeņu parādīšanos šajā apvidū. Ķīnai kopš 2013. gada ir novērotājas statuss Arktikas padomē. Analītiķi atzīmē Ķīnas arvien aktīvāko darbību polārajā reģionā, Pekinai plānojot papildināt tradicionālo Zīda ceļu ar “Polāro Zīda ceļu”.
“ASV ir aptvērušas, ka tās nevar atļaut Krievijai un Ķīnai rīkoties Arktikā pēc saviem ieskatiem,” paziņojis Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras direktora vietnieks Niklass Granholms.
ASV atjauno ledlaužu floti
Pēdējos gados Krievija ir atjaunojusi Arktikas apgabalā vairākas militārās bāzes, kas bija slēgtas pēc aukstā kara, un modernizējusi savu Ziemeļu floti.
Arī ASV ir pārveidojusi savu Otro floti, kuras darbības rajons ietver ziemeļpolu. “Daļēji atbildot uz Krievijas destabilizējošām darbībām, mēs atjaunojam savu ledlaužu floti un vairojam finansējumu krasta apsardzei,” apspriedē Rovaniemi paziņoja ASV valsts sekretārs Pompeo.
Kā ziņo laikraksts “The Washington Post”, ASV ir atteikušās parakstīt Arktikas padomes apspriedes nobeiguma deklarāciju, nepiekrītot tajā izteiktajam vērtējumam par klimata izmaiņām. “Dažādas valstis klimata izmaiņas vērtē atšķirīgi,” atzinis Somijas pārstāvis Arktikas padomē Alekss Harkonens, “taču runa nav par to, vai klimata izmaiņas tiks vai netiks pieminētas”.
“Šī problēma tiks atzīmēta nobeiguma deklarācijā,” viņš uzsvēra. Pētnieki secinājuši, ka gaisa temperatūra Arktikā pieaug divreiz ātrāk nekā citos zemeslodes rajonos un Ziemeļu okeāns vasaras mēnešos varētu būt brīvs no ledus jau tuvāko 25 gadu laikā. ASV prezidents Donalds Tramps ir vairākkārt izteicis šaubas, vai globālā sasilšana ir cilvēka darbības rezultāts, un atsaucis ASV dalību Parīzes klimata līgumā, kas paredz ierobežot vidējās globālās temperatūras kāpumu.
Pēc piedalīšanās Arktikas padomes apspriedē Somijā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo dosies vizītēs uz Vāciju un Britāniju. Atpakaļceļā Pompeo paredzējis apmeklēt Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi, kur apspriedīsies ar vietējām amatpersonām par Ķīnas aktivitātēm šajā arktiskajā salā. ASV Grenlandē ir aviobāze Tūlē, kas atrodas tūkstoš kilometrus aiz polārā loka.
