Politiķi piesardzīgi 9
Tad nu pētnieki secinājuši: ja jau augstākās izglītības eksports ir tik ienesīgs un nozīmīgs, atbildība par tā attīstību būtu jāuzņemas Ekonomikas ministrijai. Pētnieki norāda: Latvijā līdz šim nav bijis stratēģijas augstākās izglītības eksporta veicināšanai. Cik pašas augstskolas paveikušas, tik arī bijis. Politiskajās aprindās gan jūtama piesardzība pret šādu ierosinājumu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, vaicāts, vai vēlētos uzņemties šo atbildības jomu, atbildēja, ka esot šo jautājumu ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski jau apspriedis: “Protams, IZM tagad ir aizņemta ar strukturālām reformām un nav varējusi pilnībā pievērsties augstākās izglītības eksportam. Tomēr pareizāk būtu, ja EM šajā ziņā IZM palīdzētu, nevis pilnībā pārņemtu šo jomu.”
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, kuras vadītajā komisijā pagājušajā nedēļā sprieda par augstākās izglītības eksportu, norāda, ka EM jau tagad ir atbildīga par eksportu, tātad arī par ārvalstu studentu piesaisti. Tai jāuztver nozares signāli par to, kas vajadzīgs, lai ārvalstu studentu būtu vēl vairāk, taču diez vai būšot kāds rīkojums, ar ko šo jomu nodos EM.
Prasa vēl atvieglot iebraukšanu
Pētnieki minēja vairākas lietas, kas būtu jāuzlabo, lai vēl vairāk veicinātu ārvalstnieku interesi par studijām Latvijā. Piemēram, jāpilnveido informācija, kas tīmeklī ir par studiju iespējām Latvijā. Šobrīd ir pat divas tīmekļa vietnes ar šādu saturu, abas saistītas ar IZM, bet informācija tajās pretrunīga. Vajadzētu vienu ar uzlabotu – modernizētu un konsolidētu – saturu. A. Ašeradens uzskata, ka par to tiešām varētu gādāt EM, taču pastarpināti, uzticot šo darbu Latvijas Attīstības un investīciju aģentūrai. Tas tiešām būtu svarīgi, ja gandrīz puse – 43 procenti – aptaujāto ārvalstu studentu atzinuši, ka informāciju par studiju iespējām Latvijā atraduši tīmeklī. Jāpiebilst gan, ka salīdzinoši daudz ārvalstnieku – 31 procents – par studēšanu Latvijā aizdomājušies pēc sarunas ar kādu zinošu draugu, paziņu vai ģimenes locekli. Tikai 16 procenti studēt te nolēmuši pēc tam, kad par studiju iespējām Latvijā uzzinājuši no aģenta, kas īpaši nolīgts studentu “vervēšanai”.
Kaut arī lielākā daļa aptaujāto studentu atzinuši, ka nokārtot dokumentus, lai studētu Latvijā, bijis viegli vai ļoti viegli, pētnieki un arī augstskolu pārstāvji uzskata, ka procesu nepieciešams vēl vairāk atvieglot. Tāpat esot jāatvieglo iespējas Latvijas augstskolas absolvējušajiem ārzemniekiem pēc studijām palikt Latvijā, ja vien viņi to vēlas. Te studējušie ir izglītoti, kaut daļēji apguvuši latviešu valodu, tāpēc viņi arī pēc studijām varētu būt noderīgi tautsaimniecībai. Pētnieki gan secinājuši, ka iespējamu palikšanu Latvijā apsverot vien desmit procenti studentu.
Augstskolu pārstāvji komisijas sēdē pauda viedokli, ka attiecībā uz ārvalstu studentiem jāatceļ darba tirgū esošās valodas zināšanu prasības, lai viņi līdztekus studijām varētu strādāt pusslodzes darbus.
