Foto: Karīna Miezāja/Latvijas Avīze

Atbalsta naudas sodu palielināšanu ārvalstniekiem par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu 0

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ārvalstniekiem palielināt naudas sodu par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas
Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) par šādu pārkāpumu paredz naudas sodu no 35 līdz 70 eiro.

IeM rosina noteikt, ka par to var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir pieci eiro, tātad sods par šādu pārkāpumu būtu 150 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

IeM norāda, ka paaugstināta naudas soda maksimālā robeža personas atturētu no šāda pārkāpuma izdarīšanas, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nereti ilgstoši personas nereģistrē uzturēšanās atļaujas.

Patlaban LAPK par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošanu PMLP noteiktajā kārtībā un termiņā paredz naudas sodu no 140 līdz 280 eiro. Tagad IeM rosina par to piemērot brīdinājumu vai 100 eiro naudas sodu.

Par strādāšanu, ja nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka Imigrācijas likums, turpmāk rosināt piemērot naudas sodu no 140 līdz 700 eiro.

Pārējie rosinātie grozījumi ir tehniski.

Jau vēstīts, ka Saeima pērn oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvās atbildības likumu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanā.

Līdz šim spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reizes.

Jaunā likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt ātru un efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu, teikts likuma projektā.

Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā noteiks attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.