Armands Cirsis: “Jaunaudžu kopšanu nevar veikt kurš katrs pajolītis – sak, paskries ar zāģi pa mežu un kārtībā. Ja tā lieta nav skaidra, tad labāk paaicināt kādu, kurš to prot.”
Armands Cirsis: “Jaunaudžu kopšanu nevar veikt kurš katrs pajolītis – sak, paskries ar zāģi pa mežu un kārtībā. Ja tā lieta nav skaidra, tad labāk paaicināt kādu, kurš to prot.”
Foto: Valdis Semjonovs

Pushektāru atjaunot trīsreiz – tas nav nekas traks 0

Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkotā konkursa “Sakoptākais mežs” dalībnieks Armands Cirsis ir arī kaislīgs mednieks. Viņaprāt, pārnadžu postījumi Vidzemes pusē nebūt nav kritiski.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā
Mājas
FOTO. “Īpašnieks izīrē saulainu dzīvokli!” Rīgā var atrast īres dzīvokļus zem 200 eiro mēnesī, bet… 1
TV24
Vitenbergs: Baumu līmenī ik pa brīdim izskan, ka parlamentārā sekretāre ir “nokodusi” ministri
Lasīt citas ziņas

Armands Cirsis: “Deviņdesmitajos privatizēju 30 ha meža, izcirtumus un apšu audzes. Ļāvu mežam atjaunoties dabiski – kopjot. Nāca iekšā gan baltalksnis, gan bērzs, bet es atstāju egli. Meža īpašumā “Vizbuļi”, kur tagad iekārtota vieta makšķerēšanai, rokot dīķi, buldozerists visu tā malu, kur auga baltalkšņi, nolīdzināja. Bet nebija par skādi, abi ar dēlu iestādījām tur kādu 0,5 ha ar eglītēm. Taču uzradās bebri, kuri tās regulāri nograuza. Nācās trīs reizes atjaunot. Taču tas nav nekas traks. Tā tik var likties cilvēkam, kurš nemīl medniecību.

Es katru gadu ļoti daudz kociņus atjaunoju. Vienā nogabalā mēģinu izaudzēt pat priedi. Nezinu, kā man tas izdosies, nekopju to platību, lai meža dzīvnieki tik viegli nevar atrast. Ik pa brīdim aizeju, skatos, vai vēl ir veselas, un ļoti gaidu, kad priedītes sasniegs tādu garumu, kas vairs nebūs parocīgas galotnīšu apēšanai. Kaut gan zinu, ka lielas izredzes nav, ļoti gribas to priedi. Trīs koku pamatsugas jau Latvijā vien ir: egle, priede un bērzs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī otro meža īpašumu “Ruģēni”, ko nopirku kā savam mežam piegulošo platību, atjaunoju, izkopu. Mežmalas gan nekopju, tur ļauju saaugt alkšņiem un visādiem krūmiem, lai veidojas mežam piegulošā josla, kurai pārnadžiem negribas brist cauri.

Taču esmu par to, lai mežā arī dzīvniekam būtu sava vieta. Nedomāju, ka Vidzemes pusē jaunaudžu postījumi būtu kritiski. Esmu divās komisijās, kas šos postījumus izvērtē, un zinu patieso stāvokli.

Izlieku mežā dzīvniekiem sāls laizītavas, dažāda augstuma, lai arī zaķi tiek klāt. Uzskatu, ka tās, tāpat kā barotavas, mežam nekādu būtisku postu nenodara. Dzīvniekam sāls ir jālaiza, jo tās ir minerālvielas, kas nepieciešamas organismam.

Esmu īstenojis arī Eiropas projektus, stādīju eglītes un bērzus. Esmu sapratis, ka ļoti svarīga ir pirmā jaunaudžu kopšana, tad jāretina pamatīgi, lai pēcāk, kad kociņi jau paaugušies, nav jācīnās ar žēlumu. Jaunaudžu kopšanu nevar veikt kurš katrs pajolītis – sak, paskries ar zāģi pa mežu un būs kārtībā. Ja tā lieta, kā labāk darīt, nav skaidra, tad labāk paaicināt kādu, kurš to saprot, lai parāda. Ļoti daudzi pat neredz, ka apakšā zem apses, bērza iesējušās egles un priedes. Tikai jāretina un jāgaida. Es uzskatu, ka nelielos īpašumos labākais variants ir ļaut atjaunoties mežam dabiski un tad kopt to. Lai mežs pats pasaka priekšā, kādai koku sugai konkrētajā vietā patiks vislabāk.”

Uzziņa

Armands Cirsis

* Dzimis 1964. gadā.

* Beidzis LLA Mežsaimniecības fakultāti.

* Līdz 2002. gadam strādājis VMD, bijis mežsargs Kokneses MRS, Katrīnas mežniecībā, mežzinis Ērgļu mežniecībā.

* Apsaimnieko 100 ha meža.

* Nodarbojas ar šķirnes suņu audzēšanu.

* Latvijas dzinējsuņu kluba valdes priekšsēdētājs.

Reklāma
Reklāma

* Mežsaimnieks ceturtajā paaudzē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.