“Henning Larsen Architects” (Dānija) arhitekts Jakobs Kureks prezentē biroja LLMM redzējumu – ēkas čaulas savītā forma atgādina nepiespiestu žestu, kas sniedzas pretī Rīgai, lai savienotos ar to. Foto – Karīna Miezāja

Atklāj Laikmetīgās mākslas muzeja septiņas sejas 0

Vakar septiņu starptautisko arhitektu biroju un Latvijas arhitektu tandēmi prezentēja žūrijai savus piedāvājumus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursam.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 86
Lasīt citas ziņas

Vienlaikus sabiedrībai kļuvusi pieejama virtuāla izstāde, kurā var detalizētāk iepazīties ar piedāvājumiem. LLMM konkursam šoreiz bija izvēlēts Latvijā vēl neredzēts modelis, kas pēc publiskošanas daudzos izsauca neizpratnes vētru – slēgtajā sacensībā izraudzīti septiņi starptautiski atzīti biroji, kas paši izvēlējās sadarbībai vietējos arhitektus.

Šobrīd skaidrs, ka konkursā piedalās redzami Latvijas arhitektu biroji, kuru kontā ir spilgti sasniegumi – ar slaveno Deividu Adžeju (Adjaye Associates), kurš projektējis muzejus un ēkas visā pasaulē, sadarbosies arhitekta Jura Mitenberga dibinātais arhitektu birojs “AB3D”. Ar Somijas biroju “Lahdelma & Mahlamäki Architects”, kura projektētais Polijas Ebreju vēstures muzejs Varšavā 2015. gadā bija nominēts arhitektūras Nobela balvai – “Mies van der Rohe Award”, kopā strādā “MADE” arhitekti (Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa), kuru Saldus Mūzikas un mākslas skolas projekts 2012. gadā ieguva Latvijas Arhitektu savienības gada balvu. Ar britu biroju “Caruso St John Architects”, kura kontā ir 25 gadu pieredze arī mākslas telpu projektēšanā un kurš šobrīd strādā pie “Tate Britain” muzeju ēkas rekonstrukcijas, sadarbosies birojs “Jaunromāns un Ābele”, kas tikko kļuva par Arhitektūras gada balvas laureātiem par izsmalcināti rekonstruēto Dzintaru koncertzāli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Prominentāko konkursantu vidū ir skandināvu birojs “Henning Larsen Ar­chitects”, kas 2013. gadā par koncertzāles projektu Reikjavīkā ieguva prestižo Mīsa van der Roes balvu. Viņu kolēģi būs “MARK” arhitekti, kuru kontā LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra izveide, Rīgas pils Kastelas (Konventa) restaurācijas un rekonstrukcijas projekts 
u. c. Slavenie nīderlandieši “Neutelings Riedijk Architects”, kuru kontā ir MAS muzejs Antverpenē un daudzi citi nozīmīgi projekti, izvēlējušies sadarboties ar arhitekti Brigitu Bulu. Savukārt ar arhitektūras, pilsētvides un dizaina uzņēmumu “Sauerbruch Hutton”, kura portfolio ir Brandhorstu laikmetīgās mākslas muzejs Minhenē, sadarbosies latviešu arhitekts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Ingurds Lazdiņš, kura biroju komplekss “Ostas skati” 2007. gadā ieguva Latvijas Arhitektu savienības balvu kā Labākā publiskā ēka. Bet amerikāņu starpdisciplinārā dizaina studija “wHY”, kas projektējusi arī “Grand Rapids” mākslas muzeju Mičiganā, sadarbosies ar Latvijas biroju “OUTOFBOX Architecture & ALPS”.

LMM projekta risinājumi ir visatšķirīgākie – no “neikoniskuma” pozīcijas, ko pārstāv “Sauerbruch Hutton” un Ingurds Lazdiņš, līdz arkādiskai ēku un dārzu kompozīcijai, kas apvienos mākslu, ainavu un arhitektūru (“Caruso St John Architects un “Jaunromāns un Ābele”). “Komandas ir radījušas spilgtu un pārliecinošu piedāvājumu kopumu jaunā muzeja veidolam, parādot šīs ēkas potenciālu kļūt par modernu Rīgas vizītkarti,” uzskata konkursa vadītājs, “Malcolm Reading Consultants” valdes priekšsēdētājs Malkolms Redings.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce atturējās komentēt dzirdēto, “jo notiek konkurss”. Toties mākslas zinātniece Helēna Demakova nebaidījās atklāt savus šā brīža favorītus: “Man tuva ziemeļnieciskā mentalitāte. Un pēc šīs dienas mani favorīti ir skandināvi – dāņu biroja “Henning Larsen Architects”, kura Latvijas partneri ir “MARK” arhitekti, un somi “Lahdilma & Mahlamaki Architects” partnerībā ar mūsu “MADE” arhitektiem. Mani viņu piedāvājums saista ar muzeja projekta ārējās formas izveidi un estētiskajām kvalitātēm.” Līdzīgās domās vakar bija arī arhitekts Jānis Dripe: “Visi septiņi biroji ir ļoti līdzvērtīgi ar ārkārtīgi lielu pieredzi. Mums katram var būt atšķirīgas izjūtas mentalitātes ziņā, arī katrā rajonā tās ir iezīmīgas ar kaut ko savu. Paliekošu iespaidu, kas manā skatījumā nevarēja palikt nepamanīti, atstāja abi skandināvu – dāņu un somu – arhitektu biroji, varbūt tādēļ, ka mums ar ziemeļvalstīm ir daudz kopīga kā domāšanā, tā estētisko vērtību uztverē.”

Savukārt “LA”, noskatoties projektu pieteikumus, starp interesantākajiem ierindo arī britu “Adjaye Associates” (Lielbritānija) un latviešu “AB3D” projektu, kurā ēkas apjoms rezonē ar tradicionālo vietējo arhitektūru un līdzinās vienkāršai koka mājai, kas paaugstināta sabiedriskas būves statusā.

Reklāma
Reklāma

Konkursa rezultāts būs zināms līdz jūnija beigām. LLMM ēka ar tai piegulošo pilsētas dārzu ieplānota kā “New Hanza City” centrālais kvartāls, iezīmējot ieceri Skanstes apkaimei kļūt par Rīgas moderno centru. Izraudzītā vieta Ganību dambja un Hanzas ielas krustojumā ir vien pāris minūšu gājienā no Rīgas košākajiem jūgendstila dzīvojamajiem kvartāliem. Muzeju paredzēts atklāt 2021. gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.