Atklāts, kā Kremlis savā labā izmantojis kontrabandas balonus, kas vairākkārt paralizēja Viļņas lidostu 0
Dezinformācijas analīzes centra “Debunk.org” pētījums atklājis, ka kontrabandas baloni, kas lidojuši uz Lietuvu no Baltkrievijas un kas vairākkārt noveduši pie Viļņas lidostas darbības apturēšanas, sistemātiski izmantoti Kremli atbalstošiem informācijas kanāliem, kas cenšas diskreditēt Lietuvas varasiestāžu lēmumus.
Kā vēsta medijs “lrt.lt”, Dezinformācijas analīzes centra galvenais analītiķis Aļģirds Kazlausks norādījis, ka šogad fiksētie Lietuvas un kaimiņvalstu gaisa, jūras un sauszemes telpas pārkāpumi informatīvajā telpā tika pasniegti kā sava veida reklāma militārajām mācībām “Zapad-25”.
“Provokāciju, gan zināmā mērā arī pašu manevru galvenais mērķis, iespējams, bija rosināt Rietumu sabiedrībā iztēli, ka gaidāms karš, lai cilvēki izdarītu spiedienu uz savām valdībām nedalīt militāro atbalstu ar Ukrainu, bet gan uzkrāt to sev,” ziņojumā citēts A. Kazlausks.
Oktobrī Lietuvā pastiprinājās kontrabandas meteoroloģisko balonu pieplūdums, savukārt ažiotāža ap Krievijas un Baltkrievijas rīkotajām mācībām mazinājusies.
“Lai gan baloni šķita mazāk bīstama provokācija nekā droni, tie galu galā kļuva par daudz sarežģītāku problēmu Lietuvas varas iestādēm. Situāciju vēl vairāk saasināja neveiksmīgais lēmums slēgt valsts robežu, kas Aleksandra Lukašenko režīmam deva ieganstu saņemt gūstā tūkstošiem lietuviešu pārvadātāju,” sacīja analītiķis.
Saskaņā ar pētījumu, no gada sākuma līdz decembra vidum Kremlim draudzīgajos plašsaziņas līdzekļos tika publicētas 801 publikācijas, kurās tika pieminētas Baltkrievijas organizētās provokācijas ar meteoroloģiskajiem baloniem.
Tiek uzsvērts, ka vēl lielāka uzmanība šai situācijai tika pievērsta pēc tam, kad Lietuvas valdība nolēma slēgt robežkontroles punktus gar Baltkrievijas robežu.
Pēc A. Kazlauska teiktā, šis lēmums tika pasniegts kā neadekvāta Lietuvas reakcija.
“No vienas puses, Lietuva tika pasniegta kā agresīva konflikta provokatore, kas norobežojas no kaimiņvalstīm (vienlaikus slēpjot iemeslus), slēdz savas robežas, neņemot vērā ne savus iedzīvotājus, ne biznesa intereses, un visā vaino Baltkrieviju, tādējādi cenšoties iegūt papildu līdzekļus no Eiropas Savienības,” sacīja analītiķis.
“No otras puses, tiek sniegti argumenti, kāpēc Lietuva ir vāja un izmisusi – robežsargi it kā ir korumpēti un nespēj tikt galā ar saviem kontrabandistiem, un ārkārtas stāvoklis tiek ieviests it kā nekaitīgu balonu dēļ, tuvākie sabiedrotie – poļi – neatbalsta Lietuvu, atverot savas robežas ar Baltkrieviju, un galu galā atliek vien sūdzēties ES un ASV, lai tās iejaucas un glābj mūs no nelaimēm,” viņš uzsvēra.
Saskaņā ar pētījumu, paralēli šim negatīvajam fonam par Lietuvu, Baltkrievija tiek pasniegta kā stabila, diplomātiska un spēcīga valsts.
