Atlaistie LVM valdes locekļi bez konkursa tikuši uzņēmuma direktoru amatos 0
Atlaistie AS “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes locekļi Māris Kuzmins un Dagnis Dubrovskis bez konkursa iecelti direktoru amatos šajā uzņēmumā, vēsta portāls “LSM.lv”.
Portālā norāda, ka līdz tam bez konkursa direktora amatu ieguva arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājas padomnieks Valdis Lūks. Līdz ar to uzņēmumā tagad kopumā strādā 11 direktori.
Daļa LVM darbinieku Latvijas Radio pauda bažas par sasteigtām un nepietiekami izskaidrotām pārmaiņām, neskaidriem amatu vērtēšanas kritērijiem un selektīvu konkursu piemērošanu, kamēr vadība uzsver mērķi nepārtraukti celt procesu efektivitāti un lietderību.
“LSM.lv” skaidro, ka uzņēmumā pēdējo gadu laikā izveidotas divas arodbiedrības – viena darbinieku virzīta, otra saistāma ar vadību, kas izraisījis domstarpības un satraukumu par pārvaldības caurspīdīgumu.
Latvijas Meža nozares arodbiedrība norādīja uz neskaidriem personāla atlases un vērtēšanas principiem, bet uzņēmuma administrācija noliedz interešu konfliktus un uzsver restrukturizācijas būtisku pozitīvu ietekmi uz peļņas rādītājiem.
Kā vēsta “LSM.lv”, domstarpībās starp darba devēju un darbiniekiem par arodbiedrību lomu un tiesībām iesaistīta arī Valsts darba inspekcija, kas aicinājusi uzņēmumu turpmāk ievērot likumā noteiktās konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.
LETA jau ziņoja, ka 2026. gada februārī darbu LVM valdē atstājuši Kuzmins un Dubrovskis.
Tādējādi patlaban kompānijas valde strādā divu cilvēku sastāvā – LVM valdē strādā valdes loceklis Jānis Krūmiņš, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2029. gada 28. aprīlim, un valdes locekle Inga Vagele, kuras pilnvaru termiņš ir līdz 2029. gada 26. martam. LVM valdes locekļus amatā ievēlē uz pieciem gadiem.
Vienlaikus LVM publiskotā informācija liecina, ka akcionāru ārkārtas sapulcē šogad 6. februārī ir veikti grozījumi LVM statūtos, samazinot valdes locekļu skaitu no pieciem līdz trim.
Tāpat jau vēstīts, ka 2025. gada oktobrī Zemkopības ministrija (ZM) uzdeva LVM pakāpeniski samazināt valdes locekļu skaitu no pieciem līdz trim.
Ministrijā skaidroja, ka LVM valdes locekļu skaita samazināšana ir nepieciešama, lai uzņēmuma vadība spētu efektīvāk reaģēt uz tirgus svārstībām meža un kokrūpniecības nozarē Latvijā un pasaulē, kā arī mazinātu valsts īpašumā esošā uzņēmuma – LVM – pārvaldības izdevumus. Ministrijas ieskatā mazāka valde noteiktu skaidrāku un precīzāku katra tās locekļa individuālo atbildību.
LETA jau ziņoja, ka LVM izveidoja Latvijas meža nozares arodbiedrību “LVM cilvēkam un mežam”, kas apvieno LVM darbiniekus.
Jau ziņots, ka LVM 2025. gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 604,564 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 36,1% – līdz 204,319 miljoniem eiro.
Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
