SHUTTERSTOCK ilustrācija

Kā ģērbties un rūdīties, kad pavasarī krasi mainās laikapstākļi – tad karsts, tad vēss… 6

Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Šlesers neslēpj pārsteigumu – kādā Jūrmalas klubā viņš saņēmis negaidītu dāvanu ar īpašu uzrakstu 12
Lasīt citas ziņas

Pavasarī laika apstākļi mēdz būt ļoti mainīgi. No rītiem termometra stabiņš cireiz nokrīt teju zem nulles, bet pusdienlaikā svārstās ap 15 grādiem. Kamēr saulē zem biezā apģērba mugura pārklājas sviedriem, ēnā un vējā – uzmetas zosāda. Cik tur ilgi līdz iesnām, klepum un citiem saaukstēšanās simptomiem…

Labāk ģērbties plānāk

Gaisa temperatūru sajūt ādas receptori, kuri signalizē par noteiktu siltuma vai aukstuma līmeni. Apkārtējo vidi tie ļauj novērtēt kā aukstu vai vēsu, komfortablu, siltu vai pārāk karstu, turklāt aukstuma receptoru ir desmit reižu vairāk. Organisma termoregulācijas centrs atrodas noteiktā galvas smadzeņu daļā – hipotalāmā, kurš piedalās ne tikai ķermeņa temperatūras, bet arī diennakts ritma, slāpju, noguruma un citu procesu regulācijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ķermeņa iekšienē ideāla temperatūra ir 37 °C. Asinsvadu tīkls siltās asinis iznēsā pa visu organismu, lielākoties izlīdzinot temperatūras starpību starp atsevišķiem orgāniem. Uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru palīdz saskaņoti siltuma ražošanas un atdeves procesi.

Ja cilvēks ir pārāk saģērbies, paaugstinoties asins temperatūrai, pastiprinās organisma siltuma atdeves process: paplašinās ādas poras, asinsvadi, izdalās sviedri. Novelkot biezo virsjaku, ķermeņa siltuma atdeve kļūst lēnāka, ādas poras sašaurinās, asinsvadi saraujas, neļaujot ķermenim tik ātri atdzist, piemēram, mākoņiem aizklājot sauli. Asinsvadi izplešoties un saraujoties cenšas saglabāt ķermeņa iekšējo temperatūru nemainīgu, neraugoties uz apkārtējās vides temperatūras svārstībām.

To, kā sajūtam apkārtējo temperatūru, ietekmē arī gaisa mitrums un vēja stiprums, piemēram, vējainā laikā šķiet aukstāk nekā bezvējā. Straujas gaisa temperatūras svārstības organismam izraisa lielu stresu, īpaši, ja cilvēks ir mazkustīgs siltummīlis, kam patīk tuntulēties biezās drēbēs, bet nepatīk rūdīties un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.

Rūdīšanās iesācējiem

Rūdīšanās ir organisma spēja pielāgoties jebkurām izmaiņām un reaģēt uz tām adekvāti, nevis, piemēram, ar saaukstēšanās simptomiem. “Norūdīšanās jeb ķermeņa mobilizēšanās sākas ar apzinātu un kontrolētu komforta līmeņa samazināšanu. Piemēram, pazeminoties gaisa temperatūrai, varētu nesteigties vilkt biezu jaku, cimdus. Tas ļauj organismam pildīt savu funkciju – adaptēties, pielāgoties ārējās vides apstākļiem.

Arī pēc dušas kādu brīdi var pastaigāt pa mājokli bez halāta, pavingrot pie atvērta loga,” iesaka Veselības centra 4 fizioterapeite Baiba Narvila un piebilst, ka norūdīšanās ir pakāpenisks un sistemātisks asinsrites un nervu sistēmas treniņš, kas nenotiek komforta ap­stākļos. Tā nav tikai kontrastduša vai pelde ziemā, bet gan pasākumu komplekss, dzīvesveids.

Pirms izmanto kādas radikālas metodes, jāpieradina sevi pārvarēt nelielu diskomfortu, piemēram, pastaigājoties vai nūjojot pārlieku silti nesaģērbties. Pēc tam jāaprod ar domu, ka veselības nostiprināšanas nolūkā komforta zona būs jāatstāj regulāri – gan ik dienu norīvējoties ar mitru dvieli, vingrojot pie atvērta loga, ejot vēsā dušā.

Foto: SHUTTERSTOCK


Izmēģinot kontrastdušu, siltā un aukstā ūdens temperatūras atšķirība jāpalielina pakāpeniski ilgākā laika periodā, pamazām pieradinot asinsvadus uz aukstumu nereaģēt pārāk strauji.

Piemēram, sāciet ar siltu dušu un pārejiet uz vēsu ūdeni, pēc procedūras norīvējiet ķermeni, pēdas ar dvieli, pavingrojiet! Tradicionālās pirts vai saunas apmeklētājiem svarīgi atcerēties, ka organisma atbildes reakcija uz aukstumu vai karstumu ir savstarpēji saistīti procesi, tāpēc tos nevar trenēt atsevišķi – karsēšanos noteikti vajag apvienot ar aukstu dušu.

Reklāma
Reklāma

Tie, kuri gatavi spert nākamos soļus, jau vasarā un rudenī var domāt par ziemas aukstuma procedūrām, sākot no ierīvēšanās ar sniegu un ziemas peldi. Taču organisma adaptācijas, sevišķi termoregulācijas funkciju pastiprināšanai šo procedūru intensitāte un ilgums jāpalielina ļoti pakāpeniski, piemēram, pagarinot peldsezonu.

Sāk ar pēdām

Foto: SHUTTERSTOCK


Pie vienkāršām norūdīšanās metodēm pieder arī staigāšana basām kājām ne tikai vasarā brīvā dabā, bet arī vēsākā gadalaikā telpās. Rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārste Sintija Strautiņa-Strēle stāsta, ka pēdu āda ir ļoti jutīga, jo uz tās virsmas ir desmitiem tūkstošu nervu receptoru, kas uztver informāciju par apkārtējo vidi, tajā skaitā temperatūru, spiedienu, pieskārienu.

“Nervu impulsu veidā tā nonāk centrālajā nervu sistēmā, un seko atbilstīga jeb reflektora atbildes reakcija uz kairinātāju. Pēdās atrodas visa ķermeņa refleksogēnās zonas. Iedarbojoties uz šīm zonām, iespējams iedarboties uz organismu kopumā, mazināt spriedzi, veicināt atveseļošanos. Par pēdu saistību ar visu organismu nav grūti pārliecināties, piemēram, pagatavojot siltu kāju vanniņu un iegremdējot tajā pēdas, atslābinās viss ķermenis. Tāpēc tik veselīgi uz pēdām iedarboties ar dažādiem kairinātajiem. Vasarā vajag staigāt basām kājām pa dažādām vir­smām: zālienu, smiltīm, granti, čiekuriem, bradāt pa ūdeni. Šie dažādie impulsi ietekmēs visu organismu, tādējādi stiprinot tā adaptācijas spējas mainīgiem dzīves apstākļiem. Staigāšana basām kājām ir ļoti labs treniņš arī ziemā un pavasarī, ik dienu basām kājām brīdi pastaigājot pa dzīvokli,” iesaka ārste.

Visefektīvākā iedarbība būs, ja uz pēdām spiež paša cilvēka svars, tāpēc uz grīdas var nobērt kādus kairinātājus, piemēram, griķus, grūbas, rupjo sāli. Pēdu treniņam var iegādāties arī dažādus rullīšus, ezīšus un citus pēdu trenažierus.

Padoms

Rūdīšanās mērķis

Foto: SHUTTERSTOCK


palielināt organisma pretestību pret ārējās vides faktoru iedarbību

stimulēt organisma adaptācijas spējas

justies komfortabli aukstumā, karstumā, mitrumā, sausumā, krasu temperatūras un apkārtējās vides apstākļu maiņas gadījumā

kairinātāju ietekmē pastiprināt vai pavājināt dažādu orgānu funkcijas

aktivēt imūno sistēmu

paaugstināt organisma pretestības spējas pret infekcijas slimību rosinātājiem, piemēram, vīrusiem

ilgāk saglabāt darbspējas

Starp citu

Daļai cilvēku piemīt pārmērīga jutība pret laika apstākļu maiņām – to sauc par meteopātiju, kuras dēļ var pasliktināties pašsajūta, piemēram, parādīties galvas, locītavu sāpes, nogurums, saasināties hroniskās slimības.

Svarīgi

Ar krasiem temperatūras kontrastiem uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar hroniskām sirds-asinsvadu slimībām, jo tie rosina asinsvadu spazmas, radot pārslodzi sirdij. Arī citu hronisko slimību gadījumā pirms rūdīšanās procedūru sākšanas vajag apspriesties ar ārstu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.