Ekonomika
Bizness

“BALTA”: Skursteņslauķim pie pogas jāķeras biežāk nekā reizi 10 gados0


Elijs Bite, skursteņslauķis., individuālais uzņēmējs.
Elijs Bite, skursteņslauķis., individuālais uzņēmējs.
Foto – Valdis Semjonovs

Līdz ar rudenīgo laikapstākļu iestāšanos, mājokļu īpašniekiem jāpārliecinās, vai krāsnis, plītis un skursteņi ir sagatavoti apkures uzsākšanai.

Apkures sistēmas, kurām netiek veikta regulārā apkope, katru gadu kļūst par simtiem postošu ugunsgrēku cēloni, apdraudot cilvēku dzīvības un nesot milzīgus finansiālus zaudējumus ēku īpašniekiem.

Šogad apdrošināšanas sabiedrības “BALTA” lielākā izmaksātā atlīdzība par nodegušu privātmāju ir vairāk nekā 80 000 eiro. Tiesa, apdrošinātāju redzeslokā nonāk tikai neliela daļa ugunsgrēku, kas izcēlušies apkures sistēmu dēļ.

“Līdz šī gada septembrim “BALTA” saņemti jau teju 150 atlīdzību pieteikumi par ugunsnelaimēs cietušām ēkām un mantu. Diemžēl pieredze rāda, ka pēc vasaras, atsākoties apkures sezonai, ugunsgrēku skaits palielinās. To aizkavēt spētu atbildīgāka attieksme no māju īpašnieku puses, paturot prātā divas svarīgas lietas: pirmkārt, regulāri nodrošināt dūmvada tīrīšanu un tā tehnisko pārbaudi, un, otrkārt, – nenovietot viegli uzliesmojušus priekšmetus pie apkures sistēmām, piemēram malku vai briketes pie pašas kurtuves,” stāsta “BALTA” Fiziskā īpašuma produktu vadītāja Līva Bogdanova.

Saskaņā ar “BALTA” aplēsēm Latvijā divas trešdaļas mājokļu joprojām nav apdrošināti, līdz ar to apdrošinātāju redzeslokā nonāk vien neliela daļa no visām ugunsnelaimēm. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati liecina, ka katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500, bet 2017. gadā – pat vairāk nekā 1000 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.

Netīrīti skursteņi ir ugunsbīstami, jo, sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi. Tos savlaicīgi nenotīrot, samazinās apkures ierīces darbības efektivitāte, turklāt, skurstenim sezonas gaitā sakarstot, var sākties arī sodrēju degšana. Karstums un spiediens var radīt plaisas mūrētā dūmeņa korpusā un izraisīt dūmvada un visas ēkas aizdegšanos.

Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem skursteņi jāiztīra līdz 1. novembrim, šobrīd sākt domāt par skursteņa tīrīšanu ir mazliet par vēlu – tas jādara vasarā, atzīst skursteņslauķis ar gandrīz 30 gadu stāžu, Skursteņslauķu brālības prezidents Māris Bambis.

“Daudzās privātmājās apkure jau ir pieslēgta un ar skursteņu tīrīšanu jāgaida līdz nākamajam gadam. Ja tomēr dūmvadu tīrīšana plānota tagad, jārēķinās ar vismaz pāris nedēļu garu rindu, jo sertificētu skursteņslauķu nav daudz. Reizi gadā gan šis darbs būtu jāpaveic. Diemžēl pieredze rāda, ka ir arī tādi namīpašnieki, kuri skursteņus tīra reizi 10 gados, līdz notiek kaut kas slikts, liekot cilvēkam mainīt paradumus,” stāsta Māris Bambis.

Saistītie raksti

Vienģimeņu privātmāju īpašnieki drīkst skursteņa tīrīšanas darbus veikt arī paši, bet daudzdzīvokļu mājās gan tas atļauts tikai profesionāļiem. Skursteņslauķis Māris Bambis tomēr iesaka ar pašdarbību neaizrauties. Arī skursteni tīrīt ir jāmācās – bez īpašām zināšanām to ne vienmēr izdodas izdarīt pietiekami kvalitatīvi.

BALTA un skursteņslauķis Māris Bambis aicina iedzīvotājus apzināties risku, ko rada netīrīti dūmvadi, ar atbildību un laikus parūpējoties par savu, līdzcilvēku un kaimiņu drošību pirms apkures sezonas sākšanās. 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.