Ko ir teikuši Tramps un Masks? 0
Aizstāvot savu lēmumu piešķirt afrikāņiem bēgļa statusu, Tramps teica, ka Dienvidāfrikā notiek “genocīds”, baltie zemnieki tiek “brutāli nogalināti”, un viņu “zeme tiek konfiscēta.”
Tramps arī piebilda, ka viņš nav pārliecināts, vai var piedalīties G20 samitā, kas šogad notiks Dienvidāfrikā, šādos apstākļos. “Es nezinu, kā mēs varam tur doties, ja situācija netiks atrisināta,” viņš piebilda.
Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa sacīja, ka ir “pilnīgi nepatiesi” apgalvot, ka “cilvēki ar noteiktu rasi vai kultūru tiek vajāti”.
Runājot par pirmo grupu, kas pārcēlusies uz ASV, viņš sacīja: “Viņi aizbrauc, jo nevēlas pieņemt pārmaiņas, kas notiek mūsu valstī un mūsu konstitūcijā.”
Valdība noliedz, ka zeme tiktu konfiscēta no zemniekiem, sakot, ka likums, ko Ramafosa parakstīja janvārī, bija vērsts uz zemes atsavināšanas jautājuma risināšanu, ko melnādainie cilvēki piedzīvoja baltās minoritātes valdīšanas laikā.
Tomēr šo likumu nosodījusi Demokrātiskā alianse – Ramafosas galvenais koalīcijas partneris valdībā. DA paziņoja, ka apstrīdēs likumu Dienvidāfrikas augstākajā tiesā, jo tas apdraud īpašumtiesības.
Trampa ciešais padomnieks Īlons Masks, kurš dzimis Dienvidāfrikā, atsaucies uz valsts “rasistiskajiem īpašuma likumiem”, apgalvojot, ka viņa satelīta interneta pakalpojumu sniedzējam “Starlink” “nav atļauts darboties Dienvidāfrikā vienkārši tāpēc, ka es neesmu melns”.
Lai darbotos Dienvidāfrikā, “Starlink” jāsaņem tīkla un pakalpojumu licences, kuras abas prasa 30 % īpašumtiesību piederību vēsturiski nelabvēlīgām grupām.
Tas galvenokārt attiecas uz Dienvidāfrikas melnādaino iedzīvotāju vairākumu, kas aparteīda laikā tika izslēgts no ekonomikas. Dienvidāfrikas sakaru regulators Icasa BBC pavēstīja, ka “Starlink” nekad nav iesniedzis pieteikumu licencei.
Masks arī apsūdzējis partiju “Ekonomiskās brīvības cīnītāji” – ceturto lielāko partiju valstī – par “aktīvu genocīda veicināšanu”, dziedot kādu dziesmu savos mītiņos.
