Limbažu kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas “Dzilna” dalībnieces Vēsma Bērziņa (no kreisās) un Vineta Liepiņa demonstrē jostu, kurā ieausti himnas “Dievs, svētī Latviju!” vārdi.
Limbažu kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas “Dzilna” dalībnieces Vēsma Bērziņa (no kreisās) un Vineta Liepiņa demonstrē jostu, kurā ieausti himnas “Dievs, svētī Latviju!” vārdi.
Foto: Timurs Subhankulovs

Himnas tēvs Baumaņu Kārlis – Limbažos joprojām savējais 0

Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

11. maijā Baumaņu Kārlim (1835–1905) apritēja 185. gadskārta, bet vakar svinējām apaļu gadsimtu, kopš pirmais Latvijas demokrātiski vēlētais parlaments – Satversmes sapulce – izlēma viņa radīto spēcīgāko latviešu tautas lūgsnu “Dievs, svētī Latviju!” pasludināt par jaunās Latvijas valsts himnu.

LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 123
14 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 12
4 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
1 diena
Lasīt citas ziņas

Pētnieki dokumentus par Baumaņu Kārli visvairāk var atrast Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rok­rakstu un reto grāmatu nodaļā, Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, bet valsts himnas pirmais manuskripts glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

Tomēr, vēloties gūt pavisam siltu, dzīvu, rūpīgi un ar mīlestību uzturētu un koptu Baumaņu Kārļa klātbūtnes sajūtu, ir jādodas uz Limbažiem – vietu, ar ko saistīti gan viņa bērnības un skolas gadi un pirmā darba vieta, gan mūža nogale.

 

Lūgsna, ieausta Himnas jostā

CITI ŠOBRĪD LASA

Komponistam Limbažos veltīti divi pieminekļi. Pirmo – latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Gustava Šķiltera veidoto – 1920. gadā atklāja Baumaņu Kārļa atdusas vietā Limbažu kapos (Jūras ielas kapos), otru – tēlnieku Jura un Zigrīdas Rapu radīto – 1998. gadā uzstādīja Limbažu vecpilsētā.

Trešais piemineklis – tēlnieka Viļņa Titāna tēstais – atrodas Viļķenē komponista dzimto māju “Indriķu” vietā.

Komponista gara klātbūtne jūtama visā Limbažu vecpilsētā un it sevišķi ap veco Tirgus (tagad Baumaņu Kārļa) laukumu. Limbažu muzeja speciālists Gundars Plešs stāsta, ka tur viņš no 1882. gada pēc atgriešanās no Pēterburgas dzīvojis četrās adresēs, turpat atrodas arī Limbažu saviesīgās biedrības nams, kur komponists pavadījis vaļas brīžus pie savā “štātrāta” galdiņa (Baumaņu Kārlis līdz mūža beigām šajā biedrībā bija runasvīrs zinību, kora, teātra un bibliotēkas komisijā).

Viena no skaistākajām komponista piemiņai veltītajām ierosmēm ir 12 metrus garā Himnas josta – Limbažu tautas lietišķās mākslas studijas “Dzilna” veikums –, uz kuras cieņā un mīlestībā izšūti latviešu tautas lūgšanas vārdi.

Ideja par to radusies “Dzilnas” vadītājai Baibai Vaivarei un Limbažu kultūras nama toreizējai vadītājai Sandrai Miezei, taču jostas aušanā piedalīties varējis jebkurš ikvienā Latvijas vietā, turklāt stelles pie interesentiem nogādātas neizjauktā veidā. “Uz visiem pasākumiem, uz kuriem mūs aicināja, braucām ar stellēm.

Šajos izbraukumos jostas aušanā piedalījās ne jau audēji, bet gan parasti cilvēki. Sevišķi tas patika bērniem, arī ārzemniekiem, kuri auda ar īpašu azartu,” atceras “Dzilnas” audējas Vēsma Bērziņa un Vineta Liepiņa.

 

Baumaņu Kārlis un kāzinieki

Baumaņu Kārļa ekspozīcijā Limbažu muzejā viegli iztēloties, ka tūlīt pavērsies durvis un ienāks pats namatēvs.
Foto: Timurs Subhankulovs

Savukārt meklējot valsts himnas autora dzīvo klātbūtni Limbažos, jādodas skatīties viņam veltīto ekspozīciju Limbažu muzejā “Baumaņu Kārlis un viņa laiks”, kas tika izveidota pirms pieciem gadiem un nepārtraukti tiek papildināta.

Tā izvietota bijušās Rīgas rātei piederošās pilsmuižas pārvaldnieka ēkā – Limbažu muzeja pirmā stāva zālē –, kurā pilnībā rekonstruēts Baumaņu Kārļa laikmeta – 19. gs. otrās puses – interjers, izmantojot Limbažos un apkārtnes muižās lietotas autentiskas mēbeles un iekārtojumu.

“Mums nekad nav bijusi doma rīkot komponista memoriālu – vispirms jau tāpēc, ka no viņa nav saglabājies tik daudz piemiņas lietu.

Turklāt limbažnieki varbūt nedaudz savādāk izturas pret Baumaņu Kārli – mēs viņu uztveram kā savējo, kā nozīmīgu savas pilsētas vēstures daļu,” uzsver Limbažu muzeja krājuma galvenā glabātāja Diāna Nipāne.

Kādēļ no komponista saglabājies tik maz viņa paša lietu? “Viņš savu skolotāja karjeru Pēterburgā bija spiests beigt 1881. gadā un tad arī atgriezās Latvijā. Nekur nav minēts, ka Baumaņu Kārlis atbrauktu ar milzīgiem sapakotiem vezumiem ar mantām. Var gan atrast, ka uz viņa pirmo dzīvesvietu Limbažos atsūtītas sešas kastes ar 400 vai vairāk grāmatām.

Jau drīz pēc tam viņš pārcēlās uz dzīvi Dobina traktiera bēniņstāvā, no turienes gan paveras plašs un skaists skats uz Liel­ezeru, tomēr tas liecina, ka daudz taustāmu mantu viņam tad jau vairs nav.

Pēterburgā viņš dzīvoja bagātajā Moikas kvartālā, kur viņam bija 12 istabu dienesta dzīvoklis, bet iespējams, ka visas mantas tajā bija īrētas,” stāsta vēsturnieks Gundars Plešs.

Foto: Timurs Subhankulovs

Diāna Nipāne piebilst – par to, kā tapa Baumaņu Kārlim veltītā ekspozīcija, varot uzrakstīt veselu romānu.

Līdzās pašvaldības finansējumam nauda tās ierīkošanai vākta portālā “Labiedarbi.lv”, rakstījuši projektus, vēstules valdībai, uz ko saņēmuši ieteikumu meklēt dzirdīgas ausis savā pusē.

“Bijām rakstījuši arī Ināras un Borisa Teterevu fondam, un šī bija pirmā reize, kad piedzīvojām, ka projekta īstenošanai tiek iedots vairāk naudas, nekā plānots,” atceras D. Nipāne, uzsverot: “Tas nav Baumaņu Kārļa memoriāls, šeit mēs runājam par komponistu un viņa laikabiedriem, un to, kāpēc viņa vīru korim sarakstītā dziesma kļuva par himnu.”

Vaicāta, vai ir kāda ar Baumaņu Kārli saistīta relikvija, kas intriģē visvairāk, viņa teic – dokumentos pieminēts, ka Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumā glabājas arī komponista zīmoggredzens, to griboties redzēt.

Īpaša vērtība ir muzeja krājumā esošajam Baumaņu Kārļa paša veidoto kompozīciju apkopojumam – Pēterburgā 1874. gadā klajā nākušajam izdevumam “Austra” ar vīru kora dziesmas “Dievs, svētī Latviju /Baltiju!” pirmpublicējumu ar paša autora autogrāfu, ko komponists pateicībā dāvinājis Rīgas Latviešu biedrības runasvīram Bernhardam Dīriķim.

“Muzejā esam mēģinājuši stilizēt Baumaņu Kārļa pieņemamo istabu, kāda tā varēja būt dzīvoklī viņa ziedu laikos Pēterburgā,” stāsta G. Plešs. “Kādreiz, kad atnāk kāzinieki, it sevišķi, ja sliktāks laiks, es viņus aicinu šeit iedzert šampanieti. Kā, pie Baumaņu Kārļa? – viņi izbrīnīti vaicā. Un es tad saku, ka komponists pats pēc dabas bija ļoti omulīgs un lustīgs cilvēks,” piebilst D. Nipāne.

 

Vērtīgais dāvinājums

Latvijas valsts himnas autora piemiņa Limbažos tiek godāta arī saistībā ar viņa nopelniem pirmās publiskās pilsētas bibliotēkas tapšanā.

Limbažu bibliotēkā līdz 30. jūnijam apskatāma izstāde “Baumaņu Kārlim – 185”, kurā goda vietā var apbrīnot arī pirmo viņa bibliotēkai ziedoto grāmatu – Štutgartē (Vācija) 1859. gadā iespiestu Viktora Igo stāstu krājumu –, kas bijusi pirmā no kopumā vairāk nekā 500 grāmatām latviešu, krievu un vācu valodā, ko komponists 1886. gadā, laikā, kad pašam redze jau bija pasliktinājusies tiktāl, ka bija jālasa priekšā, dāvinājis Limbažu bibliotēkas izveidei.

 

Latvijas valsts himna: vēstures pieturzīmes

Pēterburgā 1874. gadā klajā nākušajā izdevumā “Austra” atrodams vīru kora dziesmas “Dievs, svētī Latviju!” pirmpublicējums. Arī Vecā Stendera “Augstās gudrības grāmata” reiz piederējusi komponistam.
Foto: Timurs Subhankulovs

* Baumaņu Kārļa dziesma tapusi 1872. gadā Pēterburgā (sākotnējā versija rakstīta vīru korim a cappella).

* 1873. gada 26. martā komponists vēstulē nosūtījis Rīgas Latviešu biedrības I Vispārējo dziesmu svētku komitejai vairākas dziesmas, piedāvājot tās atskaņojumam svētkos.

* No tām divas tika iekļautas kopkora programmā, taču “Dievs, svētī Latviju!” svētku repertuārā neparādījās.

* Tomēr svētku atklāšanas sarīkojumā RLB zālē 1873. gada 26. jūnijā šo dziesmu pirmatskaņoja Baltijas skolotāju semināra audzēkņu vīru koris Jāņa Dreiberga vadībā.

SAISTĪTIE RAKSTI

* 1874. gadā tā publicēta Baumaņu Kārļa dziesmu krājumos “Austra” un “Līgo”.

 

Raksts tapis Valsts kultūrkapitāla fonda “Vidzemes kultūras programma 2020” ietvaros, ko finansē VAS “Latvijas valsts meži” un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 123
14 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 12
4 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
1 diena
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Liela uzbrukuma gadījumā Kremlis var neizturēt milzīgo zārku skaitu 58
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 73
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā turpina sarukt saslimstības rādītājs. Jau nedēļu jauno gadījumu skaits nesasniedz tūkstoti
9 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“NATO ļoti labi saprot, ka Krievija netaisās karot.” Deputāts par NATO un Krievijas saspīlējumu 1
5 minūtes
LE
LETA
Ziņas
No šodienas baltsvakcināciju pret Covid-19 varēs saņemt visas personas no 18 gadu vecuma 5
3 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
“Patīk” vai “nepatīk” nav argumenti. Kāpēc kritiķi ir pret vēja parku izbūvi Zemgalē un Ziemeļkurzemē? 26
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā turpina sarukt saslimstības rādītājs. Jau nedēļu jauno gadījumu skaits nesasniedz tūkstoti
11:59
LA
LA.LV
Ziņas
“NATO ļoti labi saprot, ka Krievija netaisās karot.” Deputāts par NATO un Krievijas saspīlējumu 1
11:55
LE
LETA
Ziņas
NEPLP tīmekļa vietnes “Brīvvalsts TV” raidījumu nodrošinātājiem piemēro kopumā 1900 eiro sodus
11:54
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems izstāsta par protesta akciju “Rododendrs” un ir pārliecināts, ka tā pulcēs tūkstošiem cilvēku 9
42 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Kādam pirmā deva “Pfizer”, citam “AstraZeneca” vai “Moderna”. Kādu balstvakcīnu katram izvēlēties? 32
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gribam termiņus!”, “Kā tādam melīgam ministram lai uzticas?” – soctīklotāji par to, ka sertifikātam varētu būt termiņš 21
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Jaunajam kovida paveidam ir pussimts mutāciju! Eksperti pēta omikronu 44
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Atgriešanās pie “vecās normālās dzīves” atcelta? 10
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Zavadska: Latvijai nav jāgaida uz Eiropu, lai lemtu par vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu 74
5 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 12
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Interneta publiku sajūsmina haskijs, kas nepacietīgs lēkā, gaidot startu sniegotam skrējienam suņu pajūgā 4
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
ASV diplomāte: Lukašenko ir “Krievijas marionete” 34
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
ASV informācijas aģentūra “Bloomberg” iekļauj Navaļniju 50 gada cilvēku sarakstā 10
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Turpināsies Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana 8
3 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.” Saruna ar Liepājas teātra aktrisi Madaru Kalnu 2
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 123
14 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Iebilst pret latgaliešu valodas uzspiešanu: unikālā ceļa zīme sašķeļ vietējo sabiedrību 247
21 stundas
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Par Mārtiņu Braunu ir grūti, pat neiespējami rakstīt pagātnes formā.” No dvēseles dziesminieka atvadoties 1
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija būtu Krimas vietā,” Šadurskis pārliecināts, ja nebūtu iestājušies NATO, 2008. gadā Krievija “izspēlētu savu avantūru” Baltijā 98
23 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Liela uzbrukuma gadījumā Kremlis var neizturēt milzīgo zārku skaitu 58
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam diezgan slima populācija!” Zavadska skaidro, kāpēc Latvijā tik liels mirušo skaits no Covid-19 193
22 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāpēc Ziemassvētku kaktusam lūst zariņi?
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jolanta Derkevica-Pilskunga: “Uga Dumpis pamatīgi nodarbojas ar riska komunikāciju, bet netiek ņemts vērā!” 10
20 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
1 diena
LA
LA
Ziņas
Lasītājs jautā: “Kāpēc manavakcina.lv man ir atvērta iespēja vakcinēties 3. potei, bet kabinetā “noplāta rokas” atsaka un sūta mājās? 9
1 diena
DB
Dace Baltruma
Ziņas
Lasītāja: Plaisa starp “mēs” un “viņi” plešas platumā. Vai kāds parēķinājis, cik nonākuši kapu kalniņā tikai tādēļ, ka laikus netika pie ārsta? 45
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepeškrāsnī gatavoti pildīti tomāti ar skābo krējumu un zaļumiem
1 diena