Iespēju iet parastā skolā izcīna caur tiesu… Bērnu ar kustību traucējumiem integrācija realitātē 0
Bērnus ar kustību traucējumiem daudzas pašvaldības Latvijā uztver kā apgrūtinājumu, kavējot viņu integrāciju vispārizglītojošās skolās. Arī valsts atbalsts tehnisko palīgierīču iegādei ir nepietiekams un pat nekompetents, LNT raidījumā vērtēja vecāki, kas bija ieradušies uz svētku pasākumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tajā piedalījās ap 150 bērnu no visas Latvijas.
Liela daļa no aptuveni teju 2000 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Latvijā bieži neapmeklē publiskus pasākumus. Viens no iemesliem – tehnisko palīglīdzekļu un ortožu problēmas. Tomēr vienotā iepirkuma un zemākās cenas princips nozīmē, ka ne visiem bērniem šie līdzekļi der. Stāsta Ilze Kenne, “Biedrība Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem” vadītāja: “Līdzekļi bieži vien nav piemēroti, tie spiež, berž, funkcijas uz 100%, pat uz 90% nespēj pildīt.” Vecāki tāpēc tērē tūkstošiem eiro vai spiesti lūgt atbalstu labdarības fondos. Valsts līdz šim ir esot ignorējusi veikt vienotu pirkumu un tā vietā atmaksāt katram bērnam individuāli pielāgotus tehniskos palīglīdzekļus.
Latvijas Spina Bifida un hidrocefālijas biedrības vadītāja Jana Krūmiņa uzskata: “To, ka tas reāli pazemo cilvēku ar invaliditāti, viņa ģimeni – tas ir ārpus katras kritikas.” Nepatīkamu pārsteigumu Jana izjutusi jau no pirmajiem centieniem meitu Katrīnu ievietot parastā bērnudārzā. Bet vēl lielāka cīņa ar Rīgas Domi sākusies par viņas laišanu parastā skolā. “Mēs ļoti skaisti runājam par invalīdu nodarbinātību, bet ja nav bijusi izglītība – parastā izglītība – ka bērni būtu integrējušies parastajās skolās – par kādu nodarbinātību mēs varam runāt vēlāk?” – retoriski vaicā Jana.
Pasākumā daudzi vecāki pauda neapmierinātību par pašvaldības attieksmi un iespējām bērniem mācīties vispārizglītojošajās skolās. Pašvaldībām tas nozīmējot ieguldīt naudu skolu pielāgošanā un vairāk maksāt skolotājiem. Piemēram, Ārona mammai Elīnai no Saulkrastiem šī cīņa ir aiz muguras. “Nu cīnījāmies,” atzīst Elīna Gertmane, mamma bērnam ar kustībau traucējumiem, “Mēs praktiski trīs dienas pirms pirmā septembra pateica, ka bērnu neuzņems skolā, kā rezultātā dēlam “1. septembris” skolā bija 19. janvārī. Diemžēl bija jāvēršas tiesā, lai tiesa izskata šo atteikumu.”
Lai arī bērniem ar funkcionālās un garīgās attīstības traucējumiem ir specializētās skolas, tomēr uzrunātie vecāki lielāku vērtību redz no bērnu integrēšanās parastajās skolās. Citus satrauc, ka valsts un pašvaldības maz satrauc, kas notiek pēc tam. Ineta Staboviča, mamma bērnam ar kustību traucējumiem, stāsta, ka viena no sāpīgākajām lietām par bērniem, kas jau kļūst par jauniešiem – pēc 18 gadiem – ir ļoti nepietiekami dienas centri. Cilvēkiem ar ļoti smagām diagnozēm nenodrošina asistentus, palīgus, kas varētu rūpēties arī par viņu fizisko labsajūtu.
Biedrība Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem divas reizes gadā rīko svētku pasākumus.
