0
Profesija vispirms, bizness pēc tam
Vidusskolas uzdevums nav iemācīt arodu, vidusskolai ir jāsniedz plašs zināšanu spektrs, lai jaunietis pēc tam var iestāties jebkurā augstskolā. Problēmas būtība nav tajā, ka bērns, absolvējis vidusskolu, atnāk uz augstskolu un nemāk kaut kādu arodu, bet tajā, ka daudzi bērni nezina fiziku un matemātiku, ka fizikas eksāmens joprojām nav obligāts, un rezultātā iznāk, ka šo priekšmetu skolā nemaz nemāca – ja jau nepārbauda, tad var nemācīties. Vidusskolas izglītībā ir milzīgi caurumi.
Konkrēti darba tirgum ir domāta arodskola vai kādi kursi, kuros iemāca sēdēt Rimčika kasē. Augstskolas uzdevums ir iemācīt mācīties visa mūža garumā. Nevar iemācīt visu, bet ir jāieliek pamati, lai jaunais cilvēks spēj veiksmīgi apgūt to, ko no viņa prasa darbavieta. Mēs “SAF Tehnikā” uzskatām, ka programmētājs, ja viņš ir ļoti apķērīgs un spējīgs, spēj ielēkt tēmā un izprast to gada laikā. Labs radio inženieris ar lieliskām priekšzināšanām darba vietā notiekošo izprot un apgūst divu gadu laikā. Nereti darba vietās ir nesaprātīgas prasības.
Augstskolās ir tādas, manuprāt, muļķīgas programmas kā, piemēram, vadzinības, uzņēmējdarbība, kur it kā mācās taisīt biznesu. Vēlāk nākas atdurties strupceļā, jo biznesu taču taisa kaut kādā noteiktā sfērā – vai nu cep pīrādziņus, vai taisa kurpes, vai programmē datorus – katram uzņēmumam apakšā ir kaut kāds amats. Ir jāsaprot, kas būs tas, ko tu taisīsi, un bez izglītības to izdarīt ir traki grūti. Masu mediji uzsver to, ka Bilam Geitsam, tāpat kā vēl daudziem ļoti veiksmīgiem uzņēmējiem, nav formālas izglītības, bet ir jāsaprot, ka viņi veidoja biznesu jaunās sfērās, kurās izglītību vēl nemaz nevarēja iegūt, jo nebija tādu programmu, un šie cilvēki ir absolūts izņēmums. Nevar taisīt uzņēmumu, kur lej čugunu, neko nesaprotot no metalurģijas. Protams, ir variants konsultēties ar speciālistiem, bet pastāv risks, ka šie speciālisti karinās makaronus uz ausīm. Profesija vispirms, bizness pēc tam.
