“Mūsu biznesa pieeja ir radīt labāko, izturoties ar pietāti pret dabu. Labam produktam vienmēr atradīsies pircējs, un tas savukārt ļaus mums attīstīt biznesu,” tā saka uzņēmuma “Blue Circle” un mājaslapas “zivsuzledus.lv” īpašnieki brāļi Lauris un Helmuts Apši.
“Mūsu biznesa pieeja ir radīt labāko, izturoties ar pietāti pret dabu. Labam produktam vienmēr atradīsies pircējs, un tas savukārt ļaus mums attīstīt biznesu,” tā saka uzņēmuma “Blue Circle” un mājaslapas “zivsuzledus.lv” īpašnieki brāļi Lauris un Helmuts Apši.
Foto: Timurs Subhankulovs

Kāpēc audzējot zivis nepieciešama drosme? Brāļi no Ropažiem izveido modernāko zivju audzētavuBaltijā 29

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Brāļi Lauris un Helmuts Apši Ropažos izveidojuši zivju audzētavu, kas sākotnēji orientējās uz Somijas tirgu, bet pandēmijas ietekmē plānus mainījuši, apgūstot vietējo tirgu. Eksporta ieceres gan nekur nav zudušas, jau pašlaik pamazām atjaunojas piegādes Somijai un tiek kalti tālāki paplašināšanās plāni.

 

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Man jācitē kāda ārsta teiktais: Mēs vairs necīnāmies ar C19, mēs jau cīnāmies ar stulbumu!” 140
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viļņas mērs paziņo: Mēs neiesim Latvijas izvēlēto ceļu, ierobežojot arī vakcinētos 74
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Viens no lielākajiem vakcinācijas noliedzējiem, deputāts Gobzems saslimis ar Covid-19 141
4 stundas
Lasīt citas ziņas

“Mēs sākam ar sevi. Esam divi brāļi Lauris un Helmuts ar augstiem standartiem. Dzimuši Latvijā un turpinām savu dzimtu. Par abiem kopā mums ir četri bērni,” tā sevi piesaka interneta mājaslapas “zivsuzledus.lv” veidotāji.

“Mēs gribam savām ģimenēm dot ne tikai vērtīgu pieredzi, ko daba mums var piedāvāt, bet arī iemācīt, ka mēs paši esam dabas sastāvdaļa un tāpēc mums tās resursi jāizmanto ar lielu rūpību un atbildību. Labākais veids, kā to parādīt, ir darot un esot par piemēru saviem bērniem,” ar šādu vēstījumu brāļi mājaslapā vēršas pie potenciālajiem klientiem.

CITI ŠOBRĪD LASA
Un teiktajam ir pamats. Pirms astoņiem gadiem uz sava vecvectēva zemes abi sāka attīstīt zivju audzēšanas projektu.

Ātri sapratuši, ka dīķsaimniecība nav perspektīva nodarbe, tāpēc izvēle bija kritusi uz recirkulācijas sistēmu. Jau sākotnēji bijusi doma dibināt eksportspējīgu uzņēmumu, taču nekādu priekšzināšanu zivsaimniecībā abiem nav bijis. Laurim, pēc izglītības finansistam, bija dažādu attīstības projektu vadīšanas un banku pieredze, bet Helmuts ir ekonomists.

Abi izlēma par labu zivju audzēšanai recirkulācijas sistēmā. Taču citu uzņēmēju attīstītie recirkulācijas projekti lielākoties beigušies nesekmīgi, es iebilstu.

Lauris attrauc, ka problēma, visticamāk, esot pilnīgā zināšanu trūkumā: “Recirkulācijas sistēmu uzbūvēt nav sarežģīti, bet ekonomiski izaudzēt zivis – tas gan jau ir sarežģīti.”

Lai smeltos zināšanas, abi braukuši mācīties gan uz Norvēģiju, gan Dāniju, apmeklējuši izstādes, kur iepazinušies ar somiem, tostarp nozarē labi pazīstamu akvakultūras attīstītāju.

 

Modernākā Baltijā

Ar iegūto zināšanu palīdzību brāļi izveidojuši lielāko un mūsdienīgāko recirkulācijas sistēmas zivju ražotni Baltijā, kur audzē lašu sugas zivis – arktiskās palijas.

 Lai to izdarītu, piesaistīti investori – vairāki Somijas uzņēmumi. Viens no tiem ir ziemeļvalstu veidots fonds, kas atbalsta zaļos projektus – “Nordic Environment Finance Corporation”, bet otrs – Salmela grupa, kam ir vēlme attīstīt zināšanas akvakultūrā. Kopā ražotnes izveidē ieguldīti vairāk nekā divi miljoni eiro, pusi no būvniecības izmaksām sedzis ES līdzfinansējums.

Pašā ražotnē darbi sadalīti – Helmuts atbild par zivju audzēšanu, bet Lauris – par uzņēmuma vadīšanu un zivju pārdošanu. Zivis saņem augstvērtīgu pārtiku – dāņu ražoto “BioMar”, un tām tiek nodrošināts tīrs ūdens vienmērīgā temperatūrā. Rezultāta kvalitātei svarīgi, lai pārtikas derīgums būtu nemainīgs, kas tiek nodrošināts.

Audzētavā tiek nodrošināts pilns cikls, sākot no ikriem līdz pieaugušai zivij.

Ikri tiek iepir­kti ārvalstīs. “Speciāli meklējam ikrus ar tādu ģenētisko bāzi, lai zivs nobriestu vēlu, kas pusotra gada laikā ļauj izaudzēt tādu zivi, kas vēl nedomā par nārstu. Pro­blēma tā, ka, ja zivs sāk nār­stot, tad no zivs gaļas nekas daudz pāri nepaliek,” stāsta Lauris.

Kad zivis izšķiļas no ikriem, tās pārvieto uz lielākiem baseiniem. Ražotnē redzams, kā 25 baseinos dzīvojas dažāda lieluma zivis – sašķirotas pēc auguma un vecuma. Pavisam ražotnē vienlaikus aug ap 300–500 tūkstoši zivju. Palija nepieciešamo svaru sasniedz pusotra gada laikā, kad to var piegādāt veikaliem.

 

Kur likt 45 tonnas zivju?

Pašlaik ropažnieki zivis piegādā gan “Rimi”, gan “Sky”, “Stockmann” un citiem veikaliem, kā arī individuāliem klientiem. Sākotnēji viss projekts tika veidots eksportam, jo palija Latvijas tirgū bija samērā maz pazīstama.

“Bijām gatavi sūtīt uz Somiju, kur bija divi lieli klienti. Taču sākās Covid-19 pandēmija, un izrādījās, ka šie klienti darbojas “HoReCa” sektorā, ko pandēmija būtiski ietekmēja. Mums bija izaudzētas 45 tonnas zivju un nācās ātri domāt, kur tās likt,” pagājušā gada notikumus atceras Lauris.

Pēc neilgas pauzes un pārdomām palijas sākuši tirgot privātpersonām un vēlāk jau piedāvājuši arī veikaliem.

Jautāju, kāpēc izveidots zīmols “Zivs uz ledus”. Helmuts uzsver, ka tas vislabāk atspoguļo uzņēmuma būtību. Pašlaik 60–70% no izaudzētā tiek pārdots Latvijā, un tas būtībā apgāzis sākotnējo pieņēmumu, ka vietējā tirgū šī zivs nav pazīstama.

Kopš pērnā pavasara Latvijas tirgū jau pārdotas 65 tonnas paliju, un līdz šim neviena sūdzība par kvalitāti nav saņemta. Abi saka paldies vietējiem patērētājiem, kuri pandēmijas apstākļos priekšroku deva ropažnieku produkcijai.

Paralēli darbam vietējā tirgū uzņēmēji domā, kā attīstīt eksportu. Šogad Somijā mazumtirdzniecībā plānots pārdot aptuveni 20% no izaudzētajām zivīm, un paralēli tiek domāts par jaunu eksporta tirgu apgūšanu – interesi izrādījuši gan Vācijas, gan Gruzijas pārstāvji. Tam gan nepieciešams palielināt audzēšanas jaudas, un brāļi jau kaldina plānus par jauna ceha būvniecību.

“Projekts galvā jau gatavs, atliek vien to uzlikt uz papīra un sākt realizēt,” tā Lauris Apsis. Esošo 110 vietā brāļi vēlas audzēt līdz 1000 t zivju gadā. “Lai sāktu darboties Vācijas tirgū, nepieciešamas vismaz 500 t zivju gadā. Tas nozīmē, ka mums vēl ir kur augt,” bilst abi uzņēmēji.

 

Bezatkritumu ražošana

Foto: Timurs Subhankulovs

Lauris stāsta, ka katrā zivju audzēšanas procesā daudz tiek domāts par to, kāds ekoloģiskās pēdas nospiedums paliks aiz viņiem. Jau sākumā abi nolēmuši atbildīgi izturēties pret tiem resursiem, kas viņiem doti – ūdens, apkārtne, apstākļi, kādos aug zivis.

“Esam izvēlējušies bezatkritumu pieeju – mūsu darba procesi nerada nekādus atkritumus, viss ir pārstrādājams. Savukārt mūsu biznesa pieeja ir radīt labāko, izturoties ar pietāti pret dabu. Labam produktam vienmēr atradīsies pircējs, un tas savukārt ļaus mums attīstīt biznesu,” tā saka uzņēmējs.

Lai arī ūdens patēriņš ir optimāls, uzņēmēji to plāno vēl samazināt. Tāpat tiek domāts par citu resursu taupīšanu.

“Lielākoties pasaulē zivis tiek audzētas krātiņos vai tās nozvejo jūrās, bet recirkulācijas ražotnēs audzē maz. Esmu pārliecināts, ka tam ir nākotne, jo piesārņojuma gandrīz nav. Ekoloģiskā pēda mums nav ne salīdzināma ar to, kāda tā ir krātiņos audzētām zivīm. Mums vienīgais blakusprodukts ir CO2,” stāsta Lauris.

Pašlaik zivju ķidas un mēslojums tiek utilizēti, bet nākotnē uzņēmēji plāno tos pārstrādāt, kas ļaus ieviest pilnīgu “nulles atkritumu” koncepciju. Ar šo risinājumu uzņēmēji novembrī piedalīsies izstādē “Expo 2021”, mēģinot saņemt atgriezenisko saikni no izstādes apmeklētājiem.

Ar šo projektu uzņēmēji mēģina pierādīt gan paši sev, gan sabiedrībai, ka recirkulācijas sistēmas ir laba iespēja izaudzēt kvalitatīvas zivis – lai pasaulē zinātu ne tikai Zviedrijas un Islandes paliju, bet arī Latvijas.

“Ir iegūta pieredze, zināšanas, daudzi puni uzdauzīti, bet tas mūs padara tikai stiprākus. Nevienu brīdi nenožēlojam, ka esam izvēlējušies šo ceļu,” tā Lauris Apsis.

Viņi vēlas mainīt sabiedrības izpratni par zivju audzēšanu, uzsverot ražotāja atbildību pret vidi un resursiem. Redzot pasaulē notiekošos procesus, kad daļa patērētāju gaļas vietā maltītēs priekšroku dod zivīm, šī ir laba iespēja apmierināt augošo pieprasījumu.

 

PĀRKĀPUMA BŪTĪBA

Sēkla

SIA “Blue Circle” dibināta 2010. gadā. Tās izveidē piesaistīti divi ārvalstu investori.

 

Dīgšana

Sākotnēji tika plānots koncentrēties uz eksporta tirgiem, taču Covid-19 pandēmijas dēļ nācās apgūt vietējo tirgu.

 

Augļi

Pamazām atgriežas eksporta tirgi un uzņēmēji plāno paplašināt jaudas, blakus esošajiem diviem uzbūvējot jaunu cehu. Pašlaik ražotnē nodarbināti seši cilvēki.

 

VĒRTĒJUMS: Svarīgi apjomi un spēja pielāgoties

Pozitīvi un atbalstāmi, ka “Blue Circle” attīsta zivju audzēšanu recirkulācijas sistēmā, vērtē Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš. Viegli tas neesot, jo jābūt stabilam noieta tirgum.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāņem arī vērā tas, ka recirkulācijas sistēmas izmaksas ir augstas, līdz ar to svarīgi apjomi, lai varētu ekonomiski strādāt. Pēdējais gads parādīja, ka zivju audzētājiem jāspēj pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem. Akvakultūrā būtu vēlama kooperācija, kad audzētāji vienotos par kopīgiem audzēšanas principiem, un tad varētu meklēt lielāku noieta tirgu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Man jācitē kāda ārsta teiktais: Mēs vairs necīnāmies ar C19, mēs jau cīnāmies ar stulbumu!” 140
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viļņas mērs paziņo: Mēs neiesim Latvijas izvēlēto ceļu, ierobežojot arī vakcinētos 74
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Viens no lielākajiem vakcinācijas noliedzējiem, deputāts Gobzems saslimis ar Covid-19 141
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai četri darbinieki tagad jāved mājās no darba atsevišķi, ja tāpat visa diena pavadīta kopā? 66
1 diena
ML
Māra Libeka
Stāsti
“Brīnumzāles pret kovidu varam negaidīt”. Intervija ar infektoloģi Montu Madelāni 128
7 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
70% Latvijas iedzīvotāju organismā trūkst nozīmīgs elements, atklāj SPKC
38 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Pircēji īsi pirms veikalu darba laika beigām veido rindas pie tirdzniecības vietām
24 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Izcelts Daugavgrīvas pludmalē atrastais 19.gadsimta noslēpumainais kuģa vraks
45 minūtes
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Viens no lielākajiem vakcinācijas noliedzējiem, deputāts Gobzems saslimis ar Covid-19 141
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pircēji īsi pirms veikalu darba laika beigām veido rindas pie tirdzniecības vietām
19:25
LE
LETA
Veselam
70% Latvijas iedzīvotāju organismā trūkst nozīmīgs elements, atklāj SPKC
19:11
LE
LETA
Ziņas
Izcelts Daugavgrīvas pludmalē atrastais 19.gadsimta noslēpumainais kuģa vraks
19:05
ML
Māra Libeka
Stāsti
“Brīnumzāles pret kovidu varam negaidīt”. Intervija ar infektoloģi Montu Madelāni 128
7 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Egils Līcītis: Apgrūtinājumus radīja lēni domājošā valdība vai neapzinīgie pilsoņi, kuri negribēja kļūt vakcīnu vergi, vai krievi? 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Liepājas slimnīcā no Covid-19 ārstējas jaunā māmiņa un 17 dienu vecs mazulis 15
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Viens no izšķirtajiem lāčiem ir atgriezies un mēģinājis iekļūt mājā 26
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Levits: NATO ministru vienošanās sūta nepārprotamu signālu par valstu aizsardzības nodrošināšanu 30
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Man jācitē kāda ārsta teiktais: Mēs vairs necīnāmies ar C19, mēs jau cīnāmies ar stulbumu!” 140
9 stundas
PA
Pēteris Apinis
Ziņas
Pēteris Apinis: Ko mēs vēl gaidām Latvijā Covid-19 pandēmijā – varbūt degunā iepūšamo vakcīnu? 129
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viļņas mērs paziņo: Mēs neiesim Latvijas izvēlēto ceļu, ierobežojot arī vakcinētos 74
9 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Krāšņi zied līdz pat oktobrim! 5 jautājumi, kas jāzina par klinšrozītēm
9 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
“Mēs esam ieinteresēti “status quo” saglabāšanā!” Borels par to, ka Ķīnas draudi Taivānai apdraud arī Eiropu
50 minūtes
LA
LA.LV
Kokteilis
Kaila sieviete uz vīriešu žurnāla vāka? Vai tas joprojām “strādā”? 21
6 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Bijušais policijas priekšnieks Ints Ķuzis cīnās ar ļoti nopietnām veselības problēmām
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tās ir muļķības!” Vimba noliedz, ka notiek sarunas par divu aktrišu atstādināšanu no darba Nacionālajā teātrī 3
4 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Satversmes tiesas spriedums spiež ar valstspilsētām apvienot arī novadus, kas tam pretojas 30
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ugunsdzēsēji pie Saeimas pretlikumīgi protestēja formās. Kāds sods viņiem tagad pienākas? 104
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Aleka Boldvina filmas uzņemšanas laikā no šāviena mirusi sieviete 5
11 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne jau Šlesers vai Gobzems šķeļ sabiedrību, bet Pavļuts,” Helmanis uzskata, ka veselības ministram jāatkāpjas 262
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Kas nogalināja Gunāru Astru? 28
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Soctīklotājus aizkustina dēls, kurš tēva nopietno interviju televīzijā padara leģendāru 5
21 stundas
DJ
Dace Judina-Nīmane
Ziņas
Sirdscilvēks ar Sirdsdziesmu. In memoriam. Guntis Skrastiņš 13
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kas notiks, ja mājsēdes laikā nepieciešama santehniķa palīdzība? Skaidro policijas priekšnieks Ruks 6
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kā pagatavot izcilus biezpiena plācenīšus: recepte soli pa solim
1 diena
ML
Māra Libeka
Ziņas
Armands Ruks: Jārod kompromiss starp cilvēka iztiku un epidemioloģisko drošību 8
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Īrisa un Irīda 1
10 stundas