Juris Binde
Juris Binde
Foto – Timurs Subhankulovs

Binde: Latvijas uzņēmēji veido inovāciju kvartālu VEF apkaimē 2

Ko uzņēmēji var darīt, lai veicinātu attīstību un piesaistītu darbaspēku? Ap bijušās VEF teritoriju izvietotie Latvijas IT un tehnoloģiju jomas uzņēmumi, kuros darbinieku deficīts ir hroniska problēma, šķiet, atraduši savu atbildi – iznākt no uzņēmumu sienām, sākt sadarboties un veidot apkārtējo vidi, kurā pilsētnieki vēlēsies dzīvot un strādāt. Par Latvijai pagaidām unikālo projektu stāsta “Latvijas Mobilā telefona” (LMT) prezidents Juris Binde, Dr.oec.

“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
“Policijai ir zināma Rīgas domes amatpersona, kura lika ar traktoru novākt ziedus!” Golubeva meklē citus vainīgos
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Lasīt citas ziņas

 

Kas īsti ir VEF apkārtnes inovāciju kvartāla projekts?

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc būtības tas ir ģeogrāfisks un pilsētvides labiekārtošanas projekts, lai atjaunotu un nostiprinātu VEF reģiona vēsturisko situāciju – pēdējos simt gadus te bija Latvijas inovāciju un ražošanas centrs, kura centrālais mezgla punkts bija Latvijas rūpniecības flagmanis VEF, bet te bija arī rūpnīca “Vairogs”, Vagonu rūpnīca un citas. Mēs vēlamies, lai šis rajons atkal tiek atpazīts kā Latvijas inovāciju centrs.

VEF rajonā ir unikāla situācija. Paša Vefa vairs nav, taču situācija atkal veidojas līdzīga – apmēram kilometra rādiusā ap VEF izvietojusies ievērojama daļa no IT un telekomunikāciju industrijas uzņēmumiem, kas zināmā mērā turpina VEF inovāciju tradīcijas. VEF teritorijā ir “MikroTik” un “Accenture”, tepat netālu LMT, “Tieto Latvia”. Tepat netālu, Teikā, atrodas zinātniskās organizācijas – te atrodas Organiskās sintēzes institūts, Elektronikas un datorikas institūts un vēl vairāki. Tepat blakus atrodas arī VEF kultūras pils. Tepat arī viens no lielākajiem elektronikas preču tirgotājiem – “Elkor”. Būtisks faktors ir arī jaunās biroju telpas, ko spēj piedāvāt “Jaunā Teika”, kas nepieciešamas uzņēmumu attīstībai. Nākotnes attīstībai tepat blakus Rīgas Vagonu rūpnīcas teritorija – tie vēl ir 30 – 40 ha zemes. Turklāt teritorija ir ērti sasniedzama ar dažādiem transporta veidiem. Īsi sakot – te ir nākotnes attīstības iespējas, kuras virkne uzņēmumu ir apzinājušies un nākuši kopā, lai sadarbotos un attīstītu šīs iespējas. Kluss darbs pie šī projekta notiek jau deviņus mēnešus, ekspertiem tiekoties katru nedēļu.

Projekta mērķis ir atbrīvoties no provinciālisma un parādīt, ka Latvijā ir ļoti spēcīgas tehniskās un inovatīvās tradīcijas – nav noslēpums, ka VEF bija viens no spēcīgākajiem un inovatīvākajiem uzņēmumiem gan pirmskara Latvijā, gan arī vēlāk. Te pieminēsim kaut vai Valtera Capa izstrādāto “Minox” fotoaparātu, gan arī PSRS periodu – ar komutācijas tehniku, radioaparātiem, un neaizmirsīsim, ka blakus pamatprodukcijai tika radīta arī vesela virkne unikālu izstrādājumu – mākslas vingrošanas tiesāšanas sistēma “Gimnast” Maskavas olimpiskajām spēlēm, pirmās bobsleja kamanas un daudzas citas lietas. Mēs uzskatām, ka inovācijas gars šajā vietā nav pazudis – tas tikai jāizceļ gaismā un jāattīsta.

 

Ko tad īsti gribat attīstīt?

Mēs vēlamies nevis sākt, bet gan atjaunot un turpināt tradīcijas, kas šeit ir pastāvējušas. Kopumā VEF apkaimē strādā ap trim tūkstošiem IT speciālistu, un projekta realizācijas gaitā mēs ceram dažu gadu laikā šo speciālistu skaitu dubultot. Ceram izveidot kaut ko līdzīgu Silīcija ielejai ASV vai “So­phia Antipolis” netālu no Nicas Francijā. Tādi ir arī citās pasaules valstīs.

Projekta pamatā ir virkne ideju. Pirmkārt, uzņēmumu iziešana ārpus savām durvīm un kļūšana par uzņēmumu tīklu inovāciju veicināšanai un sadarbības veidošanai. Šādi var iegūt iespējas strādāt pie daudz lielākiem projektiem. Viens no tādiem projektiem ir 5G – dārga un sarežģīta tehnoloģija, ar kuru vienam uzņēmumam grūti tikt galā. Cits – informācijas tehnoloģiju nozares attīstība. Te jāsaprot, ka IT nozares uzņēmumi mūsdienās nenodarbojas ar mājas lapu veidošanu un administrēšanu vai datoru detaļu tirdzniecību, bet ar kvalitatīvi cita līmeņa problēmām – māk­slīgo intelektu, mašīnmācīšanos, datorredzi, vadības tīkliem, mākoņdatošanu, kiberdrošību u. c. Šī joma Latvijā aug ar tempu 18% gadā. Lielākais izaicinājums, kas gaida nozari, ir esošo smadzeņu efektīvāka izmantošana tagad un jaunu piesaiste nākotnē. Un uzņēmumu savstarpējā sadarbība – tā jau arī ir pilnīgāka esošo iespēju izmantošana, vienam uzņēmumam ir vienas iestrādes, citam citas. Saliekot to kopā – var izveidoties kas jauns.

Savukārt domājot par nākotni, ir jāceļ nozares atpazīstamība, jāveido apziņa, ka tā ir stratēģiski svarīga joma, kas pelnījusi izglītības sistēmas atbalstu.

Visbeidzot – vides labiekārtošana. Mūsdienu jaunieši nevēlēsies uzturēties birojā vienkārši kaut kur – viņi vēlēsies vietu, kur iedzert kafiju, turpat blakus sporta zāli, vidi, kurā ērti pārvietoties ar velosipēdu. Un, jā, var teikt, ka darba devējs ir spiests apkalpot šīs vēlmes. Taču arī darba devēji būs ieguvēji – vidē, kurā šie ar inovācijām saistītie cilvēki ne tikai strādās, bet arī tiksies kafejnīcās, sporta zālēs un parkos, neizbēgami notiks ideju apmaiņa un jaunu ideju rašanās.

Gribētu gan uzsvērt, ka tas nav valsts vai ES naudas apgūšanas projekts, kaut gan esam vērsušies pie pašvaldības un pilsētplānotājiem vides labiekārtošanas jautājumos.

 

Kas ir iesaistīts projektā?

LMT kaut kādā mērā ir kustības iniciators, taču ļoti labi partneri ir arī pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš, “Accenture”, “MikroTik”, “Tieto Latvia”, “Elkor”, “Jaunā Teika”, “New Hanza Capital”, VEF kultūras pils. Mēs gribam radīt tādu centru, kas atpazīstams ne tikai Latvijas mērogā, bet arī visā Ziemeļeiropā.

 

Vai šāda centra izveidošanai mums pietiek izglītības kvalitātes un vienkārši fiziska darbaspēka? Kur radīsies šie papildu 3000 IT nozares darbinieku?

Darbaspēka trūkums IT nozarē valda visā pasaulē, Latvija šajā ziņā nav unikāla. Ja izdosies izveidot šādu centru, tā jau būs motivācija jaunajiem cilvēkiem mācīties un apgūt tieši šo profesiju. Patiesību sakot, arī šobrīd iespēja atrast starp bezdarbniekiem kādu inženieri ir niecīga, jo pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem šajā jomā ir ārkārtīgi liels. Pateicoties Latvijā savulaik izveidotajiem uzņēmumiem VEF, “Radiotehnika”, “Alfa”, Mikroaparātu institūts, “Komutators”, Liepājas mašīnbūves rūpnīca, mums joprojām ir samērā augsts inženierzinātņu kvalifikācijas līmenis. Latvija šobrīd nav spējīga paveikt milzu projektus IT jomā, taču mums ir pietiekami daudz darbaspēka un kvalifikācijas, lai sekmīgi darbotos nišas projektos, t. sk. arī lielos nišas projektos. Šobrīd pasaulē strauji attīstās vairāki virzieni, piemēram, IT un mobilo tehnoloģiju izmantošana transporta un loģistikas attīstībā, un te ir praktiski neaptverams darba lauks. Jau šobrīd LMT kopīgi ar “MikroTik” veic pētījumus 5G tīklu un iekārtu veidošanā – to varētu dēvēt par vienu no pirmajiem sadarbības projektiem.

Vai darbaspēka piesaistei nevajadzētu sākt sadarbību ar skolēniem jau vidusskolas laikā?

Ko vispār valsts var darīt IT popularizēšanai? Kaut ko var gan. Piemēram, Dānijas skolās arī ir zinātniskās pētniecības darbi (ZPD). Tikai tur fizikas jomas darbi tiek aizstāvēti nevis skolas līmenī, bet gan komisijas priekšā, ko vada kroņprincis. Tas dod nopietnu motivāciju gan skolēniem, gan arī skolām. Polijā atvēra Kopernika centru – tādu kā zinātnes parku kvadrātā vai kubā, kura mērķis ir radīt interesi par eksaktajām zinātnēm. Arī mums vajag celt nozares atpazīstamību un prestižu, pavērt skolēnu priekšā nākotnes perspektīvu – gribam piedāvāt IT jomas uzņēmumus gan kā bāzi apkārtnes vidusskolu pētniecības darbu veikšanai, gan kā prakses vietas. Ja iznāks – piedāvāsim arī citām skolām.

 

Vai jaunā kvartāla veidošana pirmkārt ir sadarbības saišu veidošana starp Latvijas IT un mobilo tehnoloģiju uzņēmumiem vai tomēr kaut kā fiziska būvēšana?

Abi varianti ir pareizi. Pirmais mērķis, protams, ir sadarbības saišu veidošana. Bet otrs – VEF rajona padarīšana par industrijai un iedzīvotājiem draudzīgāku. Vajadzīga vides labiekārtošana – gan ēdināšanas centri, gan pastaigu un rekreācijas zonas. Tāpēc sākta sadarbība ar pilsētplānotājiem, lai izveidotu 21. gadsimta pilsētas dzīves paradumiem atbilstošu vidi.

 

Kādos termiņos jāsasniedz rezultāti?

Sadarbība jaunu produktu radīšanā jau notiek, bet prognozēt konkrētus rezultātus vēl ir pāragri. Pilsētvides ziņā – dažu tuvāko gadu laikā būtu jātop plānam VEF rajona pārveidei. Tas ir ilgtermiņa plāns – kamēr vien valstī pastāv IT nozare, tikmēr attīstīsies arī VEF apkārtne.

 

Vēstījumi

1. VEF rajons pēdējos 100 gadus te bija Latvijas inovāciju un ražošanas centrs

2. Inovāciju kvartāla projekta realizācijas gaitā dažu gadu laikā dubultos IT speciālistu skaitu

3. Kluss darbs pie šī projekta notiek jau deviņus mēnešus

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
“Policijai ir zināma Rīgas domes amatpersona, kura lika ar traktoru novākt ziedus!” Golubeva meklē citus vainīgos
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
VIDEO. Iereibis kungs Āgenskalnā, plivinot rokās Krievijas karogu, nokaitina pretimnācēju
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
Lasīt citas ziņas
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
EK apņemas nepieļaut finansējuma nepietiekamību Ukrainā
Māris Gulbis: Ja turpināsim maksāt ukraiņu bēgļiem, mēs atņemsim naudu sev
Turcija bloķējusi Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO
TIEŠRAIDE. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
18:59
“Ukraiņu varoņi Ukrainai ir vajadzīgi dzīvi,” Zelenskis par “Azovstaļ”
18:56
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
18:24
Valdis Keris: Veselības ministra katra diena amatā ir kā nagla veselības nozares zārkā
Apkure dārga, pārtikas cenas aug, iedzīvotāji ir pamatīgas bedres priekšā, bet valdībai nav izdzīvošanas plāna
Kariņš parakstījis rīkojumu par Vitenberga demisiju
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
FOTO. Ambera Hērda tiesā atzinusies, ka tomēr neziedoja labdarībai 7 miljonus, ko saņēma no Depa, tomēr pie tā vainīgs esot tieši viņš
Skatītāja neizpratnē: “No latviešu valodas ne smakas! Daugavpils viesnīcas TV tikai krievu kanāli!”
VIDEO. “Plēsēji te ir bijuši?”: Baibu Sipenieci-Gavari no rīta mājās sagaida nepatīkams pārsteigums
Aija Šmidre: Man ir kauns, ka Latvijā joprojām eksistē nepilsoņu pases
Ceturtdien vietām Latvijā līs
VIDEO. Kurzemē kādas ģimenes mājā apmetusies vāvere ar sešiem mazuļiem
Vai VM ir izstrādājusi scenārijus potenciālu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā?
“Pret Krieviju, lai kā to negribētos atzīt, ir visa pasaule!”: propagandas TV kanālā militārais eksperts ieskicē bēdīgas nākotnes perspektīvas
FOTO. Sabiedrībā pazīstami cilvēki ar karstu ballīti izklaidējas kazino jubilejas pasākumā
Putins cenšas pats vadīt karaspēka operācijas Ukrainā, pieņemot pulkveža cienīgus lēmumus
Rīgas dome pārdēvē Maskavas dārzu par Latgales parku
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
“Ruka kungs šobrīd ir vairāk nobažījies par savu vietu,” Kreituse komentē šī brīža “politisko vētru” pēc 9. maija