Birokrātijas plāns pats ir iestrēdzis birokrātijā, un izdevumu mazināšanas jautājums politiķu vidū tika noairēts 0
Lai gan valdība solīja mazināt gan izdevumus, gan birokrātiju, reālajā darbībā akcents pārsvarā likts uz birokrātijas procedūru pārskatīšanu. Jānis Hermanis, datu pētnieks, LDDK finanšu un nodokļu eksperts, TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” norāda, ka šīs divas problēmas nereti tiek jauktas, taču būtībā tās ir atšķirīgas un prasa atsevišķus risinājumus.
Izdevumu mazināšana un birokrātija bija divas problēmas. Taču tad, kad valdībai bija 4×4 restarta plāns, akcents vairāk bija uz birokrātiju. Lai arī birokrātija sabiedrībai ir apgrūtinājums, tā nav izdevumu mazināšana.
“Izdevumu mazināšana ir, ka jūs samazināt vai nu ierēdņu skaitu, vai visu kopā – gan mazinot administratīvos izdevumus, dažādas investīcijas, dublējošās funkcijas un tā tālāk. Protams, ja atlaiž ierēdni, kas darbojas ar birokrātijas procedūrām, tad tiek nošauti abi zaķi, bet lielākoties tās tomēr ir atsevišķas problēmas,” uzskata datu pētnieks.
Viņaprāt, izdevumu mazināšanas jautājums politiķu vidū tika noairēts. Viņš skaidro, ka tie 150 miljoni, kurus valdība plāno ietaupīt un kas sabiedrībai tika pasniegti kā kaut kas veiksmīgs, patiesībā ir rutīnas procedūra.
Valdība birokrātijas mazināšanai bija izstrādājusi 21 pasākumu, kuriem jārealizējas šī gada laikā. No tiem tiktu iegūti aptuveni vēl 40 miljoni eiro. “Faktiski ir tā, ka viņi visi ir izstrādāti, bet viņiem vēl jāiziet cauri saskaņošanas statusam. To izgājis reāli ir tikai viens. Līdz ar to – birokrātijas plāns pats ir iestrēdzis birokrātijā,” uzskata Hermanis.
