“Centrs Marta” pārstāve Jonite: Ja ģimenē pieaugušais cieš no vardarbības, tad arī bērni ir uzskatāmi par cietušajiem 0
TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” biedrības “Centrs Marta” interešu aizstāvības vadītāja Beata Jonite aktualizēja smagu, bet joprojām bieži noklusētu problēmu – vardarbības ietekmi uz bērniem ģimenēs, kurās cieš sievietes. Sabiedrībā joprojām mēdz priekšstati, ka bērns ir drošībā, ja vardarbība nav tieši vērsta pret viņu. Realitāte, ar kuru ikdienā saskaras palīdzības sniedzēji, esot pavisam cita.
Jonite atgādināja, ka vardarbība ģimenē Latvijā nav margināla parādība, bet gan visai plaša un sistemātiska problēma, kas skar daudzas sievietes un līdz ar to arī viņu bērnus.
“Pēc statistikas katra ceturtā sieviete Latvijā savas dzīves laikā cieš no vardarbības. Tā ir āri liela daļa ģimeņu, kurās sieviete cieš no vardarbības,” skaidroja Jonite.
Viņa uzsvēra, ka gadījumos, kad ģimenē ir bērni, vardarbības sekas nekas neaprobežojas tikai ar pieaugušo attiecībām. Pat ja bērns netiek sists vai tieši apdraudēts, viņš dzīvo pastāvīgā spriedzē, bailēs un emocionālā nestabilitātē, kas ir pielīdzināma vardarbībai. “Ja pieaugušais ģimenē cieš no vardarbības un ģimenē ir bērni, tad arī bērni ir uzskatāmi par cietušajiem no vardarbības,” uzsvēra biedrības “Centrs Marta” interešu aizstāvības vadītāja.
Bērni šādās ģimenēs ir spiesti nepārtraukti pielāgoties agresora noskaņojumam, lai neizprovocētu konfliktu. Šāda dzīve nereti atstāj bērnos dziļas psiholoģiskas sekas, pat ja vardarbība nav vēsta pret viņiem fiziski.
“Pat, ja vardarbība nav tiešā veidā vērsta pret bērnu, tāpat bērnam ir jāstaigā pa naža asmeni un jāmēģina neizraisīt saspīlētas situācijas, jābaidās visu laiku par to, vai atkal kaut kas nenotiks, vai jābaidās, piemēram, par savu mammu,” uzsvēra Jonite.
Viņa norāda, ka šādu situāciju Latvijā diemžēl ir daudz. Vardarbība ģimenē bieži vien turpinās gadiem ilgi, kas nozīmē to, ka bērni uzaug vidēm kur drošības sajūta nespēj veidoties.
Īpaši kritisku vērtējumu Jonite veltīja bāriņtiesu praksei, kas, viņasprāt, bieži vien nepietiekami aizsargā bērnus vardarbības situācijās. Viņa norādīja, ka pat gadījumos, kad ir pierādīta smaga vardarbība pret sievieti, bērniem ne vienmēr tiek piešķirta pagaidu aizsardzība.
Viņa skaidroja, ka praksē tas nozīmē, ka pat ja mātei tiek piešķirta pagaidu aizsardzība pret vardarbību, bērni nereti šajā aizsardzībā netiek iekļauti. Raidījumā Jonite dalījās arī ar konkrētu gadījumu, kas spilgti parāda, kā šādi lēmumi ietekmē cietušo ikdienu. Viņa stāstīja par sievieti, kura, neskatoties uz vardarbības pieredzi, ir spiesta nodot bērnu vardarbīgajam tēvam uz saskarsmes laiku. “Viņa bijušajam vīram mēģina rakstīt un prasīt, kā tam bērnam iet un vai viņam viss ir labi, bet viņš viņai vienkārši neatbild uz īsziņām,” norādīja Jonite. Jonite uzsvēra, ka šāda prakse faktiski palielina vardarbības sekas, nevis tās mazina, jo cietušajai personai tiek radīts vēl lielāks emocionālais stress un bezpalīdzības sajūta.
