Budžetā naudas trūkst, bet Eiropas fondos tā vien plūst – kur pazūd finanses? 0
Daudz runājam, ka valsts budžetā naudas visām akūtām vajadzībām nepietiek, vajadzētu taupīt. Taču vienlaikus Latvijā ienāk ļoti lieli naudas līdzekļi no Eiropas savienības fondiem un te galvenais jautājums būtu – vai mēs šo naudu spējam efektīvi izmantot valsts izaugsmes veicināšanai.
TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” šoreiz tieši izvērtējam, kā tiek izmantoti tie līdzekļi, ko valsts izaugsmes veicināšanai saņem no Eiropas Savienības fondiem. Vai šos līdzekļus izmantojam pilnā mērā un vai būs kāds atbildīgais, ja lielo iespēju stiprināt valsts ekonomiku palaidīsim garām? Tāpat – vai budžetā pietiks naudas projektu līdzfinansēšanai un vai birokrātiskās prasības būtiski kavē izmantot pieejamos resursus maksimāli efektīvi? Tie ir tikai daži no daudzajiem jautājumiem, kas rodas, domājot par šo tēmu.
“Cik svarīgi fondi? Ļoti svarīgi. Tie ir nedaudz vairāk kā 3% no mūsu kopprodukta. Bet, ja ņemam budžetu, tas būs gandrīz 9-10%. Ja vērtē, ka tā ir investīciju nauda, tad tādu īsti citu mums nemaz nav,” – tā vērtē kādreizējais Latvijas ministru prezidents, finanšu ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis. Bet viņš arī aktualizē būtisku problēmu: “Tā sliktā lieta par fondiem – nav vairāk nekādas motivācijas meklēt citus investorus. Tāpēc, ka zina garantēti, ka nauda nāk. It sevišķi tas attiecas uz pašvaldību un uz valsts iestādēm visā Latvijā. Un man tāda sajūta, ka viņi nemaz nemācēs atrast privātos. Un otra ne sevišķi laba lieta ir tā, ka mēs – sabiedrība, un sevišķi uzņēmēji – sagaidām, ka tieši viņiem dos to naudu, bet Eiropa ir uzbūvēta tā, ka uzņēmējiem tieši naudu nedod.”
Ministru prezidentes padomnieks ES fondu jautājumos, kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis vērš uzmanību tam, ka “līdz šim Latvija nevienu eiro, ko ir varēts iegūt no Eiropas kopējā budžeta, nav pazaudējusi. Visos periodos no 2004. gada, kad tas ir bijis pieejams. Mēs esam laba valsts šajā ziņā. Vai tas ir bijis vienmēr vislabākajā veidā, visefektīvākā, par to vienmēr varēsim runāt, diskutēt.”
Viņam piekrīt arī Armands Eberhards – Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos: “Līdz šim visu kohēzijas piešķīrumu Latvija ir izmantojusi pilnā apmērā atšķirībā no citām dalībvalstīm. Šobrīd mūsu prognozes liecina, ka ar izvēlēto investīciju stratēģiju mēs nonāksim līdz pilnīgai resursu izmantošanai.” Viņš akcentē, ka struktūrfondi jeb kohēzijas politika ir devuši ļoti būtisku pienesumu sociālekonomiskās dzīves kvalitātes uzlabojumam Latvijas iedzīvotājiem: “Piemēram, bez fondiem iepriekšējā gadā mūsu IKP būtu bijis par 10% zemāks. Pēc Covid-19 pandēmijas visa Eiropas savienība vienojās par nepieciešamiem papildu pozitīviem ekonomiskiem stimuliem un nāca Atveseļošanās noturības mehānisms, kas Latvijai deva papildus 1,97 miljardus eiro plus vēl bija līdzfinansējums aktivitātēm. Līdz atveseļošanas fondam Latvija vidēji gadā saņēma ap 650 miljoniem eiro dažāda veida publisko investīciju kohēzijas politikas ietvaros. Šogad un nākošgad mums ir vairāk kā miljards – miljards 400 miljoni publisko investīciju.”
Pieejamās naudas izmantošanu pilnā apmērā izdevies nodrošināt pateicoties tam, ka laicīgi tiek pārskatīti piešķīrumi. Kā stāsta Armands Eberhards, “ir jomas, kur varbūt ambīcijas bijušas pārāk lielas.” Viņš arī min piemēru – iepriekšējā plānošanas periodā tika plānots elektrificēt kravu dzelzceļu uz austrumu pusi. Mainījās kravu konjunktūra, mainījās situācija, un faktiski vairāk kā 350 miljonus neviens nemēģināja spiest turpat, jo nav vairs ekonomiskā pamata. Attiecīgi šo naudu pārdalīja citām vajadzībām.
To, cik lielā mērā traucē birokrātija, kāpēc Eiropas fondu nauda pārsvarā tiek veloceliņiem un citiem infrastruktūras projektiem un kāpēc igauņu uzņēmēji drīzāk ņem kredītu nekā cenšas piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, var uzzināt, noskatoties visu raidījumu TV24 vai pie šī raksta portālā La.lv.
