Sankciju apiešana maksā dārgi: Krievija par Rietumu precēm pārmaksā seškārtīgi 0
Krievija turpina meklēt ceļus, kā apiet Rietumu sankcijas, taču Latvijai un Eiropas Savienībai ir jāstrādā mērķtiecīgi, lai šos centienus ierobežotu. TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs uzsvēra, ka sankciju politikai jābūt fokusētai un jātrāpa pašos svarīgākajos punktos, kas ietekmē Krievijas spēju turpināt karu.
Jautājums ir tieši par preču kodiem vai pret konkrēto preci ir noteiktas eksporta sankcijas uz Krieviju. Ja ir noteikts, tad neatkarīgi no tā vai tā ir viena uzņēmuma grupa vai divas dažādas, to nedrīkst darīt, informē Iļjenkovs.
“Attiecībā par pieminēto ‘Mercedes’ gadījumu, mēs zinām, ka arī pirms Krievijas sankcijas kļuva tik aktuālas kā pēc 2022. gada 24. februāra arī bija plašsaziņas līdzekļos raksti, par to, ka Ziemeļkorejas diktators braukā ar ‘Maybach’,” atzīst Iļjenkovs.
Sankcijas tiek apietas. Šeit ir divi svarīgi aspekti kas ir jāpiemin. Pirmais, par sankciju riskos balstīto pieeju, mums ir jāfokusējas uz tām sankcijām, kuras visvairāk ietekmē Krieviju, norāda Iļjenkovs.
Numur viens – uz eksportu. Nedrīkst pieļaut, ka nekādi Rietumu ražojumi, kas var tikt izmantoti militārajā rūpniecībā un Krievijas karadarbības vešanā pret Ukrainu netiek eksportēti. Tur ir sasniegti patiešām ļoti būtiski rezultāti, uzskata Iļjenkovs.
“Pirmkārt, ja pat Krievija viņus dabū, tad viņa ļoti būtiski pārmaksā, pēc starptautiskiem datiem, dažkārt viņi pārmaksā seškārtīgi par tādām precēm,” piebilst eksperts.
“Otrkārt kā jau minēju vairāk, nekā 90 procentu šādu preču imports Krievijā nonāk caur Ķīnu. Tātad Rietumu kompānijas, rietumu augstās tehnoloģijas un preces, kas var tikt izmantotas militārajā karadarbībā pret Ukrainu, tur ir ļoti labi rezultāti,” uzskata Iļjenkovs.
Otrā svarīgā lieta ir mazināt Krievijas ieņēmumus. Galvenie Krievijas ienākumi nāk no energoresursiem. Tur, protams, ES dalībvalstis, dažas – tai skaitā Latvija, līdz 2022. gadam bija pietiekami lielā atkarībā no Krievijas energoresursiem. Skaidrs, ka tā bija apzināta Krievijas politika, un Latvija pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pilnībā atteikusies no Krievijas energoresursiem, piebilst Iļjenkovs.
Dažas ES valstis arī šobrīd turpina iepirkt Krievijas energoresursus – vai nu naftu, kas plūst pa cauruļvadiem, vai arī gāzi kaut kādos apmēros. Jebkurā gadījumā, pat tur, kur gāze un nafta vēl turpina plūst, Eiropas Savienības dalībvalstu imports no Krievijas ir stipri, stipri mazāks kā pirms kara, piebilst Iļjenkovs.
Uz raidījuma vadītāja aicinājumu konkrēti nosaukt valstis, kuras ir kaitnieki šajā situācijā Iļjenkovs norāda, ka tā ir publiski pieejama informācija un par to nereti tiek rakstīts, kas ir šīs valstis, kuras pa cauruļvadiem iepērk. “Šajā raidījumā to negribētu minēt,” piebilst Iļjenkovs.
