Rezerves daļu nomaiņa 0
Bet laikam nevajadzētu steigties ar itāļu profesora nosodīšanu. Kaut vai tāpēc, ka jau pirms viņa daudzi nodarbojušies ar līdzīgiem pētījumiem. Par pionieri šajā ziņā uzskatāms krievpadomju ķirurgs Vladimirs Demihovs. Tieši viņš pasaulē pirmais veica šādu operāciju, turklāt gūstot vērā ņemamus sasniegumus. Tāpēc Demihovu uzskata par mūsdienu transplantoloģijas tēvu, un to atzīst kolēģi visā pasaulē. Viņš pēc izglītības bija biologs un pasaulē pirmais izgatavoja mākslīgo sirdi, pārstādīja to sunim, kas pēc operācijas nodzīvoja divas stundas. Tas notika jau krietni vien patālajā 1937. gadā. Vēlāk Demihovs veica unikālus eksperimentus, pārstādot suņiem plaušas, aknas, sirdis un – jā! – arī galvas! Viņš arī kļuva par šuntēšanas operācijas autoru.
1960. gadā publicētā Demihova grāmata “Dzīvībai svarīgu orgānu eksperimentālā pārstādīšana” ilgus gadus bija pasaulē vienīgais “mācību līdzeklis” orgānu pārstādīšanā. PSRS laikos viņa sasniegumus gan faktiski noklusēja, tāpēc savu pelnīto vispārējo atzinību viņš saņēma tikai pašās šīs valsts pastāvēšanas beigās – 1988. gadā, saņemot Valsts prēmiju. Savus fantastiskākos eksperimentus Demihovs sāka īstenot tūlīt pēc Otrā pasaules kara, jo kā ārsts bija uzkrājis neatsveramu kara lauka praktisko pieredzi. Viņu skāra atklāsme: lai pagarinātu cilvēka dzīvi, bojātais orgāns vienkārši jānomaina ar citu, veselu, tieši tāpat kā nomaina daļas mašīnai. Un ir gluži saprotams, ka tad, kad viņam piedāvāja vadīt slepenu iepriekš nepieredzētu eksperimentu laboratoriju, viņš to uzskatīja par negaidītu veiksmi.
