Jau 1946. gadā eksperimentos ar suņiem Demihovs spēja pierādīt, ka ir pilnībā iespējams pārstādīt gan plaušas, gan sirdi. Tiesa, likteņa ironija parūpējās par to, ka pasaulē pirmo sirds pārstādīšanu cilvēkam veica nevis viņš, bet gan dienvidāfrikāņu ķirurgs Kristiāns Barnards, kas notika 1967. gadā. Taču Barnards neslēpa, ka pilnā mērā vadījies no Demihova pētījumu rezultātiem, un allaž godāja viņu par savu skolotāju. 0
Suns ar divām galvām Demihovs bija pārliecinājies, ka ir iespējams veikt sekmīgus iekšējo orgānu pārstādīšanas eksperimentus, tāpēc jutās nobriedis arī šķietami pašam neiedomājamākajam eksperimentam, proti, galvas pārstādīšanai. Viņš bija iecerējis, ka lielākā suņa kaklam jāpiešuj mazāka suņa (kucēna) ķermeņa priekšējā daļa – galva un priekšējās ķepas. Kad operācija bija beigusies, Demihovs un viņa komanda nepacietībā gaidīja, kad viņu radītā būtne modīsies no narkozes. Daži jau sāka bažīties, vai tas vispār notiks. Tad pēkšņi piešūtā kucēna galva atvēra acis un nožāvājās. Tūlīt pat sakustējās arī lielākais suns. Tas uzreiz sajuta, ka uz kakla “kaut kas sēž”, un centās to notraust. Kucēns ievaukšķējās. Lielais suns atsaucās ar skaļu riešanu. Abas galvas sirsnīgi aprēja viena otru, taču ļoti ātri nomierinājās, tiklīdz priekšā nolika bļodiņu ar pienu. Šī būtne tādā stāvoklī nodzīvoja sešas dienas!
Pēc šīs operācijas Demihovs “uzradīja” vēl 19 divgalvainus suņus. Tas notika pagājušā gadsimta 50. gados, kad pilnā sparā ritēja tā dēvētais aukstais karš. Amerikāņiem nekas cits neatlika kā iespējami ātrāk atsaukties pašiem ar līdzīgu savu programmu. To vadīja talantīgais ķirurgs Roberts Vaits, kuram arī bija vērā ņemama kara laika medicīnas pieredze. Un viņu arī bija apsēdusi ideja par dažādu ķermeņa daļu pārstādīšanu, tikai, atšķirībā no Demihova, tie nebija iekšējie orgāni, bet gan smadzenes un galva. Uz viņa operācijas galda bieži bija nokļuvuši kareivji, kuri ievainojuma rezultātā palikuši paralizēti. Un tad Vaits allaž domāja: bet varbūt ir iespējams no paralizētā ķermeņa nogriezt veselo galvu un to pielikt vesela donora ķermenim? Un, tiklīdz niknās ideoloģiskās pretstāves apstākļos Vaits no ASV valdības saņēma piekrišanu, viņš apmetās Klīvlendas Smadzeņu izpētes centrā. Sākotnēji viņš arī eksperimentos izmantoja suņus, taču 1964. gadā Vaits beidzot veica smadzeņu pārstādīšanas operāciju. Bet… šīs smadzenes neuzrādīja domāšanas procesa pazīmes. Vai pazīsti sevi spogulī? Pēc tādas neveiksmes Vaits bija gatavs šķirties no sava kvēlā sapņa.
Taču tad notika brīnums: viņu pēkšņi uzaicināja uz… PSRS, piedāvājot apmeklēt attiecīgās jomas pētniekulaboratorijas. Tieši tajā laikā abu pasaules lielvaru attiecībās bija iestājies neliels atkusnis, tāpēc zinātnieki guva iespēju tiešā veidā apmainīties ar jaunāko zinātnisko informāciju. Un tad Vaits pats savām acīm ieraudzīja krievpadomju zinātnieku pārsteidzošo veikumu. Visneizdzēšamāko iespaidu viņā radīja suņa galva, kas, pateicoties konkrētas aparatūras darbībai, dzīvoja pati par sevi, kustināja ausis, mirkšķināja un tamlīdzīgi. Iespaidu pārmākts, Vaits atgriezās mājās un apņēmīgi turpināja savu darbu.
