Nākamie daži gadi pagāja ieplānotās sarežģītās operācijas sagatavošanai. Bet 1970. gada 14. martā Vaits veica pasaulē pirmo galvas transplantāciju, eksperimentā iesaistot divus makakus. Kad viena makaka galva bija piešūta otra makaka ķermenim, Vaits kopā ar asistentu grupu jau labi zināmajā satraukumā gaidīja, vai viņu jaunais radījums pamodīsies no narkozes. Drīz tas arī notika – tātad dzīvs! Lai kārtīgi pārliecinātos, viens no asistentiem pieskārās makaka degunam, un tas acumirklī nikni sakampa pirkstu. Operāciju telpā atskanēja gaviles. 0
Turklāt jau drīz noskaidrojās, ka galva var ne tikai kost un kustināt acis, bet arī lieliski dzer ūdeni no pipetes. Tiesa, drīz gan sajūsma noplaka, jo makaks tomēr izrādījās paralizēts. Tāds rezultāts gan bija jau iepriekš paredzams, jo tajā laikā zinātnieki vēl neprata sašūt smalkos nervus, kas savieno galvu ar ķermeni. Kopumā Vaits uzskatīja, ka eksperiments nav bijis gluži bezjēdzīgs. Sak, vēlāk jau var paskatīties: paies laiks, uzradīsies jaunas tehnoloģijas un varbūt pacients atkal varēs nostāties uz kājām. Jāpiebilst, Vaits centās paveikt to, ko tagad apsolījis izdarīt itālis Kanavero, tikai otrādi, proti – viņš piedāvāja nevis mirušai, bet gan dzīvai galvai piešūt jaunu ķermeni.
Iespējams, tas pat ir kaut kādā ziņā loģiskāk. Raugi, tādā gadījumā pacientam paveras iespēja ne tikai izdzīvot, bet vēlāk arī atpazīt pašam sevi spogulī… Un vēl, šķiet, jāpiemin arī fakts, ka fantastikas rakstnieka Aleksandra Beļajeva romāns “Profesora Dovela galva” publicēts 1926. gadā (vēlāk uzņemtajā kinofilmā galvas lomu atveidoja latviešu aktieris un režisors Oļģerts Kroders), savukārt pirmie eksperimenti saistībā ar galvu pārstādīšanu dzīvniekiem iesākās krietni vēlāk. Tāpēc var uzskatīt, ka šis romāns savā ziņā ir unikāls zinātniskais paredzējums.
