Foto: Zane Bitere/LETA

Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 60

Sandra Dieziņa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Cepumu “Selga” reklāma, ka turpmāk tie būs pieejami bez palmu eļļas, šoruden radījusi dziļumbumbas efektu. Tie pircēji, kuri nekad nebija iedziļinājušies pārtikas produktu sastāvā, mulsumā uzdeva neizpratnes pilnus jautājumus – vai tiešām “Selgas” ražošanā izmantoja palmu eļļu?

Kāda seniore, stāvot milzu rindā pie jauna veikala atklāšanas, atzinās – saviem mazbērniem vienmēr esmu pirkusi labāko, un, še tev, izrādās, ka cepumos ir palmu eļļa. Seniorei milzu vilšanās! Arī citi pircēji bija pārsteigti par reklāmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piparkūkas, cepumi, šokolāde, konfektes, kūkas, tortes un daudzi citi produkti, kuru sastāvā pēdējos gados ienākusi palmu eļļa un citi augu tauki. Kas tas ir par brīnumlīdzekli vai gluži otrādi – biedu? Un kāpēc ražotāji tos izmanto saldumu pagatavošanā?

Meklē risinājumu

Lineta Mikša
Foto: Valdis Semjonovs

Kas tad izraisīja pircēju viļņošanos? “Orkla Latvija” par savu lēmumu turpmāk neizmantot palmu eļļu cepumu “Selga” ražošanā šoruden paziņoja plašā reklāmas kampaņā.

Savu lēmumu “Orkla Latvija” paziņoja ar to, ka “šis ir viens no soļiem, ko veicam, lai ražošanas process būtu ilgtspējīgs un mūsu produkti tiktu ražoti no atbildīgi iegūtām izejvielām”.

Uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša teica, ka, izvēloties pārtikas produktus, patērētāji aizvien lielāku uzmanību pievērš tā sastāvdaļām, to skaitā sāls un cukura daudzumam un atbildīgi iegūtām izejvielām. Uzņēmuma tehnologi jau kopš 2018. gada meklējot risinājumus, lai palmu eļļu aizstātu ar citām augu izcelsmes izejvielām.

Kāpēc pieņemts šāds lēmums? Lineta Mikša skaidro, ka palmu eļļa bija tauku sastāvā, kas tika izmantota “Selgas” klasisko cepumu ražošanai.

“Jāsaprot, ka tā bija izejvielās, nevis mēs kā ražotājs to atsevišķi pievienojām. Mēs aizstājām taukus, kas saturēja palmu eļļu, ar taukiem, kuru sastāvā ir rapšu un kokosriekstu eļļas,” tā uzņēmuma pārstāve skaidro “Mājas Viesim”

Reklāma
Reklāma

Jau līdz šim lielākā daļa cepumu tika ražoti bez palmu eļļas, piemēram, “Selgas Burtiņi”, “Selga Nature” rudzu cepumi un citi – pavisam 21 nosaukums. Šobrīd izmaiņas attiecas uz “Selgas” klasiskajiem cepumiem ar dažādām garšām, “Selgas” klasiskajiem mini cepumiem un piparkūkām.

“Palmu eļļa ir aizstāta ar citām augu izcelsmes izejvielām. Visas cepumu “Selga” sastāvdaļas ir augstvērtīgas izejvielas, jo produktu kvalitāte ir mūsu prioritāte,” skaidro Mikša.

Viņa atgādina – 1972. gadā cepumu “Selga” receptūrā bija augstvērtīgs saldkrējuma sviests, tomēr ar tādu pašu 84% sausnu, kāds ir patlaban. Padomju laikos līdzās saldkrējuma sviestam tika pievienots arī margarīns, tomēr pēc 2004. gada margarīnu cepumu receptūrā nomainīja augu tauki, kuru sastāvā bija palmu eļļa.

Šobrīd cepumu “Selga” sastāvā ir augstvērtīgs saldkrējuma sviests (6–7%), kura sausna ir 84 % – tieši tāpat, kā tas bijis pagājušā gadsimta 70. gados. “Orkla Latvija” stratēģija paredz visu uzņēmuma pārstāvēto zīmolu produktu ražošanas pāreju no palmu eļļas uz citām augu izcelsmes izejvielām. Tiesa, šis process notikšot pakāpeniski.

Ienāk ražošanā

Kādas tauk­vielas izmanto saldumu ražošanā? Latvijas Maiznieku biedrībā uzzinājām, ka maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanā plaši tiek izmantoti vairāku tauku veidi, to vidū tauku emulsijas – margarīns un sviests, cietie tauki – palmu, kokosa un zemesriekstu tauki, šķidrie tauki – eļļas: sojas, saulespuķu, rapša, olīvu un citi.

D. Kunkulbergas un V. Segliņa monogrāfijā “Miltu konditorejas izstrādājumu ražošana” skaidrots, ka tradicionāla margarīna sastāvā ir 80% augu tauku un eļļu, ap 19% sūkalu vai ūdens, līdz 0,1% emulgatoru – lecitīns, monoglicerīdi ūdens saistīšanai ar taukiem, 0,2% sāls, 0,2–0,3% cietes, 0,1–0,4% dažādu piedevu, piemēram, beta karotīns un taukos šķīstošie vitamīni – A un D. Bieži margarīna sastāvā ir arī vairākas citas speciālas piedevas – sausais piens, piena cukurs, citronskābe un pienskābe.

Visbiežāk cilvēki esot satraukti par transtaukskābēm, jo margarīna ražošanā bieži izmanto augu taukus, kurus rūpnieciski hidrogenizē, un šajā procesā rodas transtaukskābes.

Taču mūsdienās to ražo no kvalitatīvām augu eļļām, apstrādājot tā, lai saglabātu visas eļļai raksturīgās labās īpašības un uzturvērtību. Tā rezultātā transtauku praktiski nav vai arī tie ir ļoti minimālā daudzumā, skaidro Latvijas Maiznieku biedrībā.

Maizes ražošanā tiek izmantota rapšu eļļa, kam ir laba omega-6 un omega-3 taukskābju attiecība, tā satur vitamīnus, tai ir pieņemama cena, Latvijas izcel­sme, un to dēvē par ziemeļu olīveļļu, jo taukskābju satura ziņā nerafinēta rapšu eļļa ir ļoti līdzīga olīveļļai un līdz ar to mūsu platuma grādos dzīvojoša cilvēka organismam ir piemērota un ekonomiski izdevīga izvēle.

Margarīnu un sviestu konditorejas izstrādājumu ražošanā izmanto jau vairākus gadu desmitus, taču mūsdienās blakus uzlabotiem, dažāda lietojuma margarīniem izmanto arī sviestu.

Piemēram, “Maiznīca Flora” auzu cepumu sastāvā ir augu tauku maisījums – kokosriekstu un rapšu eļļa, citu produktu ražošanā tiek izmantots arī sviests un saulespuķu eļļa.Savukārt maiznīca “Lāči” sviestu izmanto, gatavojot tortes un dažādus cepumus, kā arī pievienojot maizei garšas un smaržas dēļ.

Nozares eksperti vērš uzmanību uz to, ka, iespējams, cilvēki uzturā par daudz lieto produktus, kas satur piesātinātās tauk­skābes, kas ir palmu eļļas sastāvā. Palmu eļļa kļūst kaitīga veselībai cietināšanas procesā, kad rodas transtaukskābes.

Necietināto jeb nehidrogenizēto sarkano palmu eļļu esot pat ieteicams lietot, jo tā ir savā dabiskjā stāvoklī un satur visas vērtīgās uzturvielas. Nišas produktu ražošanā to izmanto mazi uzņēmumi, paplašinot savu sortimentu un ražojot cepumus no sarkanās palmu eļļas.

Viena no pēdējā laika tendencēm – patērētājs arvien vairāk pieprasa vegānisku produktu – tātad nevēlas produktus ar sviestu, līdz ar to ražošanā tiek izmantotas dažādas eļļas. Bioloģiskajos produktos varot izmantot “Shee” eļļu, taču tas esot dārgs process.

Ja Latvijā vairāk uzmanības pievērš veselīgumam – uzturvērtībai, tad pasaulē vairāk runā par vides saglabāšanu, sociālo ap­stākļu vienlīdzību, spriež maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāji. Mūsu ražošanas uzņēmumi arvien vairāk mārketingā izmanto saukli – sociāli atbildīgs un vidi saudzējošs uzņēmums, tāpēc arī palmu eļļa no produktu sastāva tiek aizstāta ar citām taukvielām.

Atrod ienaidnieku

Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova
Foto: Zane Bitere/LETA

Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova atceras, ka pirmās ziņas par palmu eļļas kaitīgumu parādījušās pirms astoņiem gadiem. Uztura jomā ik pa laikam tiekot atrasts kāds publiskais ienaidnieks.

Palmu eļļa par tādu kļuvusi laikā, kad publiskajā telpā nekontrolēti izplatījās ziņas par to, ka tā netiek sagremota, nešķeļas, aizdambē asinsvadus un veicina sirds saslimšanu. Tas gan nekad neesot bijis balstīts zinātnē, jo palmu eļļa ir augu izcelsmes eļļa.

“Tai nav pats spīdošākais taukvielu sastāvs, bet tajā nav absolūti nekā no tā, ko tai mēģina pierakstīt. Viens no populārākajiem lozungiem – palmu eļļas kušanas temperatūra ir lielāka par cilvēka ķermeņa temperatūru, līdz ar to kuņģis to nespējot sagremot. Tās ir pilnīgas muļķības. Cilvēka organisms sagremo palmu eļļu tāpat, kā visas citas olīveļļas, rapšu un saulespuķu eļļas,” skaidro Andrijanova.

Otrs izplatīts mīts esot tas, ka palmu eļļa veicina sirds un asinsvadu saslimšanu. Taču konkrētā pētījumā netika konstatēta saikne starp palmu eļļas patēriņu un sirds un asinsvadu saslimšanām. Tas esot simtprocentīgs mīts, ka palmu eļļa ir kaitīga. Kādas tad ir šīs eļļas īpatnības?

“Ja salīdzina palmu eļļu ar citām eļļām, tai nav spīdošs taukvielu sastāvs. Eļļas ir kā spektra skala, kur vienā galā varam nolikt olīveļļu, bet otrā – palmu un kokosriekstu eļļu. Eļļas vērtība ir atkarīga no tā, cik tajā ir piesātināto un nepiesātināto taukskābju,” skaidro uztura speciāliste.

Jāatgādina, ka nepiesātinātās taukskābes ir veselīgas, kas nepieciešamas daudzām ķermeņa norisēm – elpošanai, smadzeņu darbībai, locītavu veselībai un citām, tās pazemina holesterīna līmeni asinīs.

Savukārt piesātinātās taukskābes var dēvēt par sliktām. Tās arī nepieciešamas organisma funkcionēšanai, bet, ja tās uzņem par daudz, tās paaugstina holesterīna līmeni asinīs un uzkrājas ķermeņa taukos.

Raugoties no taukvielu proporcijas, olīveļļai, rapšu eļļai, saulespuķu eļļai un citām augu eļļām ir labāks sastāvs nekā palmu eļļai, klāsta Andrijanova.

“Savukārt palmu eļļai ir labāks sastāvs nekā dzīvnieku izcelsmes sviestam. Par to netiek runāts, ka jebkurā dzīvnieku izcelsmes produktā vienmēr būs vairāk piesātināto taukskābju nekā augu izcelsmes produktā, piemēram, palmu eļļā. Pēdējos gados veselīgas eļļas slavu iemantojusi kokosriekstu eļļa, bet tajā ir vēl vairāk piesātināto taukskābju nekā palmu eļļā,” skaidro uztura speciāliste.

Kāpēc palmu eļļu izmanto pārtikas produktos? Tā ir ļoti pateicīga ražošanai – tā var izturēt augstu temperatūru, tā ir lēta un neveido produktam izteiksmīgu pēcgaršu. Olīveļļai vai rapšu eļļai ir specifiska garša. Kopumā palmu eļļa nav kaitīga, bet tā ir mazkvalitatīva.

Palmu eļļa ir lētāka, līdz ar to ražotājam izdevīgāka, ņemot vērā izmaksu kopumu. Tā ir parocīgāka ražošanai, saka Andrijanova. Taču pastāv jautājums, kādā veidā palmu eļļa tiek iegūta – lietusmežu izciršanas rezultātā vai īpaši dibinātās komūnās, kas ir dārgāk, bet ētiskāk.

Jauc ar transtaukiem

Foto: SHUTTERSTOCK

Iespējams, mīts par palmu eļļas kaitīgumu radies tāpēc, ka cilvēki palmu eļļu jauc ar daļēji hidrogenētiem augu taukiem. Augu tauki nav nekas slikts, piemēram, olīveļļa arī ir augu tauki, bilst uztura speciāliste. Bet daļēji hidrogenēti augu tauki jeb transtauki ir mākslīgi radītas taukvielas, kurus cilvēka organisms neatpazīst.

Esot pierādīts, ka daļēji hidrogenētie augu tauki negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu veselību. Eiropas Savienības regulās ir noteiktas normas, cik daudz trans­taukskābju drīkst būt konditorejas izstrādājumos. Latvijā to regulē 2016. gada valdības noteikumi nr. 301 un tie attiecas gan uz pārtikas produktiem, kas ražoti Latvijā, tai skaitā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, gan ievesti no citām ES valstīm.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) uzzinājām, ka šie noteikumi attiecas uz pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir transtaukskābes, kas radušās, hidrogenējot eļļu, spiežot eļļu augstā temperatūrā, pārtikas produktus cepot un karsējot eļļā un cepot vai grilējot taukus saturošus pārtikas produktus. Maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt 2 g uz 100 g kopējā tauku daudzuma.

Savukārt produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir mazāks par 3%, tās nedrīkst pārsniegt 10 g uz 100 g kopējā tauku daudzuma. Taču produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir 3–20%, transtaukskābes nedrīkst pārsniegt 4 g uz 100 g kopējā tauku daudzuma. Veicot pārbaudes iekšzemē, līdz šim PVD nav konstatējis neatbilstošus paraugus, kad pieļaujamais transtaukskābju daudzums būtu pārsniegts.

Taču, veicot kontroli uz robežas, 2019. gadā izmeklēti deviņi paraugi, un trīs no tiem bijuši pozitīvi. Pieļaujamais trans­taukskābju daudzums pārsniegts bija divos Krievijas izcelsmes vafeļu tortu paraugos un vienā Ukrainas izcelsmes vafeļu paraugā. Savukārt 2020. gadā izmeklēti 16 paraugi, un viens no tiem bija pozitīvs.

Transtaukskābju daudzums bija pārsniegts Krievijas izcelsmes biskvīta tortes paraugā. 2021. gada deviņos mēnešos izmeklēti 12 paraugi, divi no tiem bija pozitīvi. Šogad pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārsniegts Krievijas izcelsmes vafeļu tortes paraugā un Ukrainas. Uztura speciālisti gan piebilst – palmu eļļa un hidrogenēti augu tauki nav viens un tas pats.

Andrijanova neslēpj pārsteigumu par “Selgas” reklāmu, sakot, ka ražotājs ar to pats sev iešāvis kājā. “Patērētājs dzīvo mītos, ka palmu eļļa ir slikta. Gribēdams izdabāt patērētājam, ražotājs izsludina, ka agrāk ražojis cepumus ar kaut ko kaitīgu. Bet tā nav taisnība!” spriež uztura speciāliste.

Viņas novērojumi liecina, ka bieži vien paši ražotāji šādā veidā nodara sev skādi. Īpaši to varot teikt par gaļas pusfabrikātu ražotājiem, kas uz iepakojuma rakstot, ka produkts nesatur garšas pastiprinātājus vai vēl ko citu, bet patiesībā tās nav kaitīgas vielas. Tādā veidā paši ražotāji demonizē normālas pārtikas sastāvdaļas, piebilst Andrijanova. Jautāju, vai kājas šai reklāmai neaug faktā, ka pircēji aizvien vairāk izvēlas produktus bez palmu eļļas un augu taukiem?

“Nevaru to apgalvot, jo nezinu motivāciju, bet, visticamāk, tā arī bija. Šī reklāma sanākusi ļoti neveikla,” piebilst Andrijanova.

Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, diētas ārste Lolita Neimane
Foto: Valdis Semjonovs

Arī Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, diētas ārste Lolita Neimane novērojusi, ka Latvijā ir pārspīlēta attieksme pret palmu eļļu. Palmu eļļa ir piesātināti augu tauki, bet ne tik ļoti piesātināti kā kokoseļļa. Arī pārtikas tehnologi vērš uzmanību uz pozitīviem aspektiem, kāpēc palmu eļļu izmanto ražošanā.

Pirmkārt, tās lētums, otrkārt, konsistence.

“Manuprāt, “Selgas” reklāma nav pareiza, ka beidzot produkts būs bez palmu eļļas. Ja izpētām “Ferrero” vai “Rafaello” konfekšu sastāvu, tajā redzam palmu taukus,” teic Neimane.

Arī viņa pieļauj, ka Latvijā palmu eļļa, iespējams, saistās ar transtaukskābēm, kas gan ir pilnīgi dažādas lietas. “Es gan negribu teikt, ka palmu eļļa uzturā būtu jālieto vairāk, jo tie ir piesātinātie tauki, taču savu īpašību dēļ tie ir ļoti izdevīgi pārtikas produktu ražošanai,” teic uztura speciāliste.

Vēl viņa novērojusi, ka kokoseļļa tiek slavēta vairāk, taču tajā ir vairāk piesātināto tauku nekā palmu eļļā.

Rosina izglītot

Kāda ir nākotne pārtikas produktu ražošanai – ar vai bez augu taukiem? Andrijanova teic, ka šis jautājums jāuzdod pārtikas tehnologiem, bet viņa uzskata, ka vairāk būtu jāizglīto patērētājs, ko viņš pērk, kādi ir mīti uzturzinātnē un pārtikas jomā. Ražotājs nedrīkstot pieļaut manipulāciju.

“Ja pircējs iestājas pret transtaukiem, tas ir pareizi, jo zinātniski pierādīts to kaitīgums. Tāpat ir labi, ja pircējs iestājas pret pārcukurotu un pārsālītu pārtiku. Bet ražotājs nedrīkst šantažēt ar vielām, kas nav kaitīgas un kas ir mīti,” tā uztura speciāliste.

Arī Lolita Neimane piekrīt, ka patērētāji būtu vairāk jāizglīto. “Bērniem skolās ļoti maz stāsta par veselīgu uzturu un pamatlietām, kas saistās ar pārtiku. Kad norims Covid pandēmija, par to jārunā vairāk,” spriež uztura speciāliste.

Vai sviests saldumu ražošanā ir alternatīva?

“Ja mērķis ir labāka garša, tad sviesta cepumi būs daudz garšīgāki, tiem būs patīkami taukaina struktūra un izteiksmīga konsistence. Visiem būs asociācijas ar omes vai mammas ceptajiem cepumiem. Sviesta cepumi emocionāli tiek vērtēti augstāk. Ja vērtējam no nepiesātināto tauk­skābju aspekta, jebkurš dzīvnieku izcelsmes produkts satur vairāk piesātināto taukskābju. Tas nozīmē, ka sviests satur vairāk piesātināto taukskābju un – jo vairāk, jo tas sliktāk ietekmē sirds veselību. Vienmēr pastāv jautājums – cik daudz saldumu patērējam. Jāpatur prātā, ka cepumi ir deserts, tā ir baudviela,” spriež Andrijanova.

Jāņem vērā arī cenu faktors, jo sagaidīt cepumus par 60 centiem bez palmu eļļas esot naivi – pircējs vēlas divas lietas – kvalitatīvi un lēti, bet tas nav savienojami.