Latvijā
Novados

Tas ir kas vairāk par darbu ar “excel”! Kā cēsnieki kļūst datu analītikas guru0


Sandis Kolomenskis: “Cēsīs spēruši platu soli prāta evolūcijā, un tas labi sader ar kopējo noskaņojumu tur.”
Sandis Kolomenskis: “Cēsīs spēruši platu soli prāta evolūcijā, un tas labi sader ar kopējo noskaņojumu tur.”
Foto: Edijs Pālens/LETA

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pagājis jau vairāk nekā gads, kopš vairāki radošo industriju pārstāvji – uzņēmumi, izglītības un valsts iestādes – dibināja kustību “Valsts#196”, kuras mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju digitālās identitātes stiprināšanu datu tehnoloģiju laikmetā.

Sāka ar bezmaksas kursiem

Apmēram gada garumā veikto dažādu pētījumu un izmēģinājumu rezultātā šā gada sākumā Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar datu tehnoloģiju uzņēmumu “Squalio” un Rīgas Tehnisko universitāti uzsāka bezmaksas datu analītikas kursus novada iedzīvotājiem, pašvaldībai cerot gada laikā datu analītikā apmācīt 1% Cēsu pašvaldības iedzīvotāju.

Interese bijusi tik liela, ka vienā kursā paredzēto 14 cilvēku vietā tajā pieņemti 28 cilvēki.

Šobrīd kursu absolvējušas divas grupas. Kas svarīgi – ar teju nekādu atbirumu. “Squalio” valdes priekšsēdētājs Sandis Kolomen­skis tic, ka līdz gada beigām izdosies sasniegt Cēsu novada pašvaldības izvirzīto mērķi – izglītot 1% Cēsu novada iedzīvotāju datu analītikā un citās mūsdienīgās digitālās prasmēs, tādējādi izdosies arī ievērojami palielināt pašvaldības nodokļu ieņēmumus.

Konsultāciju kompānijas “Fontes” pētījumi rāda, ka datu analītiķis pelna vidēji 2500 eiro mēnesī.

Savukārt ASV Bērklija universitāte izpētījusi, ka datu analītiķis sev piesaista vēl piecus apkalpojošās industrijas darboņus. Jo vairāk naudas, jo lielākas iespējas to tērēt – pie friziera, kafejnīcā u. c. Līdz ar lielāku algu lielāka summa ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nonāk arī pašvaldības budžetā. “1% iedzīvotāju nodarbinot datu analītikā, pašvaldības ienākumi pieaug četras reizes,” saka Sandis Kolomenskis.

Datiem iedod vērtību

“Sākumā meklējām pareizos paņēmienus, lai cilvēki mūs sadzirdētu. Paralēli domājām, ko viņiem teikt, lai būtu interesanti. Regulāri katru nedēļu rīkojām dažādus seminārus, lai to visu izprastu. Zinājām, ka rezultātus vajag ātri, ar tūlītēju efektu. Kursu veidojot augstākās vai vidējās izglītības “mērcē”, mēs to nesagaidītu. Nevaram atļauties kursu vilkt gada garumā – neviens cilvēks šajā “Netflix” laikmetā nav pieradis lietas darīt ilgi.”

Kaut arī sākotnēji visu skatieni bija pievērsti mākslīgajam intelektam, beigu beigās visi iesaistītie nosliekušies par labu datu analītikai.

“Sākotnēji bijām pārliecināti, ka sāksim ar mākslīgo intelektu, bet tad sapratām, ka šodienas sapratne un zināšanas par to ir diezgan tālu no vēlamajām.

Somija jau iepriekš izziņoja mērķi 1% iedzīvotāju apmācīt īpašā mākslīgā intelekta kursā. Visi mūsu darbinieki šo kursu izgājuši. Tas mums palīdzēja saprast, ka pat mums tas ir par sarežģītu. Mēs gribējām šo kursu vienkāršot, bet secinājām, ka mākslīgais intelekts strādā tikai tad, ja ir pieejami kvalitatīvi dati.

Ja tā visa nav, tad labāk mākslīgo intelektu vērot filmās. Baidos, ka mēs vilsimies rezultātā, ja domāsim, ka tagad visus Latvijā apmācīsim mākslīgajā intelektā, būsim ļoti konkurētspējīgi un gudri.”

Secinājumi likuši pievērsties datu analītikai, kas ļauj cilvēkiem par datiem iegūt pamatzināšanas. Turklāt tas ir pirmais solis ceļā uz mākslīgo intelektu.

Kā skaidroja Kolomenskis, tas esot kas vairāk par darbu ar “excel”.

Datu analītika ļauj sakārtot datus, ar kuriem nesakārtotā veidā neko nevar izdarīt. Bet sakārtotā veidā tie iegūst lielu vērtību, kas ļauj pieņemt datos balstītus lēmumus. Kad preci ražot? Kad to likt plauktos? Kad un kādas izejvielas pirkt? Kādu darba laiku veidot? Tie ir tikai daži no ļoti svarīgiem jautājumiem, ko spēj atbildēt datu analītika.

Obligāta prasme grāmatvežiem, uzņēmējiem

Datu analītikas kursa ilgums ir trīs četri mēneši. Kolomenskis norāda, ka absolvējušie tagad spēj savu darbu veikt ar lielāku efektivitāti, bet vēl citi lūkojas pēc pavisam jaunas profesijas, jo grib turpināt strādāt ar datiem. “Pasaules ekonomikas forumā datu analītika atzīta par vienu no nākotnes profesijām. Tās ir zināšanas, kas ir pieprasītas, noderīgas, kuras cilvēki grib iegūt.

Piemēram, ja esi grāmatvedis vai uzņēmējs, tad tā ir prasme, kas tev obligāti jāapgūst.”

Kas tālāk? Uz minētajiem kursiem varēja pieteikties jebkurš. Nākotnē kursa organizatori saturu piedāvās tieši uzņēmumiem un pašvaldības iestādēm, kurām darbā datu analītika varētu ievērojami noderēt. Fokuss joprojām būs uz datu analītiku – evolucionēs apgūtā līmenis.

Gaidāma specializācija finanšu, pārdošanas, personāla pārvaldības, eksporta tirgu u. c. virzienu datu analītikā. Kurš no šiem virzieniem būs veiksmīgākais, “Squalio” vadītājs neprognozēja. To rādīšot tikai laiks.

Cēsis eksportēs datu analītiku

Interesanti, ka pieci labākie kursa absolventi jau nopelnījuši darbu Cēsīs bāzētajā “Squalio” Datu laboratorijā. “Squalio” cer Cēsīs izveidot datu analītiķu kopienu, kas veidotu eksportspējīgu virzienu. Cēsis šim mērķim plāno atvēlēt vienu no pašvaldības ēkām, ko varētu pārveidot par digitālā biznesa centru. Tajā varētu atrasties dažādu virzienu datu analītikas uzņēmumi.”

Kolomenskis uzsvēra, ka Cēsīs spēruši platu soli prāta evolūcijā un tas labi saderot ar kopējo noskaņojumu tur. “Cēsis no laika gala bijis intelektuāļu, radošuma iemiesojums. Datu analītika to papildina un virza pilsētu nākotnē.”

Bet nav tā, ka šis virziens ir garantēts vien Cēsīm.

Sandis precīzas pilsētas nenosauca, bet apstiprināja, ka interese par līdzīgu kursu rīkošanu ir arī citviet. Piemēram, Jēkabpilī esot laba grāmatvežu skola, kur varētu veidot finanšu analītiķu kopienu. Bet, kā uzsvēra “Squalio” vadītājs, tās ir investīcijas un zināms risks, kas pašvaldībai jāuzņemas.

Pašvaldības speciālists: gatavojamies digitālajai ekonomikai

Aleksandrs Abramovs, Cēsu novada pašvaldības vecākais komunikācijas speciālists: “Cēsu novada iesaistīšanās kustībā “Valsts#196” bija likumsakarīga. Šī kustība ļauj Cēsu novadam gatavoties jaunas ekonomikas apstākļiem, kur būtisku lomu ieņem digitālās tehnoloģijas, jauna darba kultūra, pat jauni sabiedrības sadarbības modeļi.

Taču, lai sabiedrība un pašvaldība spētu īstenot jaunās ekonomikas nosacījumus, ir jāattīsta vairākas būtiskas jomas – ir jānodrošina sabiedrības zināšanu un prasmju transformācija, nepieciešams ieviest jaunus IT risinājumus arī pašvaldības darbā, nepieciešams uzlabot pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

Ir jābūt pietiekami drosmīgiem, lai atvērtu datus utt. “Valsts#196” ļāvusi Cēsu novada pašvaldībai ieraudzīt jaunas iespējas un kalpojusi par motivāciju iesaistīties dažādos eksperimentos, veicinot dažādu jaunu risinājumu ieviešanu. Nākotnē kustību redzam attīstāmies. Aicinām arī citas pašvaldības šai iniciatīvai pievienoties.

Saistītie raksti

Turpinām darbu pie digitālo prasmju attīstības, veidojot sadarbību ar dažādiem Latvijas IT uzņēmumiem. Uzsācis darbu arī “Cēsu digitālais centrs”, kas pavisam drīz publiskos savu mācību piedāvājumu Cēsu iedzīvotājiem.

Tāpat redzam, ka šīs iniciatīvas lieliski iegulstas dažādos Eiropas un Latvijas attīstības plānos, kas paredz vēl lielāku lomu tieši digitālajai ekonomikai, kurā strādā un dzīvo cilvēki ar augstām prasmēm un zināšanām.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

DJ
DIĀNA JANCE
Kultūra
“Man liekas, ka dzīvojam idilles stūrītī.” Sarunā ar Jāņa Baltvilka balvas ieguvēju grāmatu mākslā Loti Vilmu Vītiņu
Intervija 1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
“Ja visa pasaule zināja, ka Latvija ir okupēta, kāpēc neviens neiestājās par mums?” Stalbes dalītās domas par palīdzību Baltkrievijai 23
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Aizvadītajā diennaktī konstatēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19
13 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs: “Mēs sākām novērtēt vienkāršas lietas – saziņu, satikšanos, to, ka bērnus var aizvest uz skolu un bērnudārzu.”
13 stundas
LE
LETA
Veselam
Covid-19 konstatēts diviem no un uz Aglonu braukušiem pasažieriem 2
16 stundas