Četras vientuļas nedēļas 32
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā jau bija paredzams, Ministru kabinets vakar vienojās, ka no 21. oktobra līdz 15. novembrim ārkārtējās situācijas laikā Latvijā iedzīvotājiem pēc iespējas mazāk jākontaktējas un vairāk jādarbojas un jādzīvo galvenokārt vienas mājsaimniecības ietvaros. Ārpus mājas varēs iziet, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces, pastaigātos svaigā gaisā vai atsevišķos gadījumos, kad nav iespējams strādāt attālināti, dotos uz savu darbavietu. Bet stingrā mājsēde, kad nedrīkstēs atstāt savu dzīvesvietu, noteikta no pulksten astoņiem vakarā līdz pieciem rītā.
Neērtības daudziem droši vien sagādās fakts, ka pirmās nepieciešamības preču iegāde būs atļauta tikai līdz pulksten septiņiem vakarā, jo pārtikas veikaliem nebūs ļauts strādāt ilgāk. Tiem, kuri strādā pilnu darba laiku, būs skriešus jādodas uz veikalu, lai nepaliktu bez pārtikas. Nav izslēgts, ka saīsinātais veikalu darba laiks veicinās ļaužu masu pieplūdumu tajos. Taču valdība dod iespēju izmantot arī alternatīvu variantu, proti, attālinātu preču piegādi.
Četras nedēļas ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēres un kristības. Stingro ierobežojumu laikā aizliegts arī sniegt ar izklaidi, skaistumkopšanu un fiziskajām aktivitātēm saistītus klātienes saimnieciskos pakalpojumus. Apmeklētājiem tiek slēgtas arī kultūrvietas, nenotiks teātra izrādes, koncerti utt.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) valdības sēdē vairākas reizes uzsvēra, ka stingrā mājsēde ir noteikta tādēļ, lai atslogotu slimnīcas un “lauztu saslimstības ķēdes”. Veselības ministrija prognozē: ja neieviestu ļoti stingrus ierobežojumus, tad divu nedēļu laikā dubultotos Covid-19 pacientu skaits slimnīcās – tas varētu sasniegt ap 2400 slimnieku. Ja slimnieku pieplūdums būs jau 3000, tad tā būtu katastrofa, jo intensīvās terapijas nodaļās ārstēs tikai tos, kas sirgst ar kovidu, un citiem pacientiem tur vietas vairs nebūšot, teica veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”).
Viņš gan piebilda, ka stingrā mājsēde nepasargāšot no slimnīcu pārslodzes, bet tā nebūšot tik dramatiska un nomiršot mazāk cilvēku nekā tad, ja šo ierobežojumu nebūtu. Taču vienlaikus ir jāaktivizē vakcinācija, īpaši ņemot vērā, ka pirmo poti nav saņēmuši 205 000 cilvēku vecumā virs 65 gadiem.
Valdības sēdē plašāka diskusija izvērsās starp izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP) un citiem ministriem par stingrajiem ierobežojumiem, kas skar skolas. Rudens brīvdienas tiek pagarinātas līdz 29. oktobrim, bet pēc tam izglītības programmas apguve klātienē tiek nodrošināta vienīgi no 1. līdz 3. klasei, taču pārējo klašu skolēniem līdz pat 15. novembrim mācības būs attālinātas.
“Visu vasaru valdība stāstīja, ka vakcinētajiem nebūs ierobežojumu un ka skolas būs pēdējās, ko aizslēgsim. Pirmdien pēc smagām diskusijām mēs piekāpāmies, solidarizējoties ar mediķiem, izprotot ārkārtīgi smago situāciju, kas izveidojusies slimnīcās, izprotot, ka mediķi ir pārslogoti nevakcinētās sabiedrības dēļ. Bet šodien, lasot rīkojumu, redzu, ka tas nav tas, par ko mēs iepriekš bijām vienojušies. Kādā veidā grāmatu un ziedu iegāde ir pirmās nepieciešamības preces? Kā izmitināšana viesu namos, kas nozīmē lokālo ceļošanu, alkohola tirdzniecība ir kaut kas neatliekams un pirmās nepieciešamības?” vaicāja Muižniece.
Viņa uzskata, ja jau šī valdības rīkojumā ietvertā mājsēde nav tā, par ko iepriekš ministri vienojušies, tad skolām jābūt atvērtām, vēl jo vairāk tādēļ, ka šogad bijis visilgākais attālinātajās mācībās pavadītais laiks kopš pandēmijas sākuma. Vasarā dubultojusies vakcinācijas aptvere pedagogu vidū, arī liela daļa skolēnu esot vakcinēta.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) paskaidroja, ka jau iepriekšējā kovida uzliesmojuma vilnī ticis izdiskutēts, kāpēc grāmatām jābūt pirmās nepieciešamības precēm, savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis stāstīja, ka tie cilvēki, kas aiziet mūžībā, ir ar cieņu jāizvada, un tam ir nepieciešami ziedi. Bija arī vairāki pretargumenti, kāpēc nevajadzētu slēgt viesu namus. Savukārt alkohols esot pārtikas prece, tātad pirmās nepieciešamības.
Ministru prezidents Kariņš solīja, ka no 15. novembra skolas atsāks strādāt klātienē ar tieši tādiem pašiem nosacījumiem kā patlaban. Papildus tikšot spriests par papildu ierobežojumiem nevakcinētajiem, lai viņi, beidzoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai, neturpinātu turēt visu valsti gūstā.
Ko nozīmē mājsēde naktī
No šodienas līdz 14. novembrim (ieskaitot) nakts stundās ir spēkā pārvietošanās ierobežojumi jeb stingra mājsēde – no plkst. 20 līdz plkst. 5 iedzīvotājiem noteikts pienākums uzturēties savās dzīvesvietās. Ja dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta ir jāatstāj attaisnojošu iemeslu dēļ, jāaizpilda pašapliecinājums.
Aizliegums pārvietoties nav attiecināms uz personām:
kuras dodas uz darba vai dienesta vietu vai no tās, vai veic darba vai dienesta pienākumus,
kurām nepieciešams ārstniecības pakalpojums, tajā skaitā vakcinācijas pret Covid-19 infekciju, vai dzīvnieku veterinārmedicīniska aprūpe,
kurām nepieciešama nokļūšana līdz vai no lidostas, ostas, dzelzceļa stacijas vai autoostas.
Kam jāuzrāda šis apliecinājums?
Aizpildīts pašapliecinājums jāuzrāda pēc Valsts vai pašvaldības policijas pārstāvja pieprasījuma. Tāpat personām jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam – pasei vai ID kartei.
Vai var izvest suni ārā pēc pulksten 20?
Valsts policija aicina rast iespēju dzīvniekus izvest pastaigā līdz pulksten 20, tomēr, ja nav šādas iespējas, tad pēc pulksten 20 drīkst vest dzīvnieku īslaicīgā pastaigā savas dzīvesvietas tuvumā. Izvest ārā suni vienlaikus drīkst viens cilvēks, nevis visa ģimene.
Kāds ir sods, ja netiek ievēroti noteiktie drošības ierobežojumi?
Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, bet piemērojamais sods fiziskām personām var sasniegt 2000 eiro, juridiskām personām – 5000 eiro.
Avots: Valsts policija
