Latvijā
Sabiedrība

Zīmola “Dzintars” likteņa turētājs. Cilvēks, sasniegums un joks “LA” nedēļas apskatā3


Iļja Gerčikovs
Iļja Gerčikovs
Foto: Ieva Čīka/LETA

Cilvēks. Zīmola “Dzintars” likteņa turētājs

Kosmētikas ražotāja a/s “Dzintars” ilggadējais vadītājs un patiesais labuma guvējs Iļja Gerčikovs uzmanības lokā nonācis sava uzņēmuma dēļ.

Proti, aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka 21. oktobrī tiesā saņemts pieteikums par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu. Uzņēmuma nenokārtotās saistības pret valsti kopš 2017. gada divkāršojušās, sasniedzot 6,82 miljonus eiro, un lielāko daļu veido neveiktās sociālās iemaksas.

Tas bija iemesls, kāpēc uzņēmuma nodrošinātais kreditors – Valsts ieņēmumu dienests – nav saskaņojis tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumus.
Valsts jau reiz nākusi pretim uzņēmumam un pagarinājusi šo plānu, taču, spriežot pēc skaitļiem, parāds tikai pieaudzis, nevis samazinājies. Plāns paredzēja pārdot uzņēmumam nevajadzīgos īpašumus, taču līdz šim tas nav realizēts.

Eksperti jau iepriekš bargus vārdus veltīja I. Gerčikovam, kurš neesot rīkojies atbilstoši tirgus praībām un ieguldījis mārketingā, restartējot uzņēmumu.

Tieši pašam Gerčikovam pieder kompānijas zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums, tātad ieguldījumi veikti lielākoties personīgajā īpašumā… Lai arī pēdējos gados izstrādāti inovatīvi produkti, eksperti to saskata par novēlotu rīcību, lai glābtu vairākas krīzes piedzīvojušo uzņēmumu.

Tiesa prasību skatīs 5. novembrī, kad arī izšķirsies senākā Latvijas kosmētikas ražotāja liktenis.

Izgāšanās. Latvijas “Expo”, visticamāk, nebūs

Kad otrdien valdība lauza starp Ekonomikas ministriju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru noslēgtu deleģēšanas līgumu par starptautiskās izstādes “Expo 2020” organizēšanu Dubaijā Apvienotajos Arābu Emirātos, paziņojums, ka nekas nav nokavēts, ir maldinošs. Izstādes organizatoru prasītais – pabeigt paviljona būvniecību līdz šā gada beigām – Latvijai vairs nav iespējams, jo nav pat būvprojekta.

Ir tikai vīzija, koncepts un skice. Tiesa, arī citas valstis šai termiņā neiekļaujas, un daudzām kavēšanās iemesls meklējams uzņēmējvalsts celtniecības jaudu problēmās. Taču būvniecība rit, un katrs par to var pārliecināties “Expo” būvniecību atspoguļojošos portālos. Latvijai ir tikai skaista bilde uz papīra.

Inga Ulmane, LIAA pārstāve Apvienotajos Arābu Emirātos, bez dokumentiem par projekta virzību neņemas spriest par iespēju uzbūvēt savu paviljonu.

“Vai Latvija var paspēt – nevaru uz to atbildēt, bet risks noteikti būtu mazāks, ja platības īrētu – tas ietaupītu gan laiku, gan naudu. Igauņi izvēlējušies šādu ceļu.”

Taču šai gadījumā būtu jāatzīst, ka izšķērdēti divi gadi un pusmiljons eiro par nerealizēta projekta izstrādi, papildina LIAA direktors An­dris Ozols. “Latvijai savas iespējas jāizvērtē pēc būtības un skaidri jau tagad jāpaziņo par savu dalību: jā vai nē.

Citādi vēlāk atsitiens var būt daudz sāpīgāks,” viņš acīmredzot dod mājienu par 15. un 16. decembrī Dubaijā gaidāmo organizatoru apvienotās komitejas sēdi, uz kuru pošas ekonomikas ministrs.

Sasniegums. Uz lielveikalu ar atkritumu maisiņu

Saeimas grozījumus Iepakojuma likumā par “vēsturiskiem” nosaucis gan likumdevējs, gan nozare. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”):

“Saeimas balsojums par depozīta sistēmas ieviešanu ir pat vēsturisks brīdis, kuru sabiedrība un nozare jau ir gaidījusi no politiķiem vairāk nekā 15 gadus.” Armands Nikolajevs, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirektors: “Saeimas deputāti pieņēmuši vēsturisku lēmumu, par ko visu iesaistīto pušu diskusijas notikušas daudzus gadus.”

Un kā nu ne – no 2022. gada 1. februāra visi Latvijas iedzīvotāji uz lielveikaliem dosies ar atkritumu maisiņiem, lai pudeļumātus pabarotu ar tukšo taru. Tirdzniecības centri līdz šim centušies ļaužu pulcēšanās vietas papildināt ar aizvien jaunām funkcijām – drīz bez kino, slidošanas un visādām atrakcijām varēs salabot zobus. Pēc diviem gadiem nāks klāt arī atkritumu savākšanas funkcija. Jau tagad tie savā starpā sacenšas ar izliktajiem drēbju vākšanas automātiem.

Jāapzinās, kam šī sistēma domāta. Tā nav zaļi domājošajiem. Tiem, kas pašreiz šķiro atkritumus, tā būs dārgāka (jo jāpiemaksā par sistēmas uzturēšanu) un neizdevīgāka, jo atkritumi jāved tālāk.

Turklāt vienas zem izlietnes turamas plastmasas miskastes vietā vajadzēs divas – automātam un konteineram. Depozītu sistēma cer ar naudu piespiest tos, kuri nešķiro vai līdz kuriem šķirošanas konteineri nav piegādāti, atgriezt atkritumus ražošanā.

No šī viedokļa loģisks ir LASUA uzstādījums “jēgpilni papildināt jau esošo dalītās vākšanas sistēmu” – tātad savākt ne tikai PET pudeles, bet arī citus pārstrādājama iepakojuma veidus.

Jānis Vitenburgs paplašināto sistēmu uzskata par lobija mēģinājumu torpedēt pudeļu depozītu sistēmu. Taču SIA “Apply” uzskatāmi pierādījusi Latvijā izstrādātā iepakojuma depozīta automāta iespējas savākt arī citus iepakojuma veidus.

Tikai tādā veidā Latvija spēs sasniegt ES izvirzīto mērķi – līdz 2030. gadam pārstrādāt 70% no iepakojuma, bet līdz 2035. gadam poligonos apglabāt ne vairāk kā 10% no visa atkritumu apjoma.

Ja reiz mainām paradumus, tad mainām – pie viena ar pudelēm uz veikalu, kur būs depozīta automāts, paņemsim arī tetrapakas un plastmasas iepakojumus. Tas nekas, ka smird. Ekoloģiski!

Joks. “Lielais brālis” dodas ielās

Valsts policija aizvadītajā nedēļā demonstrēja savu jauno “ieroci” – ar 360 grādu kameru aprīkotu netrafarētu policijas automašīnu, kas spēšot viegli konstatēt dažādus autovadītāju pieļautos pārkāpumus. Šis busiņš braukāšot pa ielām, vērīgi sekojot autovadītāju darbībām – vai tie nerunā pa mobilo tālruni vai ir piesprādzējušies, vai kādā brīdī nebrauc pa sabiedriskā transporta joslu un tā tālāk.

Turklāt vainīgais nemaz netikšot apturēts. To, ka viņš ir ievērots un nofilmēts, varēs secināt pēc vēlāk saņemtā soda. Šīs sistēmas iegāde izmaksājusi 49 999 eiro, taču šķiet, ka nākotnē tas varētu kļūt par labu peļņas avotu atšķirībā no fotoradariem, kas vairs neesot tik ienesīgi, kā nesen sūdzējās Iekšlietu ministrijas amatpersonas.

Tomēr bildēs no pasākuma, kurā žurnālistus iepazīstināja ar jauno iekārtu, vērīgākie ievērojuši kādu interesantu niansi – ar to aprīkotā pelēkas krāsas “Renault” mikroautobusa zīme bija “GC 1984”!

“1984” ir visā pasaulē pazīstamais britu rakstnieka Džordža Orvela romāns – antiutopija, kas apraksta biedējošu totalitāru iekārtu, kurā viss pakļauts stingrai kontrolei. Viens no režīma lozungiem ir “Lielais brālis tevi vēro”, kas vizualizēta kā liela acs – tā bieži izmantota arī grāmatas vāka noformējumā.

“Acis vienmēr novēroja, balss visur sekoja. Guļot vai nomodā, strādājot vai ēdot, istabā vai ārā, vannā vai gultā – izbēgt nebija iespējams. Pašam piederēja tikai daži kubikcentimetri telpas galvaskausā,” romānā “1984” rakstīja Orvels.

Saistītie raksti

Te nu rodas jautājums – vai policijas darbinieki šādu numuru izvēlējušies apzināti, lai nedaudz pajokotu par iespējamo nākotnes vīziju, kad pa ielu braukās daudz šādu 360 grādu kamerām aprīkotu auto, vai arī tā ir likteņa ironija.

Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks An­dris Locs bija pārsteigts, izdzirdot jautājumu, un atzina, ka iestādē šī sakritība iepriekš neesot pat pamanīta. “Kādu auto Nodrošinājuma pārvalde piešķīra, tāds arī tiek izmantots,” viņš atzina. Protams, nav izslēgts, ka asprātīgais un literāri izglītotais darbinieks strādā tieši Nodrošinājuma pārvaldē.

Sagatavojuši: Sandra Dieziņa, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.