Darbnespējas lapas zem lupas: VM gatavo jaunas pārmaiņas – kas mainīsies? 0
Precīzāka veselības stāvokļa uzrādīšana izsniegtajās darbnespējas lapās uzlabos darbnespējas lapu uzraudzību, šodien preses konferencē sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Vaļuliene informēja, ka konkrētais priekšlikums saistīts ar Ministru kabineta doto uzdevumu izpētīt, kas būtu uzlabojams darbnespējas lapu uzraudzībā un kontroles mehānismā. Elektroniski dati par darbnespējas lapām pieejami kopš 2019.gada, līdz ar to datubāze bijusi pietiekami plaša, lai veiktu secinājumus, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas laiku.
Komentējot VM informatīvā ziņojuma datus par to, ka 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts “cits cēlonis”, Vaļuliene minēja, ka patlaban ir redzami izrakstītie medikamenti un taloni, taču pilnīgai un konkrētai ainai par pacienta veselības stāvokli nepieciešama skaidrāka informācija par veselības stāvokli.
Viņa arī piebilda, ka pirmšķietami priekšlikums varētu nebūt prasīt norādīt detalizētu diagnozi. Skaidrāka slimības cēloņa vai veselības stāvokļa atšifrēšana nav iecerēta, lai pārliecinātos par darbnespējas lapu izsniegšanas godprātīgumu. Cēloņa norādīšana palīdzēšot VM apkopot statistikas datus un veidot “informētāku” veselības politiku.
Līdz ar to priekšlikums varētu ietvert nevis detalizētākas diagnozes norādīšanu, bet gan drīzāk vispārīgāku informāciju par, piemēram, lielām saslimšanas grupām, bet par to vēl notiekot diskusijas ar ārstiem, lai lemtu par vislabāko veidu šādai datu uzskaitei.
VM rīcībā pieejamie dati liecinot, ka negodprātīgi izsniegto darbnespējas lapu skaits ir minimāls – 2024.gadā anulētas un par nepamatotām atzītas 30 darbnespējas lapas. Anulēto lapu skaits pret izsniegto lapu skaitu ir “gaužām maz”, atzīmēja Vaļuliene.
Viņa sacīja, ka “autoritatīvi apgalvot, ka būtu masveidā liels skaits negodprātīgi izsniegtu darbnespējas lapu, nevarot”, arī darba devēju iesniegto sūdzību skaits Veselības inspekcijā (VI) par šādiem gadījumiem ir mazs.
VM gan aicina darba devējus ziņot, ja rodas aizdomas par negodprātīgiem slimības lapu gadījumiem.
Savukārt attiecībā uz datu apriti neko nav plānots mainīt – arī veicot analīzi par darbnespējas lapu cēloņiem tikuši izmantoti anonimizēti pacientu dati, un arī turpmāk pacientu datu privātumam riski nedraudot, atzīmēja VM pārstāve. Konkrētāka diagnoze nebūtu pieejama darba devējam.
Turpmāk tikšot arī strādāts pie tā, lai precīzākas diagnozes uzrādīšana neveidotu papildu birokrātisko slogu ģimenes ārstiem.
“Vēlamies datus, kurus varam analizēt, bet šobrīd “cits cēlonis” nav gluži analizējams [rādītājs],” sacīja Vaļuliene.
VM uzsākts darbs pie šiem jautājumiem, bet tālākās sistēmas izmaiņas termiņu gan pagaidām ministrijā neprognozē, jo nepieciešamas papildu pārrunas ar iesaistītajiem speciālistiem. Kavēties ar šiem jautājumiem gan VM nevēloties.
Tāpat ar darba devējiem VM apsvērusi priekšlikumu vēl paplašināt un detalizēt darbnespējas “režīmu”, proti, atsevišķi nošķirt “gultas režīmu”, “mājas režīmu” vai vienkārši “mierīgu un darbā neesošu režīmu”. Šādu nošķīrumu uzrādīšana varētu nodrošināt to, ka tas ir pietiekams arī tiesām.
Kā vēstīts, reaģējot uz Augstākās tiesas paustajām bažām par darbnespējas lapu negodprātīgu lietošanu, Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar VM izstrādās tieši tiesai adresējamas izziņas par veselības stāvokli formu.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja TM, lai novērstu turpmāku tiesas procesu novilcināšanu, pieļaujot personu neierašanos tiesas sēdēs, par attaisnojumu izmantojot nepamatoti izsniegtas darbnespējas lapas, TM jūnijā organizēja diskusiju, kurā pārstāvji no VM, VI, prokuratūras un tiesas vienojās, ka darbnespējas lapa nevar būt neapstrīdams iemesls, lai attaisnotu lietas dalībnieku neierašanos uz tiesas sēdi.
VM ar TM atbalstu sagatavos nepieciešamos grozījumus, lai ātrāk ieviestu speciālas tiesai adresējamas izziņas.
Kā liecina VM informatīvais ziņojums par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu, pērn 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts “cits cēlonis”, taču diagnozes norādīšana nav obligāta, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Risinājums paredz, ka gadījumos, kad tiek izrakstīta darbnespējas lapa ar cēloni “cits cēlonis”, tajā parādītos informācija par diagnozes nosaukumu un kodu, kas būtu pieejama tikai veselības sektoram.
Cits VM priekšlikums ir anulēt atvērtu darbnespējas lapu pēc noteikta perioda, ja tajā ilgstoši nenotiek informācijas aktualizēšana.
VM piedāvā arī izstrādāt mehānismu darbnespējas lapu regulējumā, kas mazinātu nodarbināto motivāciju pieprasīt tās uz maksimālo termiņu.
VM dati liecina, ka pērn VI tika izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības.
Kopumā novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023.gadu pērn ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms. Salīdzinoši 2023.gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības.
Ārstiem visbiežāk tiekot uzdots veikt korektīvās darbības, kas saistītas ar neprecīzi norādītu darbnespējas cēloni.
No visām darbnespējas lapām pērn uz 1 līdz 3 dienām tika izrakstītas 62 052 jeb 11,6% no kopējā A darbnespējas lapu skaita. Ņemot vērā, ka ārstniecības iestādes īslaicīgas darbnespējas gadījumos bieži noformē šīs lapas saistībā ar akūtu augšējo elpceļu infekciju vai pacienta saskarsmi ar veselības aprūpes dienestu citos apstākļos, šajos gadījumos būtu iespējams situāciju risināt tieši starp darbinieku un darba devēju, neatverot nespējas lapu, norāda VM.
Savukārt 73,4% gadījumu A darbnespējas lapas, kas tika uzreiz atvērtas uz 9 dienām, tiek turpinātas kā B lapas, un tieši lielie ārstniecības centri un stacionārās ārstniecības iestādes visbiežāk turpina uzreiz uz 9 dienām izsniegtas darbnespējas lapu B kategorijā.
Ministrijas rīcībā gan neesot pārliecinošu datu, kas norādītu, ka tās lapas, kas uzreiz ir atvērtas uz 9 līdz 10 dienām, tiktu izsniegtas nepamatoti. Analizētie dati neliecinot par tendenci, ka kāda konkrēta ārstniecības iestāde vai persona izsniegtu lapu ilgāk nekā pacientam turpinās darbnespēja.
Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka pērn E-veselības sistēmā kopumā tika reģistrētas 1 197 604 darbnespējas lapas, bet salīdzinoši 2023.gadā – 1 238 749.
No kopējā skaita B slimības lapas sastāda lielāko daļu – 55,6%, bet A lapas – 44,4%. Kopumā novērojams, ka kopš 2022.gada gan A, gan B lapu skaits samazinās. VM norāda, ka iemesls tam var būt attālinātā darba iespējas, kas kļuva aktuālākas pandēmijas laikā un cilvēku paradumu maiņa attiecībā uz veselību.
Analizējot nodarbinātā vecuma saistību ar lapu skaitu, secināts, ka biežāk tās izņem nodarbinātie vecumā 30 līdz 39 gadu vecumam, kā arī pensijas vecuma cilvēki. Lielākais lapu skaits ir novērojams ziemas mēnešos, kā arī martā.
