Foto – Valdis Semjonovs

Dāvana sievai 0

Kad 2004. gadā nomira mana pirmā sieva, apprecējos otrreiz – 2006. gadā. Dēls no pirmās laulības gan jauno nepieņēma, taču man negribējās vecumdienās palikt vienam. Dēls pabeidza arodskolu, aizgāja savā dzīvē un atteicās ar mums turpmāk kontaktēties.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Diemžēl visus nākotnes plānus pēdējā gada laikā izjaukusi nopietna slimība. Nevienu reizi šajā laikā dēls par mani nav pat painteresējies, lai gan par smago slimību ir informēts. Tāpēc esmu nolēmis visu savu mantu (māju un zemi) jau tagad uzdāvināt sievai, lai nepateicīgajam dēlam pēc manas nāves nekas nepaliktu, kaut arī viņš ir mans vienīgais bērns. Vai es to varu izdarīt un kā šādu dāvinājumu pareizi noslēgt? 
Elmārs Ventspils novadā

 

 

Latvijas Civillikuma 1912. pants nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Dāvināt un dāvanu iegūt var katra rīcībspējīga persona. Jāievēro, ka dāvinājums ir divpusējs darījums, un, lai dāvinājums būtu spēkā, tas, kā teikts likumā, ar pateicību ir arī jāpieņem dāvanas saņēmējam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Civillikums paredz vairākus dāvinājuma veidus:

• konkrētas lietas dāvinājums;

• visas mantas dāvinājums;

• dāvinājums ar uzlikumu;

• dāvinājums atlīdzības nozīmē.

Kuru no šiem dāvinājuma veidiem izvēlēties – tas paliek paša dāvinātāja ziņā. Der atgādināt, ka dāvinājuma līgumu var noslēgt arī ar nosacījumu, bet tam jābūt tādam, par ko nevar droši zināt, vai tas notiks vai ne. Piemēram, persona, kurai paredzama smaga operācija, var noslēgt dāvinājuma līgumu ar nosacījumu, ka apdāvinātais saņems dāvināto mantu tikai tādā gadījumā, ja operācijas iznākumā dāvinātājs nomirs.

Likums paredz, ka katram dāvinājumam var pievienot arī sevišķu uzlikumu, ar kuru tuvāk norādīts, kādam mērķim apdāvinātajam jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī ir ierobežots tiesību ilgums, uzliekot apdāvinātajam par pienākumu atdot vēlāk visu priekšmetu vai daļu no tā kādam citam.

Dāvinātājs var uzlikt apdāvinātam arī kādu pretpienākumu. Savukārt dāvinājumu atlīdzības nozīmē piešķir kā atlīdzību par izdarītajiem pakalpojumiem.

Noformējot dāvinājumu laulātajam, jāatceras, ka Civillikuma 91. pantā ir noteikts: manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā, ir uzskatāma par laulātā atsevišķu mantu. Tas nozīmē, ka, šķirot laulību, šo dāvinājumu, kas iegūts bez atlīdzības, vairs neuzskata par laulāto kopmantu un nedala. Šāds dāvinājums būs atsevišķa manta arī laulātā nāves gadījumā. Ja, piemēram, jūsu sieva nomirs pirmā, uz mantu, ko būsiet viņai atdāvinājis, varēs pretendēt viņas mantinieki, bet jums tā vairs nepienāksies.

Svarīgi atcerēties, ka Civillikuma 1919. pants paredz iespēju dāvinātājam vienpusēji atteikties no noslēgtā līguma (izņemot dāvinājumu atlīdzības nozīmē). Dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ: ja viņš izteicis apvainojumus vārdos vai veicis to darbos, tīši nodarījis svarīgu mantisku zaudējumu un dzīvības apdraudējumu, kā arī atstājis personu bezpalīdzības stāvoklī, ja bija iespējams palīdzēt. Dāvinājumu atsauc, ceļot prasību tiesā.

Reklāma
Reklāma

Arī laulātā dāvinājumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ vai īpašos gadījumos, piemēram, ja apdāvinātais laulātais mirst, neatstājot lejupējos mantiniekus, vai ja apdāvinātais veicinājis laulības iziršanu.

Tiesības atsaukt dāvinājumu šajos īpašajos gadījumos var izlietot tikai pats dāvinātājs viena gada laikā, skaitot vai nu no apdāvinātā nāves dienas, vai no tās dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu.

Šajā gadījumā būtiski zināt, ka Civillikuma 1922. pants ir paredzējis neatraidāmo mantinieku interešu aizsardzību. Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Tātad jūsu dēls varēs pieprasīt mājas un zemes daļu, un visdrīzāk to arī dabūs. Ja tomēr esat pārliecināts, ka nevēlaties, lai dēls kaut ko mantotu, šajā gadījumā labāk apsvērt iespēju noslēgt uztura līgumu.

Civillikuma 2096. pants paredz, ka ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi. Ja uztura devējam nodod nekustamu īpašumu, zemesgrāmatā uztura saņēmēja labā jāieraksta ķīlas tiesības uztura vērtībā. Tādējādi šī nodotā manta vairs nepieder uztura ņēmējam un neietilpst viņa mantojumā. Tad jūsu dēls kā neatraidāmais mantinieks uz to vairs nevarēs pretendēt.