Desmit domas, kuras traucē būt laimīgiem un gūt panākumus 0
Kad runājam par higiēnu, attīrīšanos, ar to parasti saprotam ķermeņa higiēnu. Taču vai esi aizdomājies, ka jāattīra arī apziņa?
Vairākums no mums pret saviem uzskatiem un pārliecību attiecas nenopietni, nenovērtē to enerģiju un spēku. Ar skumjām atmiņām par pagātni, pesimistiskām domām un negatīvām emocijām mēs indējam savu dzīvi.
Mēs ignorējam brīdinājumu, ka viss, par ko domājam, kam pievēršam uzmanību, agri vai vēlu kļūst par realitāti. Tāpēc domu higiēna ir ne mazāk svarīga, kā ķermeņa higiēna.
Kādi apgalvojumi traucē priecāties par dzīvi, būt laimīgiem un veiksmīgiem? Atbildi sniedz portāls Yourfreedom.
1. Pasaule ir cietsirdīga un netaisnīga
Ciešanas un žēlabas nepadarīs tevi laimīgu. Apvainoties un dusmoties ir vērts tikai uz sevi, nevis uz pasauli, kura nav ne laba, ne ļauna, ne žēlsirdīga, ne cietsirdīga. Viss atkarīgs tikai no cilvēka attieksmes pret dzīves notikumiem.
2. Man dzīvē neveicas
Veiksme ir kaprīza dāma, taču pieeju var atrast katrai sievietei. Lai rastos iespēja atrasties vajadzīgā vietā un laikā, sajust situāciju, nepieciešams atbilstošs garastāvoklis, enerģija, domāšanas veids.
3. No manis nekas nav atkarīgs
Ja izvairīsies no atbildības par savu rīcību, savu dzīvi, tad to vadīs gadījums. Varbūt dzīvot būs vieglāk, bet veiksmīgs un laimīgs nebūsi nekad. Tāda perspektīva nepatīk? Tad savu dzīves gleznu zīmē pats un izbaudi radīšanas procesu.
4. Man ir daudz trūkumu. Es neesmu talantīgs
Nav ideālu cilvēku, bet nepilnības, slikts raksturs daudziem netraucē sasniegt veiksmes virsotnes. Ja tās traucē, tad strādā ar savām nepilnībām. Vēl labāk – balsties uz rakstura stiprajām pusēm, attīsti savas labās īpašības. Talanti piemīt katram cilvēkam, bet dažiem vienkārši nav vēlēšanās tos atklāt un realizēt.
5. Tas ir nereāli, es nevarēšu to izdarīt
Kam tici, to arī saņem. Ja pārstāj ticēt sev, veiksmei un visam labajam, tie ies tev ar līkumu. Daudz optimistiskāka un produktīvāka ir pārliecība: “Es pagaidām nezinu, kā to izdarīt, bet noteikti uzzināšu, iemācīšos, kaut ko izdomāšu”.
6. “Ja vien man būtu…”
Mēs gribam sev iedvest, ka būtu laimīgāki, ja tikai mums būtu jauna māja, cits darbs, smalks auto.
Sapņos un vēlmēs nav nekā slikta, bet jāsaprot, ka laimes sajūta atkarīga no iekšējā priekšstata, no attieksmes pret dzīves notikumiem.
Viens var priecāties par saulainu dienu, par bērna smaidu, interesantu sarunu biedru, bet cits neapmierināts, ka viņa māja nav tik skaista kā kaimiņam.
Atceries, ka eksistē paaugstināto prasību likums: jo vairāk ir, jo vairāk gribas. Ja esi izvēlējies dzīves stratēģiju “vairāk, labāk, modernāk”, tad diez vai jebkad spēsi būt apmierināts un laimīgs.
7. Sapņi pagaidīs, jo nav pienācis īstais laiks un priekšnoteikumi to īstenošanai
Mēs bieži gaidām piemērotāko brīdi mērķa realizācijai, bet tas tā arī nepienāk. Turklāt jo ilgāk atliekam, jo vairāk iespēju palaižam garām. Tu gribētu bērnu, bet vēl gribas padzīvot sev, pakāpties pa karjeras kāpnēm, iegādāties plašu dzīvokli. Kad tas viss ir (ja tā notiek!), tad nav vairs tās veselības un spēka un prātā rodas doma: “Kam man visas šīs pūles un problēmas?”
8. Kaimiņam ir skaistāka sieva un zaļāka zāle
Skaudība ir negatīvas, nekonstruktīvas emocijas. Pa ja tiešām tā ir, tā nav tava dzīve. Turklāt mēs redzam tikai svešās dzīves “fasādi”, kura bieži nav tik ideāla, kā izskatās. Meklē savu ceļu. Kop zāli savā zālājā.
9. Mani viss apmierina. Kāpēc saspringt un rosīties?
Tas ir strupceļš. Komforta zona, dzīve pēc ieraduma, slinkums ievelk kā purvā. Neuzzinot, nepamēģinot jauno, nevēloties attīstīties, paplašināt savu iespēju loku, cilvēks pakāpeniski degradējas.
10. Viss labais jau noticis, man vairs nav, ko gaidīt
Nedzīvo tikai ar atmiņām, lai cik patīkamas tās bijušas. Vari būt drošs: nākotnē vēl būs prieki un laime. Ir daudz piemēru, kad parasti cilvēki vecumā “pēc 50” kļūst par biznesmeņiem, ceļotājiem, sportistiem, dejotājiem, gūstot no dzīves patiesu prieku.
Liktenis ir tavas domas, pārliecība, rīcība, tie veido dzīves musturu. Vienmēr atcerieties austrumnieku gudrību: “Mūsu darbi – tā ir mūsu pagātne, mūsu vārdi – mūsu tagadne, bet mūsu domas – mūsu nākotne”.
