VIDEO: Jebkurš sevi var novest līdz veģetatīvai distonijai. Speciālistu un pieredzes stāsti 0
“Veģetatīvā distonija var piemeklēt jebkuru cilvēku, jebkuram ir slieksnis, līdz kuram var tolerēt dažādu stresoru iedarbību. Pēc būtības simptomi ir normāli stresa reakcijas simtpomi, kas mūs sagatavo kādai akūtai reakcijai – cīņai vai bēgšanai,” tā diskusiju par veģetatīvo distoniju zināšanu telpā “Zikurāts” uzsāk neiroloģe Sandra Vestermane.
Meldra Malaševska, kura ir piedzīvojusi veģetatīvo distoniju, un šobrīd ir veģetatīvās distonijas uzveikšanas motivācijas lekciju autore, turpina: “Varam runāt par cilvēka pirmo reakciju, kad pēkšņi sāc just savus iekšējos orgānus – tādā situācijā cilvēks sauc medicīnisko palīdzību. Cilvēkam, kā man, kas ir tālu no medicīnas, bija grūti saprast, kā nervu sistēma var radīt fiziskas sāpes. Ārsts pateica, ka tas ir saistīts ar nervu sistēmas darbību… To bija grūti saprast un pagāja ļoti ilgs laiks, kamēr tiešām izpratu, kā funkcionē mans organisms un ka man izpaužas neiroze. Pie katra orgāna pienāk nervi. Un veģetatīvā nervu sistēma ir kā strapnieks starp domām un orgāniem.
Vesels cilvēks piedzīvo emociju, kam seko orgānu darbība. Teiksim, cilvēks iemīlas un viņam sāk straujāk pukstēt sirds – tā ir saskaņota darbība. Kad ir kāda pārslodze, cik esmu pētījusi, – var būt divi iemesli, kāpēc neiroze var sākties: tā ir fiziska vai emocionāla saslimšana. Fiziska orgāna saslimšana var radīt kādus kairinājumus, radot nepatīkamas sajūtas un ja cilvēks vēl turklāt ir ļoti neirotisks, viņš vēl vairāk uztver šīs sajūtas saasināti, tas var pāraugt dažādās nepatīkamās sajūtās. Tātad iemesli var būt ne tikai emocionāli – ārsta uzdevums saprast, kā īsti ir.”
Psihoterapeits Tarass Ivaščenko piekrīt, ka domām, ķermenim un emocijām ir savas izpausmes.
Veselības zinātņu maģistre Ineta Meldere piebilst, ka tā nav slimība, bet simptoms, jo slimībām ir “kā zemē iemīti”, konkrēti simptomi, bet veģetatīvās distonijas gadījumā simptomi var būt dažādi – vienam paaugstās asinsspiediens, citam paātrinās sirdsdarbība, piemetas galvassāpes, vai rodas smadzeņu darbības traucējumi – var būt visdažādākie simptomi, tāpēc tas ir sindroms, nevis slimība.
Kāpēc balanss ir izjucis?
Ceļi, kā cilvēks var nokļūt līdz veģetatīvai distonijai jeb – kā nevajadzētu darīt.
Tarass Ivašcenko: “Dažiem cilvēkiem simptomus samazina alkohols un viņi sāk uzskatīt, ka tā ir ārstēšana, bet es tam nepiekrītu, jo tam ir savas sekas.
Bieži vien ir pārslodze pamatā – gan fiziska, gan psiholoģiska. Noris vairāki notikumi vienā laikā, ko nespēj pārstrādāt.
Biežāk pie psihoterapeita ar veģetatīvās distonijas problēmu vēršoties pacienti, kuriem ir sēdošs darbs un maza fiziskā slodze. Sporta nodarbības šādiem cilvēkiem būtu viena no rekomendācijām ceļā uz atveseļošanos, bet problēma ir tajā, ka cilvēkam, kurš piedzīvojis tahikardiju (paātrinātu sirdsdarbību) veģetatīvās distonijas dēļ, arī normālas aerobās slodzes gadījumā – kad ir pilnīgi normāli, ka paātrinās asinsspiediens un pulss – var kļūt bail, ka jau atkal sākas lēkme.
Meldra Malaševska nepiekrīt, ka (aktīvs) sports varētu palīdzēt, viņasprāt, tieši jāizvēlas tādas aktivitātes, kas palēnina veģetatīvās sistēmas darbību – labāk lēnas fiziskās kustības, piemēram, fasciju joga, kurā izstiepj muskuļus un atslābina nervu sistēmu. Tad rodas drošības sajūta un cilvēks nomierinās. Pat stunda pusotra šādas vingrošanas ir palīdzoši.
Inete Meldere, kura arī pati piedzīvojusi veģetatīvo distoniju, secina, ka to veicināja baudvielu lietošana – nikotīna, alkohola, dažāda veida dopinga lietošana, naktsdzīve…
Mēs mēģinām būt maksimālisti, izmantojot mākslīgos resursus. Šo vielu ķīmiskie procesi novājināja nervu sistēmu, jo visai šai naktsdzīvei nāca arī darbs un mācības. Tāpat manā dzīvēs īsā laika posmā notika tas, kas ikdienā normāli nenotiek – dažādi psiholoģiski pārdzīvojumi pusgada ietvarā. Ir naivi domāt, ka organismam nekas nenotiks. Cilvēki nenovērtē, kas ir nervu spēks – ļoti svarīga sistēma!
Kad uzkrājam stresu, var veidoties lēkme.
Tarass Ivaščenko uzsver, ka dzīvesveids patiešām ļoti ietekmē vai neietekmē labvēlīgus apstākļus veģetatīvajai distonijai, nelabvēlīgo scenāriju veicina stresains dzīvesveids. Ja vēsturiski skatās, kara laikā šādu simptomu bija (tad svarīgi izdzīvot), pēc kara – bija. Tā ir slimība, kur dzīve ir laba.
Ja tomēr mēs visi dzīvojam daudzmaz līdzīgā stresa vidē, kāpēc daļai attīstās veģetatīvā distonijai, citiem ne? Un katram tas var notikt dažādos vecumos. “Nesen vēl ārstiem mācīts, ka tā ir jauna sieviešu slimība, es teiktu, ka veģetodistonijai pakļauti visi vecumi,” saka neiroloģe, – “jo nervu sistēma arī vēlāk turpina reaģēt, cieš gan sievietes, gan vīrieši. Atšķirība – jo cilvēks vecāks, jo objektīvi organiskas slimības vairāk un veģetodistonija var it kā klāties “pa virsu”.
Piemēram, cilvēkam ar paaugstinātu asinsspiedienu stresa apstākļos medikamenti tomēr nenoslāpē veģetatīvās nervu sistēmas reakcijas.
Līdzīgi – diabēta pacientiem negatīvas izpausmes stresa apstākļos.”
Neiroloģe stāsta, ka biežāk nāk pacienti, kuriem visas orgānu sistēmas ir pārbaudītas, viss ir labi, bet – kā dzīvot tālāk? Ir cilvēki, kas izmēģinājuši dažādas terapijas, bet saprot, ka ar saviem spēkiem un sportu netiks galā.
Kāda ir nozīmē gēniem? Neiroloģe Sandra Vestermane atzīmē, ka no saviem vecākiem mantojam ne tikai gēnus un potenciālu slimībām, bet mēs pārmantojam vecāku reakcijas uz stresu. Ir bailīgi, bažīgi vecāki un biedē par visu – neej tur, nedari to, – bērns uzaug ar veģetatīvo distoniju kā minimums. Izpausmes var būt arī vēlāk. Tādējādi vide nosaka, kā tas attīstās tālāk.
Daudzi, kurus piemeklē veģetatīvā distonija, jautā – kad reiz tas beigsies?
Psihoterapeits uz to atbild tēlaini: “Ja es turpināšu iet ar salauztu kāju tāpat kā pirms tam – man būs vē sliktāk. Ja es mēģināšu kaut ko darīt, ar ļoti lielu varbūtību, būs labāk.”
Kādas pārbaudes jāveic, lai saprastu, ka ir veģetatīvā distonija? Sandra Vestermane atbild: “Tas atkarīgs no vadošajiem simptomiem – pacients ģimenes ārstam izstāsta simptomus un viņu attiecīgi aizsūta uz izmeklējumiem: ja ir sūdzības par sirdi – ir sirds pārbaudes, ja sūdzības par zarnu traku, pārbauda to u.tml. Sirds pārbaudei kardiogramma ir “par īsu” un pilnīgu atbildi nedod, labāk ir diennakti pārbaudīt sirdi, veicot Holtera monitorēšanu, ir vēl citas pārbaudes – ehokardiogrāfija, kas ir kā sonogrāfija sirdī, kur, ja sirds ilgstoši strādājusi ar pārslodzi, izmainās sirds muskuļa biezums, sirds kambara izmērs u.tml. Bet tas jau liecina par somatisku slimību, tā nav veģetatīvā distonija,” skaidro neiroloģe, piebilstot, ka tomēr arī somatiska slimība neizslēdz to, ka ir ARĪ veģetatīvā distonija.
Tāpat var pārbaudīt vairogdziedzeri, hormonālo sistēmu, jo sievietēm, piemēram, var to dēļ dažādas nelabvēlīga simptomātika parādīties pēc grūtniecības.
Speciālisti iesaka uzmanīties no kaut kādām pašpārbaudēm, jo cilvēki ar veģetatīvo distoniju var kļūt neirotiski, piemēram, ik dienu un pat vairākas reizes dienā mērot asinsspiedienu u.tml.
Inete Meldere savās motivācijas lekcijās novērojusi, ka cilvēki, kam ir veģetatīvā distonija, nereti psihoterapiju uzsāk un atstāj novārtā. Psihoterapeits Tarass Ivaščenko papildina no pieredzes – cilvēki ar veģetatīvo distoniju neiziet visu psihoterapijas kursu līdz galam, jājautā, vai izveidojas kontakts ar psihoterapeitu, vai cilvēks tic tam, ko viņam un kā stāsta, ne katram cilvēkam katrs terapeits būs piemērots: “Ja izveidojas savstarpējs kontakts, cilvēks var uzreiz neticēt, ko viņam saka. Otrs – daļai šādu pacientu ir problēmas ar robežām. Un grūti runāt par emocionālajiem stāvokļiem.
Viņiem ir grūti attēlot, kas viņos notiek. Viņi saka – es jūtos slikti, bet ir grūti izskaidrot emocijas. Jāiemāca, ka izjūtas un sāpes ļoti atšķiras.
Kāds pacients reiz, braucot ar mašīnu, ļoti vēlējās ēst, un tad viņš saprata, ka patiesībā nevis grib ēst, bet jūtas ļoti vientuļš. Mums ir dažādu afektu, ir afekti bez intensitātes, iemācīties tos atpazīt prasa laiku. Cilvēki rezultātu grib ātri…”
Tālāk video skaties arī par atveseļošanās iespējām un pieredzi.
