Rāpus pretī brīvībai 0
Bija 1961. gada augusts, Berlīnes mūris bija tikko uzcelts, un Austrumberlīnes pusē tika sapulcināti ievērojami slepenpolicijas spēki, lai novērstu bēgšanas mēģinājumus uz pārtikušāko Rietumberlīni. Dažas ēkas bija palikušas pie paša mūra, tostarp arī atraitnei Klāra Bekerei piederošā māja. Viņas mājā allaž valdīja dzīva rosība, jo seši bērni mēdza pie sevis pulcināt visus draugus.
Kad 1961. gada nogalē Austrumberlīnē sāka trūkt pārtikas, turklāt izplatījās arī baisas baumas par nākotni, Bekere izlēma par izmisīgi bīstamu bēgšanas plānu: līdz ar bērniem un dažiem viņu draugiem tika nolemts parakties zem Berlīnes mūra. Šāds solis draudēja gan ar drošu nāvi, ja tunelis iebruktu, gan arī ar tikpat drošu ieslodzījumu, ja viņus pieķertu. Nav precīzi zināms datums, kurā viņi sāka rakt tuneli, taču ir zināms, ka 1962. gada 24. janvārī 28 cilvēku lielā bēgļu grupa iznāca laukā no pazemes Rietumberlīnē.
