Latvijā
Sabiedrība

Tūkstoši Kremļa ruporiem un konkursa noteikumu apiešana – mediji cīnās par valsts naudu1


Viens no medijiem, kas no Latvijas valsts budžeta saņems “atbalstu pamatdarbības stiprināšanai”, ir arī SIA “Mediju nams Vesti” izdotā avīze “Segodņa”. Līdz 2017. gadam tā iznāca ar nosaukumu “Vesti Segodņa”, un, lūk, kādi virsraksti bija šī laikraksta pirmajā lappusē pirms trim četriem gadiem: “Mēs balsojam par Putinu”, “Lai Latvija pievienotos Krievijas Federācijai, nepietika laika”.
Viens no medijiem, kas no Latvijas valsts budžeta saņems “atbalstu pamatdarbības stiprināšanai”, ir arī SIA “Mediju nams Vesti” izdotā avīze “Segodņa”. Līdz 2017. gadam tā iznāca ar nosaukumu “Vesti Segodņa”, un, lūk, kādi virsraksti bija šī laikraksta pirmajā lappusē pirms trim četriem gadiem: “Mēs balsojam par Putinu”, “Lai Latvija pievienotos Krievijas Federācijai, nepietika laika”.
Foto no “LA” arhīva

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Rīt kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), kurš ir Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes vadītājs, nolēmis sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu pretenzijas, kas saņemtas par konkursa “Atbalsts medijiem Covid–19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai” atbilstību nolikumam.

Ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva informēja, ka ministrs esot pieprasījis arī dienesta ziņojumu no vairākiem ierēdņiem, kuri piedalījās konkursa rīkošanā.

Līdz ar reklāmas apjoma sarukumu un citu krīzes radīto iemeslu dēļ arī daudziem mediju uzņēmumiem ir kritušies ieņēmumi, tāpēc valsts lēma palīdzēt arī šai nozarei.

No 1 183 851 eiro pieejamā valsts budžeta finansējuma mediju atbalstam 522 415 eiro ir paredzēti nacionāla mēroga drukātajiem medijiem un interneta ziņu portāliem

sabiedriski nozīmīga satura veidošanai ārkārtējās situācijas laikā.

SIF pagājšnedēļ majaslapā internetā izziņoja to mediju sarakstu, kam nolemts piešķirt naudu. SIF padome apstiprinājusi 53 pieteikumus. No nacionāla mēroga drukātajiem medijiem un interneta ziņu portāliem atbalstīti 19 pieteikumi par kopējo summu 322 009,02 eiro, no reģionālajiem drukātajiem medijiem un interneta ziņu portāliem, kā arī Latvijas diasporas medijiem – 34 pieteikumi par kopējo summu 217 845,63 eiro.

Taču konkursa rezultāti atklāj faktus, kas liek apšaubīt to atbilstību izstrādātajam nolikumam.

Turklāt valsts naudu grasās dot arī medijiem, kas faktiski vērtējami arī kā Kremļa rupori.

Gandrīz vienmēr, noslēdzoties līdzīgiem konkursiem, ir kāds neapmierinātais, kurš izkritis cauri izvirzīto kritēriju tīklam. Taču šoreiz pretenzijas tiek celtas nevis par caurkrišanu, bet gan klaju konkursa nolikuma neievērošanu no konkursa organizētāju puses.

Galvenajā konkursa dokumentā – nolikumā – ir norādīts, ka viena juridiska persona (izdevējs) var pretendēt uz maksimums 15 000 eiro, bet, ja līdztekus drukātajam izdevumam tiek veidots arī interneta ziņu portāls, tad uz 20 000 eiro. Lasot SIF publiskoto sarakstu ar konkursa uzvarētājiem, redzams, ka konkursa nolikumu tā ir izlasījis vairākums izdevēju, proti, ka vienam izdevējam (SIA vai akciju sabiedrībai) ne vairāk par 15 000 vai 20 000 eiro.

Tomēr daži izdevēji – SIA “ADV Service”, AS “Delfi”, SIA “Dienas Mediji” – iesnieguši pieteikumus par diviem trim medijiem atsevišķi un SIF padome to, izrādās, arī atbalstījusi.

Tādējādi šie izdevēji kopā saņems krietni lielāku summu par nolikumā norādītajiem 20 tūkstošiem eiro.

Piemēram, izdevniecībai “Dienas Mediji” apstiprināts atbalsts gan žurnālam “Sporta Avīze” (12 871,02 eiro), gan laikrakstam “Diena” (19 989,62 eiro), gan žurnālam “Sestdiena” (14 957,82). Savukārt SIA “ADV Service” apstiprināts atbalsts gan žurnālam “Ljublju” un interneta ziņu portālam “lublu.lv” (20 000 eiro), gan žurnālam “Telegraf” un interneta ziņu portālam “telegraf.lv” (14 317,82 eiro).

Bet SIA “Žurnāls Santa”, kas izdod 23 žurnālus un veido portālu “santa.lv”, pieteicies un saņems kopā tikai 19 999,98 eiro. Tātad, kā paredzēts nolikumā – vienai juridiskajai personai par vienu izdevumu ne vairāk kā 20 tūkstoši eiro.

Līdzīga situācija ir arī citiem, tostarp SIA izdevniecība “Rīgas Viļņi”, kas izdod 12 žurnālus un avīzes, veido portālu un kas pieteicies uz 20 tūkstošiem eiro. Tas pats sakāms par AS “Latvijas Mediji”, kas izdod laikrakstu “Latvijas Avīze” un vairākus žurnālus un iesniedza tikai vienu pieteikumu, pretendējot uz atbalstu par 20 tūkstošiem eiro.

Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas vadītājs jurists Kristers Pļešakovs informēja, ka par nolikuma izstrādi atbildot SIF administrācija. “Mēs pieprasījām finansējumu, kas tika nodots SIF. Mēs zināmā mērā bijām iesaistīti kopā ar nozari atsevišķos nolikuma punktos,” skaidroja ierēdnis, bet neuzņēmās nekādu atbildību par nolikuma juridisko kvalitāti.

Jūk uzņēmums ar masu mediju

Lūdzu SIF sekretariāta direktorei Zaigai Pūcei precīzu izklāstu, ar kuru nolikuma teikumu vai sadaļu ir norādīts, ka viens izdevējs var pretendēt uz atbalstu 15 000 apmērā par katru no saviem izdevumiem. Ar SIF sabiedrisko attiecību speciālistes Daces Zariņas-Zviedres starpniecību nesaņēmu citētus teikumus no nolikuma, bet atbildi, ka konkursa nolikuma attiecīgajā punktā minētie nosacījumi pretendentam attiecoties nevis uz juridisko personu, bet uz mediju.

Un arī finansējuma ierobežojums vienam pretendentam attiecoties uz mediju, nevis medija īpašnieku.

“Tas nozīmē, ka tad, ja iesniedzējs ir īpašnieks vairākiem medijiem, tas varēja iesniegt pieteikumu par katru mediju un pretendēt uz atbalstu katram medijam. Finansējuma apjoma šajā konkursā pietika visiem pretendentiem un palika pāri, padome sludināja papildu konkursu,” raksta D. Zariņa-Zviedre. Taču, lasot nolikumu, ir saprotams kaut kas pavisam cits, un šādas valsts budžeta sadalei paredzētā konkursa nolikuma interpretācijas liek apšaubīt nolikuma izstrādātāju rūpīgu attieksmi pret savu darbu.

Māris Ančs, izdevniecības “Santa” direktors: “Uzņēmums un medijs ir divas dažādas lietas – medijs nav juridiska persona. Juridiska persona ir izdevniecība, naudu saņem izdevniecība, nevis masu medijs. Darbiniekus nevar nodarbināt medijs, to dara uzņēmums.

Nolikuma izstrādātāji aplam velk paralēles starp uzņēmumu un masu mediju.

Konkursa pieteikuma veidlapā bija norādīts uzņēmums un tā pārstāvētais masu medijs. Tā kā mana pārstāvētā izdevniecība izdod 23 masu medijus, zvanīju uz SIF un interesējos, kas attiecīgajā ailē jāraksta – vai katrs no 23 vai visi kopā. SIF pārstāve man atbildēja, ka fonds to nolikumu neesot izstrādājis, ka to jau gatavu iedevusi Kultūras ministrija, lai zvanot Pļešakovam. Uzdevu viņam to pašu jautājumu, viņš atbildēja, ka jāraksta visi kopā vienā ailē.

Pēc rezultātu paziņošanas paudu savu sašutumu Pļešakovam. Redz, “Diena” sarakstīja trīs pieteikumus un saņēma krietni vairāk. Viņa rekomendācijas dēļ mums varbūt gar degunu aizgāja gandrīz 300 tūkstoši eiro! Viņš man apgalvoja, ka ierēdņi esot visu sajaukuši.”

Ar vēstuli pie SIF vērsusies Latvijas Preses izdevēju asociācija, aicinot izskaidrot pieņemto lēmumu pamatotību un atbilstību konkursa nolikumam.

Tūkstoši tiek arī Kremļa ruporiem

Konkursa rezultāti parāda vēl kādas dīvainības, proti, valsts nauda tiek piešķirta arī medijiem, kuri par Latviju ir izplatījuši melus vai kuru saturs ir bijis naidīgs Latvijai.

Nolikumā ir norādīts, ka prioritāri atbalstāmi mediji, kas veido neatkarīgu žurnālistikas oriģinālsaturu, it īpaši pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas žanrā un informatīvi analītiskā satura žanrā. Tad kā skaidrot, piemēram, 20 tūkstošu eiro atbalstu no valsts budžeta SIA “Mediju nams Vesti” krievu valodā izdotajai avīzei “Segodņa” (kopā ar portālu “BB.lv”), kurā savulaik publicēti tādi “pētnieciskie” raksti ar virsrakstiem:

“Baltija beidza ar pašnāvību”, “Mēs balsojam par Putinu”, “Lai Latvija pievienotos Krievijas Federācijai, nepietika laika” u. tml.

Vai SIF, atbalstot Kremlim simpatizējošu laikrakstu, cer, ka tas pēkšņi mainīsies un sniegs objektīvu informāciju par Covid-19 un citiem tematiem? Jāpiebilst, ka valsts atbalstu 20 000 eiro apmērā saņems arī SIA “Press Distribution Center” izdotais izdevums krievu valodā “Semj supersekretov”.

“Vērtēšanas komisijas eksperti vērtē nolikumā visus norādītos kritērijus, tai skaitā jūsu minēto, kurš ir tikai viens no vairākiem, un liek savu vērtējumu par katru no kritērijiem. Iespējams, ka eksperti šo kritēriju ir novērtējuši ļoti zemu jūsu minētajam medijam, taču situācijā, kāda bija šoreiz, kad finansējums ir pietiekams visiem pretendentiem, viņi arī šo finansējumu saņēma. Konkursos, kuros konkurence ir lielāka, projekti ar zemu vērtējumu finansējumu neiegūst,” skaidroja D. Zariņa-Zviedre.

Vērtēšanas process – mehānisks

SIF vadība pagaidām neatklāj to personu uzvārdus, kas bija iekļauti kā eksperti konkursa vērtēšanas komisijā. To darīšot 5. jūnijā, kad būs beidzies arī papildus izsludinātais konkurss. LTV “Panorāmas” žurnālisti gan ir noskaidrojuši, ka kopumā bijuši seši eksperti.

To skaitā Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne un Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne Agnese Dāvidsone.

Kā tad tika vērtēti mediji, kam piešķirt valsts naudu? A. Rožukalne: “Diemžēl šis vērtēšanas process bija ļoti mehānisks. Mediju kvalitātes vērtēšana, kurai mēs veltījām milzīgu laiku, naktīs un brīvdienās, izrādījās pilnīgi bezjēdzīga.

Lēmuma pieņēmējus nebija iespējams ietekmēt, ka tos “mediju izstrādājumus”, kuru saturs neatbilst sabiedrības interesēm, ne arī profesionālajām vērtībām, nedrīkstētu dāsni finansēt no valsts budžeta. Būtībā visa izvēle pamatojās uz tehniskiem kritērijiem: vai uzņēmumam nav nodokļu parādu, vai ir atbilstošs algoto darbinieku skaits, kas iesaistīts satura veidošanā, vai nav ētikas pārkāpumu (likumā vienīgi elektronisko plašsaziņas likumā ir noteikts ētikas kritērijs) utt.

Šiem pamatkritērijiem slieksnis bija tik zems, ka pie naudas saņemšanas tika arī tie, kurus ir grūti sasaistīt ar kvalitatīvu mediju saturu.”

Savukārt Agnese Dāvidsone skaidroja, ka komisijas eksperti neesot vērtējuši nolikumu kopumā, bet gan atsevišķi katru pieteikumu. To, vai pieteikums atbilsts nolikumam, nosakot SIF sekretariāts. Vērtēšanas komisija nepieņem arī gala lēmumu – to dara SIF padome, kurā ir Ministru prezidenta pārstāvis, pieci ministri un četru sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Saistītie raksti

Likumā ir noteikts, ka SIF darbības tiesiskumu pārrauga Ministru prezidents. Krišjāņa Kariņa padomē ieceltais Imants Parādnieks solīja izanalizēt konkursa nolikuma juridisko pusi. “Ja saskatīšu, ka tur tiešām ir neatbilstības, tad to risināsim SIF padomes sēdē,” sacīja Parādnieks.

Viņš arī apgalvoja, ka projekta konkursa programmas uzraugi sekošot līdzi mediju publicētajam saturam un nepieciešamības gadījumā pieprasīšot atdot piešķirtos līdzekļus.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Latvijā
“Bija vienalga, ar ko strādāt kopā.” Talsos varu pārņēmusi Nacionālā apvienība
10 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jūrmala vēl nepieņem lēmumu ieviest iebraukšanas maksu pilsētā uz visu gadu
11 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Balvēnieši lepojas ar partizāniem. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 14. jūlijā
11 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem 1
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
21 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
7 stundas