Dīvāna medībās 0
Dīvānu pērkam ilgākam laikam, tāpēc vēlamies, lai tas būtu ērts, izskatīgs un izturīgs. No kādiem materiāliem tagad top šī mēbele? Un kam vajadzētu pievērst uzmanību, izraugoties savējo?
Konsultēja mēbeļu salona “B12” tehnologs Guntis Kroņkalns.
Vizuālais novērtējums
Pirmo iespaidu par mēbeli gūstam vizuāli – redzam, kāds ir tās veidols, kāda krāsa, raksts un faktūra mēbeļaudumam, cik rūpīgi nošūtas vīles, no kā taisīts rāmis, roku balsti un dīvāna kājas.
– Ja rāmis ir no saplākšņa, tātad no ļoti kvalitatīva, jo ražotājs to speciāli neaizsedz, bet, ja mēbeles iekšpuse ir iztapsēta ar tehnisko audumu, zem tā visdrīzāk ir skaidu plātne.
Dara arī tā, ka dīvāna nesošās daļas, kam jāiztur liela slodze (piemēram, rāmi, pie kā stiprina salikšanas mehānismu, roku balstus), taisa no saplākšņa, bet veļas kasti, kurai ir mazāka slodze, – no lamināta, – zina teikt mēbeļu salona “B12” tehnologs Guntis Kroņkalns.
Dīvānu ieteicams ne vien apskatīt, bet arī uz tā apsēsties vai pat atgulties, lai noskaidrotu, cik tas ciets vai mīksts, vai nav sajūtamas atsperes vai rāmis, kas liecina par pārāk plānu pildījuma virsējo kārtu. Tāpat vēlams roku pārslīdināt audumam, lai saprastu, vai tas nav pārāk raupjš un vēss. Apsēžoties uz šādas mēbeles vasarā, kad paši esam trūcīgi ģērbti, saskarsmē ar audumu var rasties nepatīkamas izjūtas.
– Ievērojamu šīs preces cenas daļu veido patērētais audums. Lai apvilktu dīvānu, vidēji nepieciešami 7 – 8 metri, bet stūra dīvānam divtik daudz – 15 metri. Lētāko mēbeļu tapsēšanai izmantotais audekls var būt par trim latiem metrā (šādā gadījumā jārēķinās, ka tā mūžs nebūs ilgs), dārgākie – 25 lati metrā, bet vidējā cena metrā ir ap 13 latiem, – uzskaita mēbeļu tehnologs.
Audumi
Dīvānu ražošanā audumu izmanto ne vien mēbeles apvilkšanai, bet arī atsperu bloku un mīksto iekšējo elementu nosegšanai, pārvalku oderējumam un vēl citām vajadzībām. Šajā nolūkā izmanto tā dēvēto tehnisko audumu (kokvilna, lins, satīns, maisa audums, nebalināts audums), savukārt apvilkšanai lieto tikai speciāli ražotus mēbeļaudumus, kas darināti no dažādām šķiedrām: dabiskajām, sintētiskajām, mākslīgajām vai šo šķiedru kombinācijas. Tāpēc, izraugoties dīvānu, noteikti jāņem vērā tapsēšanai izmantotā mēbeļauduma tehniskie raksturlielumi.
– “Uz aci” mēbeļauduma kvalitāti ir grūti noteikt. Lai orientētos piedāvājumā, ieteicams veikalā apskatīt šo audumu paraugus, uz kuriem norādīti tehniskie parametri: sastāvs, blīvums uz kvadrātmetru, nodilumizturība, izturība pret izberšanos, plīsumiem un savelšanos, gaisa caurlaidības spēja, cik ugunsdrošs un ekoloģisks, izmēru stabilitāte (vai piemīt tendence sarauties un izstiepties), impregnējums jeb spēja atgrūst putekļus un netīrumus, tas, kā audums jātīra, un vēl citi.
Speciālists norāda – praktiskāki esot dīvāni, kuru apvilkšanai izmantotais mēbeļaudums ir ar rakstu un faktūru, nevis vienkrāsains un viendabīgs. Turklāt izdevīgāki esot ar maināmiem pārvalkiem, kurus var mazgāt vai ķīmiski tīrīt, un tad tie atkal izskatās gluži kā jauni.
– Tagad mēbeļaudumos pārsvarā ir kāda dabiskā materiāla (lins, kokvilna, vilna) šķiedra un, piemēram, politestera pavediens. Uzskatu, ka optimāls ir tāds variants, kur puse uz pusi izmantots dabiskais un sintētiskais materiāls.
Populārākie mēbeļaudumi, ko izmanto dīvānu apvilkšanai, ir dažāda blīvuma gobelēns (100 % kokvilna), žakarda audums, kurā ir 50 % kokvilnas un 50 % sintētikas, floks jeb samta aizvietotājs (parasti 35 % kokvilnas un 65 % sintētikas), šenils (puse uz pusi kokvilnas un sintētikas), kas izceļas ar nodilumizturību, bet pēc ekoloģiskajām īpašībām līdzinās gobelēnam. Dīvānu tapsēšanai lieto arī ādu (dabīgs un elpojošs materiāls) un tās imitāciju jeb nabuku.
Rāmis
Rāmis ir dīvāna skelets, uz kura balstās mēbeles konstrukcija, kam jāiztur lietotāju svars. Skaidrs, tam jābūt ļoti izturīgam un no kvalitatīva materiāla darinātam.
– Rāmi lielākoties taisa no koka vai saplākšņa, bet pārējās dīvāna detaļas – no skaidu plātnes un/vai lamināta. Pārsvarā izmanto priedi (tās koksne ir vieglāk apstrādājama, iespējams “paņemt” lielu šķērsgriezumu), arī bērzu, bet daudz retāk – ozolu un osi, – stāsta mēbeļu tehnologs un piemetina, ka tiem dīvāniem, kuri ir izvelkami, racionālāks esot metāla rāmis, jo tas ir neliels, bet izturīgs.
Lētākais un švakākais esot skaidu plātnes rāmis, par to izturīgāki ir visi, kuros apvienoti dažādi materiāli – saplāksnis, metāls un skaidu plātnes, bet pats stiprākais ir masīvkoka rāmis.
– Lētāko dīvānu rāmis nereti taisīts no priedes, šī koksne ir mīksta, tāpēc slikti iztur slodzes. Ja tā piedevām ir slikti izžāvēta, mēbele pēc kāda laika var sašķiebties, jo koks izkalstot savērpjas. Ja priede vai bērzs žāvēts ātri vai dēlim ir daudz zara vietu, rāmis var arī plaisāt, – brīdina speciālists un iesaka pievērst uzmanību arī dīvāna transformācijas mehānismam.
– Jo mēbele ir vienkāršāk izvelkama un saliekama, jo ilgāk kalpo tās transformācijas mehānisms.
Kā piemēru var minēt tā dēvēto “Valmieras dīvāna” jeb “eirogrāmatas” variantu, kad, izvelkot dīvānu, sēdeklis pa sliedītēm pabrauc uz priekšu, bet aizmugures daļa uz eņģītēm nolaižas. Šeit praktiski nav nekāda mehānisma, tāpēc nav, kam salūzt.
Komplicētāks ir dīvāns, kuram izvilkšana un salikšana notiek trīs posmos. To transformācijas mehānisms ir sarežģītāks (līdz ar to – dārgāks), arī matrača trīs daļas ir plānākas, tādēļ dīvāna kalpošanas laiks sarūk, bet gulēt uz tā nav tik komfortabli kā uz vienkāršāk izvelkamas un saliekamas mēbeles.
– Pie mums šauro mājokļu un daudzo iemītnieku dēļ izvēlas saliekamos dīvānus, lai naktī būtu, uz kā gulēt, bet dienā sēdēt. Rietumeiropā pēc šīs mēbeles nav pieprasījuma, jo guļ gultās, bet dīvānus iegādājas, lai būtu, kur izguldīt viesus.
Dīvāna salikšanas mehānisms bieži esot šīs mēbeles vājā vieta, tāpēc veikalā ieteicams pārliecināties, cik stabili un cieši piestiprinātas transformācijas mehānisma kustīgās daļas, proti, vai tās nestaigā. Tāpat jāapskatās, kā mehānisms piestiprināts pie korpusa un kādā stāvoklī ir kniedes un skrūves, piemēram, vai to galviņas nav norautas.
Pildījums
Par vislabāko dīvānu pildījumu uzskata atsperu blokus, kas no augšas un apakšas nosegti ar maisaudumu un papildināti ar vatējumu (vatelīnu, sintaponu). Atsperu bloks var būt ar rāmi vai bez tā. Ja ar rāmi, dīvāna mala būšot stingrāka.
– Uz atsperēm vajadzētu likt sešas vai septiņas kārtas vatelīna un šīs kārtas nostepēt ar diegiem. Tas ir dārgs un darbietilpīgs process, tāpēc daudz biežāk virs atsperēm stiprina porolonu, bet vatelīnu vai sintaponu liek tikai pēdējā kārtā, – atklāj mēbeļu tehnologs.
Lētāks, tomēr kvalitatīvs variants esot atsperu bloki ar poliuretāna jeb porolonu, bet vislētākais – vispār bez atsperēm, kad pildījumam izmantots tikai porolons vai latekss.
– Porolonam ir dažādas blīvuma un elastības pakāpes, kas nosaka tā kvalitāti un arī cenu. Lētākā poliuretāna blīvums ir 25 kg/cm3, bet 42 kg/cm3 – tam, ko liek mēbelēs, kuras izmanto sēdēšanai. Jo porolons ir blīvāks, jo ilgmūžīgāks un vienlaikus arī cietāks. Tāpēc, lai dīvāns nebūtu ļoti ciets, nedrīkst likt viena veida porolonu biezā slānī, bet jāizmanto vairāki veidi: apakšējā kārtā blīvākais, bet nākamajās kārtās – ar mazāku blīvuma pakāpi.
Porolona kvalitātes rādītājs esot arī tā marka. Izplatītākās esot divas – ar VB apzīmējot parasto porolonu, bet ar HR – to, kam pievienots latekss, kas paaugstina produkta kvalitāti.
– Dīvāna pildījumam izmantotajam porolāna slānim vajadzētu būt vismaz 12 cm biezam (minimālais variants!), bet standartā – 16 centimetriem. Apsēžoties tikai uz 10 centimetriem, ja vēl poliuretāns nav pietiekami blīvs, varēsiet sajust rāmi…
Speciālists iesaka – veikalā izvēloties dīvānu, noteikti vajag uz tā apsēsties, turklāt nevis tikai vidū, bet arī vienā un otrā galā. Jānovērtē arī roku balsti – no kāda materiāla tie izgatavoti, cik kvalitatīvs pildījums.
– Ja, piemēram, zem roku balsta apdares materiāla redzama iedobe, tas nozīmē, ka nav vienmērīgs pildījums, tādēļ drīz parādīsies karkasa spicie stūri. Arī lēts ādas aizvietotājs ir riskants – pēc laika var sākt lobīties virsējais slānis.
Pildījumam izmantojot arī jūraszāles un dūnas, kas esot ekskluzīvs risinājums.
– Ar dūnām pilda zviļņus, nevis dīvānus, jo izvelkamu šo mēbeli uztaisīt nav iespējams, – stāsta speciālists. – Zviļņa karkass ir no saplākšņa un koka, bet dūnas ir sablīvētas lielos spilvenos, kas noteikti regulāri jāizpurina, lai tās nesakristu vienā vietā.
Svarīgi Dīvāna izmaksas būtiski sadārdzina dažādi papildu elementi: • nolaižami un paceļami roku un galvas balsti, • izbīdāmi kāju balsti, • maināms atzveltnes slīpums, • pie dīvāna roku balstiem piestiprināti galdiņi vai izbīdāmas koka virsmas, • no auduma vai ādas darinātas kabatas dīvāna sānos preses un dažādu sīkumu uzglabāšanai.
|
