Pētījums: Daži tilti nespētu izturēt militārās tehnikas slodzi 49
Tilti ir arī svarīga drošības sastāvdaļa. Militārā mobilitāte nozīmē spēju ātri un efektīvi pārvietot karavīrus, tehniku un aprīkojumu. Tā ir ļoti svarīga, lai militārās operācijas noritētu veiksmīgi gan valsts, gan reģiona līmenī.
Par militāro mobilitāti atbildīga ir aizsardzības nozare.
“Uzsveram, ka visas valsts pieeja militārās mobilitātes pilnveidošanai un divējādas lietojamības transporta infrastruktūras attīstībai ir sevišķi svarīga tieši tagad, miera apstākļos. Šis vēstījums dominē arī Eiropas Savienības līmenī, un tiek veikti plaši darbi, lai rastu Eiropas Savienības dalībvalstīm pieejamu papildu līdzfinansējumu militārās mobilitātes attīstībai un standartizētas pieejas aspektiem,” rakstiski atbildēja Nacionālo bruņoto spēku Komunikācijas pārvalde.
Bruņotie spēki raksta, ka tilti, kas ir piemēroti gan civilajai, gan militārajai satiksmei, ir kritiski svarīgi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un sabiedrotajiem spēkiem. Latvijas tilti ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla un no tā izrietošajiem militārās mobilitātes koridoriem. Tas nozīmē, ka no Latvijas transporta infrastruktūras kvalitātes un izvietojuma esam atkarīgi ne tikai mēs, bet arī mūsu sabiedrotie.
Starptautiskās aizsardzības un drošības centra Igaunijā pētnieks, Aizsardzības politikas un stratēģijas programmas vadītājs Tonijs Lorenss specializējas NATO, Eiropas Savienības un reģionālās aizsardzības politikas un stratēģijas jautājumos. Pirms pieciem gadiem Lorenss bija galvenais autors pētījumam par Baltijas reģiona stiprināšanu krīzes un kara apstākļos. Viens no secinājumiem bija, ka
Eiropas transporta infrastruktūra ir krietni zem tā līmeņa, kas ir nepieciešams, lai bruņoto spēku pārvietošana noritētu raiti visā Eiropā.
“Galvenais izaicinājums ir pārvietošanās pa sauszemi. Un to var izdarīt divos veidos. Viens ir pa dzelzceļu, otrs – pa autoceļiem. Eiropas dzelzceļa kapacitāte ir diezgan ierobežota attiecībā uz spēju pārvadāt militāros transportlīdzekļus un militāro aprīkojumu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa pārvietošanās, vismaz jebkuras krīzes sākuma stadijā, būtu jāveic pa autoceļiem. Un paši autoceļi ir diezgan ierobežoti gan skaita ziņā, gan arī fiziskās kapacitātes ziņā – piemēram, tilti var būt par vāju, lai pārvadātu dažādas militārās kravas.”
Piemēram, “M1 Abrams” galvenā kaujas tanka kaujas masa ir aptuveni 63 tonnas, bet smagās tehnikas transportētājs, kas to pārvadā, var svērt vēl papildu 20 tonnas. Pārvietošanās palēnināsies, ja tilti varēs izturēt tikai vienu no šīm slodzēm vienlaikus.
“Vēl ļaunāk – daži tilti var nebūt spējīgi izturēt šāda veida slodzi. Tāpēc daži maršruti vienkārši nav piemēroti šāda veida transporta prasībām.”
Bruņotie spēki atzina, ka Latvijā ir apzināti tilti, kas ir nozīmīgi militārās mobilitātes nodrošināšanai, un notiek regulārs to tehniskā stāvokļa izvērtējums, taču neko plašāk neatklāja.
“Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir finansējuma rašana un piesaiste – militārās mobilitātes attīstība nav par brīvu, tāpēc ir svarīgi salāgot visu iesaistīto pušu intereses. No pašvaldībām saņemam regulārus lūgumus sniegt atbalstu divējādas lietojamības transporta infrastruktūras izbūvei. Katrs no šiem lūgumiem tiek izvērtēts individuāli, NBS un Aizsardzības ministrijas ekspertiem iepazīstoties ar projektu un tā potenciālo pienesumu militārās mobilitātes vajadzībām.”
Plašāk lasi LSM.LV.
