Foto: mil.ru

Mārtiņš Vērdiņš: Domāsim par Krievijas manevriem “Zapad” nopietnāk nekā līdz šim 60

Mārtiņš Vērdiņš, atvaļinātais kapteinis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

LE
LETA
Ziņas
Mīļotā dēļ atdeva uzkrājumus, aizņēmās naudu no draugiem, pārdeva ģimenes īpašumus! Rēzeknietis pēc pāris randiņiem izkrāpj 20 000 eiro 79
21 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Padoties netaisos!” Gundars Kalve – vīrs, kurš ar traktoru gāza no postamenta un nogremdēja Daugavā Otrā pasaules kara lielgabalu
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Seniori ir pārbijušies. Ko viņiem tagad darīt?” Daudzi saņēmuši milzīgus rēķinus 177
23 stundas
Lasīt citas ziņas

Šādam vārdu skopumam ir objektīvi un subjektīvi iemesli, sākot ar nevēlēšanos demonstrēt potenciālajam pretiniekam, ka “mēs zinām, ka jūs zināt, ka mēs zinām” līdz iekšpolitiskiem apsvērumiem, jo negatīvā drošības “laika prognoze” ir pretrunā ar vēlētājiem deklarēto dzelžaino pārliecību, ka “draudu nav tādēļ, ka tie nevar būt vairs nekad”.

Tomēr katram pilsonim ir tiesības un pienākums pret valsti, savu ģimeni pašam vērtēt informāciju par apdraudējumu, ko tas saņem no valsts iestādēm, medijiem, sociāliem tīkliem un pēc paša novērojumiem “dabā”.
CITI ŠOBRĪD LASA

Aplūkojot mainīgos militārās drošības apstākļus pēdējos 20 gados, viegli varam pamanīt, ka kopš 1999. gada ik pēc četriem gadiem pie Latvijas robežām (un visā Baltijas reģionā) ar dažādu, tomēr pieaugošu vērienu notiek Krievijas militārās mācības no “Zapad” sērijas, attiecīgi, 1999., 2009., 2013., 2017. gadā un plānotās 2021. gadā, kas šķietami ilgst nedēļu, izraisa mērenu sa­traukumu presē un televīzijā, un tad viss nomierinās.

Kas tur liels, mācības taču. Diemžēl problēma ir plašāka. Sāksim ar to, ka “Zapad” mērogs ir definēts kā stratēģiskais. Tas nozīmē, ka mācību mērķi ir no valsts stratēģisko mērķu plaukta, proti, runa ir par valsts mēroga uzdevumu risināšanu – vai tie būtu pasniegti kā pašaizsardzība vai miera uzturēšana, vai cīņa ar terorismu (aizsardzības operācijas ietver pāreju uzbrukumā).

Ņemot vērā, ka galvenais mācību “Zapad” rīkotājs ir kodollielvalsts Krievija, nebūs pārspīlēti teikt, ka šādās mācībās tiek apgūtas militārās operācijas, kurām var būt globāla ietekme uz visas pasaules drošību, par Latvijas teritoriju nemaz nerunājot, arī tad, ja mācību mērķi deklarēti kā tīra pašaizsardzība.

Stratēģisko militāro mērķu sasniegšanai (arī mācībās) valsts koncentrē visus savus spēkus kara laikā un to ievērojamu daļu mācībās miera laikā.

“Zapad” gadījumā daudzi vērš uzmanību, ka to plašai publikai redzamajā noslēguma fāzē operācijās piedalās ne vairāk kā 10–12 tūkstoši karavīru, kas aptuveni atbilst vienas sauszemes divīzijas spēkam.

Tiešām, nekas liels un bīstams, ja vien mēs nezinātu, ka mācībām ir arī citas fāzes, kas izpelnās mazāk uzmanības, kā arī to, ka vienlaikus ar starptautiski pieteikto un starptautiskajos līgumos regulēto maksimālo karaspēka daudzumu “Zapad” faktiski piedalās apmēram desmit reižu lielāks karaspēks.

Tas iesaistās vairākās atsevišķās epizodēs vienota mērķa un nodoma mācību operācijā krietni agrāk par publiski izziņoto “Zapad” kulmināciju vai arī vairākas mācību operācijas notiek vienlaikus vai paralēli ar galvenajiem pasākumiem. To savstarpējā saistība tiek noliegta, lai gan speciālistiem tā ir skaidri redzama.

Lai novērstu šādu šmaukšanos, piespiešanas mehānisma nav un nebūs – kamēr kaimiņvalstīm nebūs vienotas politiskās gribas patraukt šo praksi ar diplomātiskām un ekonomiskām metodēm.

Līdz ar to kopējais “Zapad” dalībnieku skaits “de facto” ir vismaz 10 reižu lielāks (80–100 tūkstoši dalībnieku – 10 divīzijas), kas, sanākot kopā, veido militāros draudus, kā minimums, visam Baltijas un Centrāleiropas reģionam. Protams, ne jau tikai personāla skaits visu nosaka.

Stratēģisko mācību mērogs nozīmē, ka tās ir kombinētās mācības, kurās piedalās ne tikai sauszemes karaspēks, bet arī aviācijas, flotes un stratēģiskās triādes karaspēka vienības.

Mācību norisei tiek mobilizēti un pārvietoti maksimālie personāla un tehniskie resursi – tanki, kājnieku kaujas mašīnas, bruņutransportieri, pašgājēju artilērija, sakaru, komandvadības, redioelektroniskās cīņas un izlūkošanas bruņutehnika, kaujas un transporta aviācija, helikopteri, visu veidu apgādes un pārapgādes dienesti, izvērsta medicīnas nodrošinājuma infrastruktūra.

Tūkstošiem apakšvienību tiek fiziski pārvietotas tuvāk mācību norises vietai – tuvāk Latvijas robežām.

Tas vien aizņem 2–3 nedēļas. Tāpat labu laiku pirms mācībām kaujas režīmā sāk strādāt visu spēku veidu izlūkošana, viss notiek kā reālajā dzīvē – tiek iegūta informācija par vērtīgiem pretinieka mērķiem, izsekota karaspēka vienību pārvietošanās.

Visu šo ikdienai netipisko kustību nevar paslēpt no novērošanas – vienalga, vai gatavojoties īstam karam vai kārtējām mācībām, par kurām savlaicīgi paziņots. Visvairāk par to jāinteresējas kaimiņvalstīm, un tas arī notiek.

Tomēr, ja deklarētais mērķis ir mācības, tad arī iebildumu nevar būt, mācību rīkošana ir katras valsts tiesības. Šeit atgādināšu par pavasarī notikušo Krievijas “Lielo staigāšanu gar Ukrainas robežu”, kas nekvalificējas kā mācības un vēl joprojām nav beigusies.

Krievijas kaujas tehnikas pārvietošana šim pasākumam tika plaši ilustrēta t. sk. no pašas Krievijas puses, nemaz necenšoties to pasniegt kā plānotas mācības. Tās bija kaujas gatavības pārbaude, kas ar šādu “pārbaužu” mērogu un vērienu kvalificējama kā nepārprotama gatavošanās uzbrukumam.

Attiecīgi notika atklāta spēka demonstrācija. Bet tieši šis apstāklis ļāva daudziem ekspertiem apšaubīt tūlītēja iebrukuma iespējamību Ukrainā, jo tā kara lietas nedara – arī Ukrainā, reaģējot uz apdraudējumu, notika spēku un līdzekļu mobilizācija, par ko tikpat publiski ziņoja sabiedrībai un pasaulei no visaugstākajiem varas līmeņiem – “mēs redzam Krievijas gatavošanos karam un darām visu, kas no mums atkarīgs, lai sagatavotos, Krievijai nebūs pārsteiguma momenta priekšrocību”.

Bet ilgstoša nervu un vārdu cīņa informācijas telpā nekalpo uzbrukuma operācijas rīkošanas priekšnosacījumiem, jo tie prasa pārsteigt pretinieku nesagatavotu.

Attiecīgi, ja kāda valsts vēlas uzsākt liela mēroga agresiju pret citu valsti, tai ir jākoncentrē nosacīti vienuviet samērā lieli spēki, vismaz trešdaļu no miera laikā tās rīcībā esošajiem (atkarībā no sagaidāmās pretdarbības līmeņa). Ja nav plānoto mācību plīvura, tad šādu koncentrēšanu kaimiņi traktē viennozīmīgi un lietderīgi izmanto laiku kopš pirmām brīdinošajām pazīmēm, kas jau mērāms mēnešos.

Mūsdienās, pateicoties informācijas aprites ātrumam, to nav iespējams izdarīt vienlaikus slēpti, nepamanāmi un ātri. Attiecīgi labākais aizsegs agresīvajiem plāniem – šķietama gatavošanās sen plānoto stratēģiskā mēroga mācību rīkošanai, kas pašsaprotami ir katras valsts tiesības.

Uzzinot par šādām mācībām, kaimiņvalstīm atliek zīlēt, vai tiešām tās būs tikai mācības vai notiek gatavošanās karam, jo atšķirības nav nekādas, atšķirība ir galīgajā politiskajā lēmumā, ko turēt noslēpumā nav grūti. Nenoliedzami Kremļa vadībā ir prasmīgi ģeopolitisko situāciju un apstākļu “sērfotāji”, kas vai nu rada šos apstākļus, vai izmanto labvēlīgus brīžus savu stratēģisko mērķu realizācijai.

Atcerēsimies Gruzijas teritorijas okupāciju 2008. gadā, kuras paveikšanai pēc “Kavkaz-2008” mācībām karaspēks netika demobilizēts un uzreiz neatgriezās pastāvīgās dislokācijas vietās, bet pacietīgi gaidīja augstāko lēmumu un specoperācijas radītos apstākļus.

Pastāv arī vēl viena drošības problēmas šķautne, kas saistīta ar liela mēroga mācībām – kritiska nejaušība, kas izraisa nevēlamas, neplānotas un nekontrolējamas sekas.

Norisinoties mācību operāciju aktīvai fāzei, gaisā tiek pacelti lidaparāti ar kaujas munīciju un jūrā (starptautiskajos ūdeņos) iziet pilnībā ekipēti kara kuģi, kuriem saprotami seko visu ieinteresēto, ne tikai kaimiņvalstu, pretgaisa aizsardzības, gaisa un jūras spēki.

Vienlaicīgi mācībās notiek operatīvā mēroga raķešu kompleksu kaujas šaušana, kad raķetes šķērso simtiem kilometru un novirzes no trajektorijas nav neiespējamas.

Šādā diezgan sakaitētā atmosfērā katra neplānota kļūme, kuras rezultātā cieš neiesaistītas valsts teritorija, lidaparāts, kuģis, valsts piederīgie, var izraisīt konfliktu, kuram īsti ir sagatavojusies tikai mācības rīkojošā puse, jo tās karaspēks ir jau mobilizēts pēc kara laika prasībām.

Te kādam valdniekam, kas brīvs no parlamentārās kontroles, var rasties kārdinājums vērst negadījumu par labu savām ilgi lolotajām idejām attiecībā uz “vēsturiskā taisnīguma” atjaunošanu vai “nacionālo interešu” problēmu atrisināšanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
Vēl ļaunāk, nevar izslēgt trešās puses provokāciju, kas var būt ieinteresēta sāncenša vai pat partnera vājināšanā (karš vājina arī uzvarētāju).

No visa minētā var izdarīt secinājumu, ka stratēģiskā mēroga mācības kaimiņvalstī ir saprātīgi uztvert kā būtisku un objektīvu drošības situācijas pasliktināšanos. Tas ir laiks, kad mantra “draudu nav” nedarbojas vai tā pat ir kaitīga, ja sabiedrība tai notic.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Mīļotā dēļ atdeva uzkrājumus, aizņēmās naudu no draugiem, pārdeva ģimenes īpašumus! Rēzeknietis pēc pāris randiņiem izkrāpj 20 000 eiro 79
21 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Padoties netaisos!” Gundars Kalve – vīrs, kurš ar traktoru gāza no postamenta un nogremdēja Daugavā Otrā pasaules kara lielgabalu
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Seniori ir pārbijušies. Ko viņiem tagad darīt?” Daudzi saņēmuši milzīgus rēķinus 177
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu 278
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Karantīnā vairs nebūs jāsēž! Jauna kārtība, kas jādara, ja esi nonācis kontaktā ar kovida slimnieku 111
23 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kompensēs OIK, elektrības sadales tarifu, būs mēneša pabalsts par katru bērnu!” Eglītis atklāj, kā valdība palīdzēs iedzīvotājiem cīņā ar inflāciju
8 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Būs policija, mēs brīdināsim,” veikalu tīkla vadītājs atklāj, kā pārbaudīs sejas maskas pie lielveikaliem
35 minūtes
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas rīta Kurzemes piekrastē būs spēkā oranžās pakāpes brīdinājums par vēju
4 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Latvijā rekordliels jauno Covid-19 gadījumu skaits – 5082 saslimušie 1
1 stunda
DJ
Diāna Jance
Ziņas
Diāna Jance: Maza tauta nevar atļauties nevērot pasaules skarbos vējus
15:05
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas rīta Kurzemes piekrastē būs spēkā oranžās pakāpes brīdinājums par vēju
14:46
LA
LA.LV
Ziņas
“Kompensēs OIK, elektrības sadales tarifu, būs mēneša pabalsts par katru bērnu!” Eglītis atklāj, kā valdība palīdzēs iedzīvotājiem cīņā ar inflāciju
14:42
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Padoties netaisos!” Gundars Kalve – vīrs, kurš ar traktoru gāza no postamenta un nogremdēja Daugavā Otrā pasaules kara lielgabalu
6 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Taupa naudu uz nomaļu rēķina: Preiļu novada dome likvidē bibliotēkas, reorganizē skolas, samazina atalgojumu 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdība atgādina amatieru ugunsdzēsēju brigādi – nezina, kā dzēst, atbrauc par vēlu un beigās visu sabojā līdz pamatiem,” Jenzis prasa skaidrību
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Neparasts atradums: Liepājas pusē jūras krastā atrod pudeli ar vēstījumu. Meklē vēstījuma autorus 4
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievija Ukrainai var uzbrukt jebkurā brīdī: Blinkens ieradies Kijevā uz krīzes sarunām
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Pārtikas cenu kāpums vēl nav sasniedzis griestus.” Eksperte skaidro, kāpēc cenas vēl kāps 27
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pastāv bažas, ka princis Čārlzs vairs nekad nesatiks savus mazbērnus – Ārčiju un Lilibetu, prinča Harija un Meganas bērnus
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Linda Mūrniece atklāj, ka viņai ir jaunas attiecības: “Kāds man pa jokam zīlēja. Satikšu kādu, ko sen zinu…”
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Puče: Covid-19 pastrādājis kā sanitārs – esam atteikušies no liekā
8 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Krievijas dezinformācijas apskats: ASV izdzīs Baltijas valstis no NATO 6
5 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kur uzglabāt, cik ilgi “drošas”: kā pareizi rīkoties ar medicīniskajām sejas maskām un respiratoriem?
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Lauris Reiniks un Ketija Šēnberga – jaunais “pāris”
3 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Omīšu gudrības: kā pagatavot paštaisītu tīrīšanas līdzekli?
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Šī valdības PR akcija sabiedrībai diemžēl ļoti dārgi maksās,” Valainis atklāj, ka omikrona apkarošanas plāna nemaz nav
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Karantīnā vairs nebūs jāsēž! Jauna kārtība, kas jādara, ja esi nonācis kontaktā ar kovida slimnieku 111
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar acetonu nodzēsa mirušo vārdus. Lietuvas katoļu baznīcas uzņēmums atkārtoti pārdevis kremētu cilvēku zārkus 52
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu 278
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas vienkārši daudziem cilvēkiem būs nepanesami!” Deputāts par to, ka šī ir lielākā enerģētikas krīze, kādu Latvija ir piedzīvojusi 25
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Stāvoklis ir smags. Viņš ir reanimācijā”: brāļi pastāsta, kāds ir šefpavāra Mārtiņa Rītiņa veselības stāvoklis 22
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Apledojis ceļš sagādā grūtības alnim nostāvēt kājās 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Uz laiku darba devējam ļaus nodarbināt darbinieku bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas 22
22 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Pārklāj podiņu, kur iesētas sēkliņas – mini siltumnīca gatava! Plus vēl 8 lieliski veidi, kā izmantot pārtikas plēvi 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Rindā uz Lielbritānijas troni esmu sestais! Princis Harijs pieprasa diennakts apsardzi, jo esot norūpējies par savu drošību
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: izvēlies visskaistāko guļamistabu un uzzini, ko tas liecina par tavu personību
1 diena