Monika Zīle: Koronavīrusam ir barga eksaminētāja vaibsti 2
Laikam jau neviens masu saziņas līdzeklis tagad pasaulē nav iedomājams bez informācijas par stāvokli koronavīrusa skartajos Ķīnas apvidos, bet šai tēmai veltītajiem tālrādes sižetiem ir visas karalauka reportāžu iezīmes, ko pastiprina slimības upuru statistika.
Rēķinoties ar plašāku vīrusa uzbrukumu, daudzās valstīs jau izveidoti valdības līmeņa štābi iespējamās krīzes situācijas vadībai.
Lai gan mediķi stāsta, ka slimība lielākoties norit vieglā formā un smagu hronisku kaišu neizvārdzinātajiem nav bīstama, nopietnas bažas vienalga pastāv. Un tām ir pamats, jo pasauli šobrīd nopietni sabiedējušais koronavīruss ir kā tāds mikroorganismu saimes tumšais zirdziņš ar nepazīstamu raksturu, ko speciālisti mēģina izdibināt. Pagaidām nesekmīgi.
Tieši tāpēc, manuprāt, visvērtīgākais uz dažādu prātojumu, padomu un vispārzināmu patiesību atkārtošanas fona ir nesen ārsta Pētera Apiņa sacītais, ka šis vīruss varbūt sagatavo cilvēci daudz nopietnākam epidemioloģiskam pārbaudījumam, ko nevar izslēgt planētas pārapdzīvotībā.
Jautājums vienīgi: kur un kad eksāmens sāksies?
Diemžēl neesmu pārliecināta, ka pašu uztaisītajā politiskajā bābelē Latvijas valstsvīri sadzirdēs daktera paudumā ieteikumu daudz nopietnākus līdzekļus ieguldīt veselības profilaksē un šī virziena izglītībai. Mutes aizsargmasku iepirkšana nebūt nav apstiprinājums tam, ka Latvijas sabiedrība neapjuks, iespējamās epidēmijas pērkonam ierūcoties tuvējā pamalē.
Mīļi skan premjera tēvišķais mudinājums pavalstniekiem jo čakli mazgāt rokas.
Bet vai šī nenoliedzami vajadzīgā higiēnas procedūra veicinās ārsta pieejamību, daudziem strauji sasirgstot, un vēl – ko tādā gadījumā varam palīdzēt cits citam?
Jā, koronavīrusam ir barga eksaminētāja vaibsti. Bet, lai cik neizdibināmi pagaidām būtu, tajos ir diezgan skaidri nolasāms, ka pilnīgi jaunā redzējumā tuvākajā nākotnē veidojama un pieskatāma veselības mācības programma, kura – sacīsim godīgi! – skolās lielākoties tikai uz papīra.
Vīruss diktē savus noteikumus daudzās jomās, valstu starptautisko sadarbību ieskaitot.
Piemēram, aizvadītajā sestdienā Vācijas prese ziņoja, ka Krievija atteikusi degvielas uzpildīšanu Piemaskavas lidostā bundesvēra “airbusam”, kurš evakuēja savas valsts pilsoņus no Ķīnas. Izrādās, lidmašīnas nosēšanās Krievijā bijusi iepriekš saskaņota augstā līmenī un Maskavā savējos jau gaidīja no Vācijas ieradusies maiņas ekipāža, taču pēdējā brīdī saņemts skopi paskaidrots liegums: sakarā ar resursu trūkumu.
Atraidītais lidaparāts laimīgi sasniedza Helsinkus un pēc tam turpināja ceļu, bet austrumu kaimiņa sociālajos tīklos joprojām turpina diskutēt, vai, atsakot “vācietim” lidmašīnas uzpildīšanu, Kremlis drīkst apvainoties, ja Eiropa to sauc par savstarpējā sadarbībā neuzticamu.
Tiesa, personām ar vāju nervu sistēmu šo viedokļu apmaiņu labāk nelasīt.
Bet arī pašmāju vietnēs pietiek muļķīgu un agresīvu izpausmju. Liekas, dažs anonīmais komentētājs nespēj vien sagaidīt paša sludinātās apokalipses sākumu, lai no tās gūtu kādu neizskaidrojamu labumu, turklāt būdams pārliecināts, ka viņam koronavīruss ies apkārt ar lielu līkumu.
