Dubultojies uzbrukumu skaits Sinagogai Erevānā: armēņu teroristu grupējums apdraud vienu no lielākajām ebreju kustībām ASV un Eiropā 33
Igors ČALENKO, politikas analītiķis, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Ukraina)
15. novembrī Erevānā tika nodedzināta vienīgā Armēnijas sinagoga. Kopš arābu un Izraēlas konflikta eskalācijas sākuma šis ir otrais gadījums pasaulē, kad tika nodedzināta ebreju kulta vieta, un pirmais ārpus Tuvajiem Austrumiem (iepriekšējais sinagogas dedzināšanas gadījums bija Tunisijā 18. oktobrī).
Dedzināšana Erevānā bija otrais uzbrukums vienīgajai ebreju kulta vietai Armēnijā pēdējo divu mēnešu laikā. Pirmais notika 3. oktobrī, 4 dienas pirms Hamas iebrukuma Izraēlas dienvidos.
Atbildību par abiem uzbrukumiem uzņēmās grupa, kas izmantoja vārdu ASALA_ Young un apgalvoja, ka ir vēsturiskās teroristu organizācijas ASALA (Armēnijas slepenā Armēnijas atbrīvošanas armija) pēctece.
Saskaņā ar Izraēlas Diasporas lietu ministrijas pētniecības centra datiem, grupa ir ASALA jauniešu spārns. Kopš tās dibināšanas Libānā 1975. gadā organizācija ir veikusi vairāk nekā 80 teroristu uzbrukumus un sabotāžas uzbrukumus, galvenokārt pret Turcijas amatpersonām un mērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un ASV.
1979.-1980.gadā tās kaujinieki veica sprādzienus Izraēlas mērķiem Itālijā.
Vēsturiskās ASALA dibinātāji cieši sadarbojās ar Sīrijas izlūkdienestiem un palestīniešu paramilitārajām grupām.
Spriežot pēc paziņojuma kanālā ASALA_Young Telegram, tieši organizācijas dibinātājus tās jauniešu spārns šobrīd uzskata par paraugiem.
Abi uzbrukumi sinagogai Erevānā izraisīja plašu rezonansi. Tikai kopš 15. novembra:
– Eiropas rabīnu konferences (CER) prezidents (viena no lielākajām rabīnu organizācijām Eiropā) pieprasīja Armēnijas varas iestādēm aizturēt ASALA grupas locekļus, pasludināt to ārpus likuma un stiprināt ebreju kopienas drošību. Viņš piebilda: “Ja nebūs pienācīgas reakcijas, ebreju asinis tiks izlietas ielās, un atbildība gulsies uz Armēnijas valdības galvu”;
– Izraēlas vēstnieks Armēnijā Joels Lions aicināja “Armēnijas valdību nosodīt visa veida antisemītismu, rūpīgi izmeklēt šo noziegumu un saukt vainīgos pie atbildības”;
– Autoritatīvākais Izraēlas angļu valodā iznākošais izdevums The Jerusalem Post Armēniju nodēvējis par “antisemītiskāko valsti bijušajā Padomju Savienībā” – 58% iedzīvotāju šeit ir līdzīgi pret ebrejiem (2019. gadā šajā pašā izdevumā jau rakstīja par “sistēmisku antisemītisms” Armēnijā);
– Starptautiskā ziņu aģentūra BNN Breaking atzīmēja, ka “šis nav pirmais antisemītisma gadījums Armēnijā; valsts jau iepriekš ir pieredzējusi kultūras un reliģisko vērtību, īpaši ar ebreju mantojumu saistīto, klaju neievērošanu”;
– Hindustan Times, viens no Indijas vadošajiem izdevumiem angļu valodā, atzīmēja naidīgumu pret ebrejiem Armēnijā.
Taču brīdinājumi par armēņu antisemītisma pieaugumu un draudiem uzbrukt ebreju mērķiem izskanēja jau pirms sinagogas nodedzināšanas.
Kopš 2023. gada septembra Izraēlas Diasporas lietu ministrija trīs reizes ir konstatējusi antisemītisku noskaņojumu pieaugumu šajā republikā. Viens no viņa oficiālajiem dokumentiem vēstīja: “Armēnijā sociālajos tīklos ir fiksēts ievērojams antisemītiskās retorikas pieaugums, tostarp aicinājumi uz vardarbīgām darbībām pret ebrejiem… Pastāv bažas par šo aicinājumu īstenošanu vai vardarbīgām darbībām pret ebrejiem. īpašums tuvākajā nākotnē.”
Izraēlas vietne Habura 4. oktobrī atzīmēja “nepieredzētu antisemītiskās aģitācijas līmeni” Armēnijā.
29. oktobrī viens no vadošajiem Izraēlas “prāta fondiem”, Begin-Sadat centrs, uzsvēra, ka “armēņu valodas telegrammas kanālos tiek veikta masveida atklāti antisemītiska propaganda, izmantojot visas pieejamās antisemītiskās klišejas”.
Uzmanību šai problēmai pievērsa arī Eiropas mediji, precizējot, ka “šī nav pirmā provokācija, kas Armēnijā tiek pastrādāta pret ebreju minoritāti pēdējā mēneša laikā”. Rumānijas Newsweek birojs atzīmēja “Armēnijas tiesībaizsardzības iestāžu klusēšanu saistībā ar uzbrukumu sinagogai”.
Pret ebrejiem vērsto aktu briesmas Armēnijā tika pamanītas visā pasaulē, taču republikas varas iestādes neuzskatīja par nepieciešamu tam pretoties.
30. septembrī Izraēlas Diasporas lietu ministrijas brīdinājumos par draudiem uzbrukt ebreju objektiem Armēnijā, valsts vēstnieks Telavivā Armēns Hakobjans sacīja: “Mums jāsaprot, kas provocē cilvēkus uz šādu rīcību.”
16. novembrī Armēnijas galvenais rabīns Geršons Buršteins Armēnijas TV piektajam kanālam pastāstīja, kā notika Erevānas sinagogas dedzināšana: “40 minūtes viņi mēģināja iekurt uguni, sākumā bija maz benzīna, tad atveda vairāk.”
Pat pēc pirmā uzbrukuma daudzi ASALA_Young un warni draudi ngs no izraēliešu un ebreju organizācijām, Armēnijas varas iestādes neveica adekvātus pasākumus, lai aizsargātu valstī vienīgo sinagogu – gandrīz stundu neviens neapturēja uzbrucējus.
Bulgārijas izdevums Sofia Globe 5. oktobrī uzsvēra, ka “ja Armēnijas varas iestādes būtu veikušas nepieciešamos pasākumus, ASALA-Young biedri diez vai būtu varējuši brīvi mest Molotova kokteiļus reliģiskajā iestādē”.
Uz Armēnijas varas iestāžu piekrišanas fona ASALA_Young ne tikai atkal un atkal aizdedzina sinagogu, bet arī izliek Erevānā un citās Armēnijas pilsētās skrejlapas ar ASALA, Hamas un Hezbollah emblēmām ar uzrakstu: “Mums ir kopīgs ienaidnieks.”
ASALA atdzimšana, kas apvienojas ar organizācijām, kas daudzās ES valstīs un ASV atzītas par teroristiskām, rada draudus citām valstīm.
ASALA_Young 15. novembra paziņojumā teikts: “ASALA bezbailīgie cīnītāji uzbruka ebreju organizācijas Chabad Erevānas centram… tās īpašnieki atrodas ASV un okupētajā Palestīnā. No turienes visi Čabadas aģenti saņem norādījumus. Tajā pašā paziņojumā bija ietverts brīdinājums: “mūsu nākamā operācija notiks ārpus Armēnijas.”
Chabad ir starptautiska ebreju kustība, kas plaši pārstāvēta gandrīz visās Eiropas valstīs, un lielākā ebreju organizācija ASV. Saskaņā ar starptautiskās socioloģisko pētījumu aģentūras Pew Report datiem, 38% Amerikas ebreju mijiedarbojas ar Chabad kustību. Amerikas Savienotajās Valstīs šī kustība ietver aptuveni 1100 izglītības, izglītības un labdarības struktūras. Aprīlī prezidents Baidens pasludināja pēdējā Čabadas līdera, Ļubavičas rebes Menahemas Mendela Šnēersona, 120. dzimšanas dienu par Valsts izglītības dienu.
Chabad darbojas arī Ukrainā. 2012. gadā Dņepro tika atvērts pasaulē lielākais ebreju centrs Menora, kas darbojas šīs kustības paspārnē. Taču Krievijā 2022. gada oktobrī Drošības padomes sekretāra palīgs Aleksejs Pavlovs pasludināja Čabadas piekritējus par sektantiem.
Uz pieaugošā antisemītisma fona Armēnijā un Krievijā Izraēlas vēstnieks Kijevā 30.oktobrī nosauca Ukrainu par “izraēliskāko valsti Eiropā”.
