“Tas taču ir normāli, vai ne?” Kādas sievietes ieraksts par it kā ikdienišķu tēmu izsauc pretrunīgus viedokļus sociālajos tīklos 0
Bērni daudziem ir dzīves piepildījums, mīlestības un laimes avots. Daudzi uzskata, ka ģimene nav iedomājama bez bērniem, un sabiedrībā šis priekšstats joprojām tiek uzskatīts par normu. Taču realitātē pastāv arī citas situācijas. Ir cilvēki, gan sievietes, gan vīrieši, kuri apzināti izvēlas dzīvot bez bērniem. Šī izvēle var būt balstīta gan personīgos apsvērumos, gan veselības stāvoklī, gan dzīves pieredzē vai vienkārši iekšējā pārliecībā. Sociālajos tīklos arvien biežāk redzami ieraksti, kuros cilvēki runā par šo tēmu atklāti.
Sociālajos tīklos lielu uzmanību izpelnījies kāds vienkāršs, bet daudzus uzrunājošs ieraksts. Kāda sieviete lietotnē “Threads” raksta: “Tas taču ir normāli negribēt bērnus, vai ne?”
Šis it kā vienkāršais jautājums izraisījis plašu diskusiju ieraksta komentētāju vidū. Zem ieraksta izskan dažādi viedokli, gan atbalstoši, gan skeptiski, un daudzi dalās arī savā personīgajā pieredzē. Piemēram, kāds lietotājs norāda, ka tas ir pavisam normāli, jo ne visi tam ir radīti. Ne visiem ir jāgrib bērni un tas var būt saistīts ar ļoti daudz iemesliem.
Ainars norāda, ka tā ir paša cilvēka izvēle, taču viņš ir laimīgs, ka viņam ir bērni. Vēl kāds norāda, ka tad, ja satiksi īsto cilvēku, tad arī vēlme par bērniem atnāks pati.
Taču ir arī pretējs viedoklis. Gita norāda, ka tas nav visai normāli, kamēr cilvēks vēl nezina, ko nozīmē tas, ka ir bērni. Savukārt Guntis norāda, ka viens no dzīves uzdevumiem ir pēcnācēju radīšana: “Kamēr tu esi jauns, Tev ir draugi apkārt un tu esi kādam vajadzīgs, bet ar laiku draugi atsvešinās, jo pašiem parādās bērni, ģimenes dzīve utt. un tu paliec vecāks un kam vajadzīgs? Lielākā daļa tava vecuma draugi ir ģimenes statusos un Tev ir jāmeklē jaunāki draugi ar ko tusēt. Lēnām pienāk vecumdienas un tu esi viens, nav bērnu un mazbērnu, kas apciemo Tevi un ienes gaismu tavās vecumdienās.”
Lūk, ko domā citi:
“Nē, nav normāli. Ir nobīdes psihē – iedzimtas vai vai kaut kādas ietekmes iegūtas.”
“Man liekas, ka tas norāda uz greizu morālo kompasu. Bet demokrātiska valsts – katrs dzīvo, kā vēlas. Man arī aizvien nav, bet priecātos, ja būtu.”
“Tas ir normāli agrīnā vecumā, tāpēc mammas agrāk mācīja meitām, ko pulkstenis teiks vēlāk. Tas nav “normāli” kopumā. Bet tā ir absolūti izprotama vēlme. Katrs dara ko grib. Brīva pasaule.”
“Kas tieši ir normāli ? Vai kādam ir tā instrukcija dzīvei? Seko savai sirdij lai nodzīvotu pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. Būs daudzi, kas vēlēsies bērnus, un daudzi kas nē. Pasaule jau tā ir overpopulated (pārapdzīvota). Laiki mainās.”
“Pilnīgi normāli. Nav ko sevi mocīt ja neesi tam gatavs un to nevēlies. Dzīvo sev, esi foršs cilvēks un izbaudi dzīves labumus.”
“Ja viņi Tev vēl nav, tad normāli. Ja jau ir, tad vairs nē.”
