Virgīnijs Sinkēvičs:  “Nesenajā Aprites ekonomikas  rīcības plānā ieviesām preču “tiesības uz remontu”, saskaņā ar kurām ražotāji var pārdot arī pakalpojumus, ne tikai jaunu preci.”
Virgīnijs Sinkēvičs: “Nesenajā Aprites ekonomikas rīcības plānā ieviesām preču “tiesības uz remontu”, saskaņā ar kurām ražotāji var pārdot arī pakalpojumus, ne tikai jaunu preci.”
Foto: Thomas Padilla/EK AV dienests

E-komercijā iepakojums izmantots pārmērīgi. Saruna ar ES vides komisāru Sinkēviču 0

Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

ES vides komisārs Virgīnijs Sinkēvičs atbild uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem par iepakojumu pandēmijas laikā, par digitalizāciju, par ekoloģisko pēdu iepirkumos, par sadzīves tehnikas remontējamību un par Ziemassvētku eglītes ilgtspēju.

LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 74
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 5
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 60
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Elektronikas nozarei vislielākās bažas rada tas, ka ieguldījumi Eiropas Zaļajā kursā ir gandrīz divreiz lielāki nekā digitalizācijas jomā. Paredzams, ka Latvijā 20% no Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļiem tiks ieguldīti digitalizācijā un 37% – klimata pārmaiņu apturēšanā. Arī digitalizācija padara rūpniecību un sabiedrību zaļāku, vai ne? Kāpēc ieguldījumi tajā ir salīdzinoši zemi?

V. Sinkevičs: Jūs ļoti labi pateicāt, ka digitalizācija palīdz risināt klimata pārmaiņu jautājumus. Tāpēc šie digitalizācijai atvēlētie 20 procenti būtu jāizmanto efektīvi un jālieto risinājumiem, kas palīdzētu ne tikai attīstīt digitālo sabiedrību, bet arī novērst klimata un vides krīzi.

No otras puses, mums jāatzīst, ka ar digitāliem risinājumiem nepietiks, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu. Mums ir vajadzīgi lieli ieguldījumi lauksaimniecībā, enerģētikā, renovācijas vilnī, transportā un citās jomās.

Ir daudz nozaru, daudz sistēmu, kurām ir jāmainās ceļā uz klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Es priecājos, ka digitālajai pārejai ir milzīga nozīme mūsu instrumentu klāstā.

Pārdošana internetā nozīmē izlietotu iepakojumu: mazās preces tiek iepakotas oriģinālā iepakojumā, pēc tam pārrobežu sūtījumu iepakojumā un pēc tam ieliktas lielākā kastē piegādei mājās vai pakomātā. Pandēmijas laikā ir krasi pieaudzis e-komercijas apjoms, un tas attiecīgi ir palielinājis iepakojuma lielumu un daudzumu. Vai ir nepieciešams un iespējams to samazināt?

E-komercija patiešām ir nozare, kas ir strauji augusi – par 14,2% 2019. gadā, un paredzams, ka līdz 2020. gada beigām tā pieaugs vēl par 13%. Taču Covid-19 un citu ierobežojumu dēļ sagaidāms, ka šīs nozares izaugsme būs vēl lielāka, nekā sākotnēji prognozēts.

E-komercijas nozare veicina kartona un plastmasas izmantošanas pieaugumu iepakojuma materiālos, un tā ir viena no nozarēm, kurā iepakojums tiek izmantots pārmērīgi.

Vairāk nekā ceturtā daļa papīra un kartona iepakojuma atkritumu privātajās mājsaimniecībās ir saistīta ar e-komerciju.

Lai risinātu jautājumu par augošu izlietotā iepakojuma apjomu, Eiropas Komisija ir pārskatījusi Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvu. ES ceru, ka tiesību akta priekšlikumu varēsim pieņemt līdz nākamā gada beigām.

Pašlaik mēs par šo jautājumu rīkojam atklātu sabiedrisko apspriešanu, kurā ikviens ir aicināts piedalīties un paust savu viedokli šajā procesā.

Attiecībā uz e-komerciju esam pievērsuši uzmanību iniciatīvām, kas veicina e-komercijas iepakojuma atkārtotu izmantošanu, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt tukšo vietu e-komercijas iepakojumā.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju pāriešana no plastmasas iepakojuma uz videi draudzīgiem iepakojuma materiāliem ir apstājusies un pat pavērsusies pretējā virzienā. Katrs cepums tagad ir iesaiņots polietilēna plēvē. Kur jūs redzat risinājumu Eiropai, lai samazinātu plastmasas daudzumu iepakojumā?

Vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantojums ir pieaudzis īpaši viesnīcu, restorānu un ēdināšanas nozarē, lai aizsargātu iedzīvotājus un patērētājus no Covid-19.

Tomēr, tā kā patēriņš ārpus mājām ir samazinājies, vēl ir pāragri novērtēt pandēmijas ietekmi uz kopējo izlietotā iepakojuma daudzumu. Veselība ir vissvarīgākā problēma, taču, kad uzveiksim pandēmiju, mums nebūs attaisnojumu un būs jārisina plastmasas iepakojuma problēma tās karstajos punktos.

ES Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas mērķis ir novērst un samazināt dažu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi, īpaši jūras vidi, un uz cilvēku veselību. Tās mērķis ir arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, produktiem un materiāliem.

Es vēlos uzsvērt, ka Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīva necenšas likvidēt plastmasu kā tādu, jo šis materiāls ir ļoti daudzpusīgs un var dot labumu videi, tāpēc ka ir viegls un izmantojams elastīgi. Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīva attiecas uz dažu plastmasas izstrādājumu neilgtspējīgu izmantošanu un izmešanu.

No 2021. gada jūlija dalībvalstīm ir jāaizliedz atsevišķi vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, piemēram, pārtikas un dzērienu trauki, kas izgatavoti no putu polistirola, vates kociņi, maisāmkociņi un salmiņi.

Mēs konstatējām, ka tieši šie priekšmeti tiek visbiežāk atrasti mūsu pludmalēs. Attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas pārtikas un dzērienu traukiem dalībvalstīm būs jāievieš patēriņa samazināšanas pasākumi, jāiekļauj piegružojuma savākšanas izmaksas paplašinātas ražotāju atbildības programmās un jāveic izpratnes veicināšanas pasākumi.

Mēs ierosinām marķējumu uz konkrētiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem, lai tie tiktu pienācīgi iznīcināti un nenonāktu vidē.

Vai dalībvalstis tiks sodītas, ja plastmasas iepakojums līdz 2025. gada 1. janvārim netiks aizstāts ar citiem materiāliem?

Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti jaunie izlietotā plastmasas iepakojuma pārstrādes mērķi 2025. gadam, un jāatrod novatoriski veidi, kā novērst atkritumu rašanos.

Jauns pašu resurss ES budžetā, kura pamatā ir izlietotais plastmasas iepakojums, kas netiek pārstrādāts, radīs papildu stimulus dalībvalstīm veicināt šo pāreju uz mazāku atkritumu daudzumu un lielāku vērtību.

Komisija pašlaik arī pārskata Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvu ar mērķi samazināt izlietotā iepakojuma rašanos un risināt jautājumu par pārmērīgu un nevajadzīgu iepakojumu.

Turklāt mēs vēlamies nodrošināt, lai visu iepakojumu, kas laists ES tirgū, līdz 2030. gadam varētu izmantot atkārtoti vai pārstrādāt ekonomiski izdevīgā veidā.

Bioloģiskie produkti ir dārgāki, lai gan bioloģiskie lauksaimnieki saņem ES atbalstu. Vai tas nozīmē, ka atbalsts ir nepietiekams, ja tas neatspoguļojas cenā?

Dati liecina, ka bioloģiskās lauksaimniecības rentabilitāte parasti ir augstāka nekā tradicionālajai lauksaimniecībai – tas izskaidro augošo interesi par to un nozares izaugsmi. Īsākas piegādes ķēdes bieži arī var samazināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu cenas galapatērētājiem.

Tomēr Eiropas Savienībā pastāv ievērojamas atšķirības, jo rentabilitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, mazumtirdzniecības tīkliem, bioloģisko produktu cenām, kā arī no subsīdijām, kas izmaksātas lauksaimniekiem par pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību un tās saglabāšanu.

Zaļajā publiskajā iepirkumā jāņem vērā pārtikas produktu audzēšana ar bioloģiskām metodēm, tāpat arī piegādes attālums. Attiecībā uz dažādiem rūpniecības ražojumiem kritēriji ir veselība un drošība, ražojuma aprites cikla ilgums, pārstrādājamība, loģistika. Taču preču ražošanas laikā ekoloģiskā pēda netiek mērīta. Līdz ar to nevar salīdzināt, cik daudz resursu ir izlietots vienas vai otras preces ražošanai. Vai ekoloģiskā pēda būtu jāiekļauj kā obligāts priekšnoteikums zaļajam iepirkumam?

Komisija atbalsta zaļo publisko iepirkumu ar dažādiem instrumentiem un 2019. gadā publicēja ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijus pārtikas un ēdināšanas pakalpojumiem, lai palīdzētu līgumslēdzējām iestādēm padarīt iepirkumus videi nekaitīgākus.

Kā paredzēts stratēģijā “No lauka līdz galdam”, komisija izveidos labāko kārtību, kā noteikt minimālos obligātos kritērijus ilgtspējīgam pārtikas iepirkumam, lai skolās un valsts iestādēs veicinātu veselīgu un ilgtspējīgu uzturu, ieskaitot bioloģiskos produktus.

Šajā iniciatīvā tiks noteikta bioloģisko produktu sertifikācijas iespējamā nozīme un produktu ekoloģiskās pēdas noskaidrošanas metodes.

Aprites ekonomikas loģika prasa, lai preces tiktu labotas, nevis izmestas, bet daudzu preču ražotāji nepiegādā rezerves daļas vai izgatavo ražojumu, ko nav iespējams salabot. Vai Eiropas Komisija mainīs noteikumus ražotājiem?

Rezerves daļu pieejamība un iespēja efektīvi aizstāt ražojumu daļas ir patiešām svarīgi aprites ekonomikas elementi, pat ja attiecībā uz konkrētiem ražojumiem var būt izņēmumi.

Tieši to vēlamies uzlabot ar “tiesībām uz remontu”, kuras ieviesām nesenajā Aprites ekonomikas rīcības plānā. Ražotāji var pārdot arī pakalpojumus, nevis tikai preces – arī preces remontējamību, nevis katru reizi jaunu produktu.

Komisija to jau ņem vērā ekodizaina noteikumos, piemēram, 2019. gadā pārskatītajos ražojumu noteikumos par sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām, sadzīves un komerciālajām aukstumiekārtām, sadzīves veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām, elektroniskajiem displejiem un metināšanas aprīkojumu.

Prasības ietver rezerves daļu minimālo pieejamības laiku no septiņiem līdz desmit gadiem atkarībā no ražojuma un rezerves daļu maksimālo piegādes laiku – 15 dienas. Mēs turpināsim sistemātiski izvērtēt ar remontēšanu saistītos aspektus.

Labāka informācija par rezerves daļu un remonta pakalpojumu pieejamību var vēl vairāk uzlabot produkta ilgizturību. Jaunajā Aprites ekonomikas rīcības plānā tika iekļauti arī vairāki pasākumi, kas attiecas uz šo jautājumu.

Lai patērētājiem nodrošinātu efektīvas tiesības uz remontu, būtiska loma būs gaidāmajai iniciatīvai par patērētāju ietekmes palielināšanu virzībā uz zaļo pārkārtošanos, arī ilgtspējīgu produktu politikas iniciatīvai un nozaru iniciatīvām, piemēram, apritīgas elektronikas iniciatīvai.

Turklāt, kā paziņots jaunajā Patērētāju tiesību aizsardzības programmā, Preču pārdošanas direktīvas turpmākā pārskatīšana ļaus izpētīt, ko vēl var darīt, lai veicinātu remontēšanu un ilgtspējīgāku, apritīgāku ražojumu izstrādi.

Tiks izskatītas dažādas iespējas attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzības līdzekļiem, piemēram, dodot priekšroku labošanai, nevis aizstāšanai, pagarinot minimālo atbildības periodu attiecībā uz jaunām vai lietotām precēm un atsākot jaunu atbildības periodu pēc labošanas.

Lielākā problēma tekstilizstrādājumu otrreizējā pārstrādē ir kokvilnas un sintētikas apvienojums dažādās proporcijās, un tas neļauj iegūt tekstilmasu. Vai jūs veidosiet vienotus noteikumus apģērbu ražotājiem?

Komisijas jaunajā Aprites ekonomikas rīcības plānā mēs paziņojām par iniciatīvām attiecībā uz visu ražojumu aprites ciklu, sākot no dizaina un ražošanas līdz patēriņam, labošanai, atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei un resursu atgriešanai atpakaļ ekonomikā.

Galvenā uzmanība ir pievērsta nozarēm, kuras izmanto visvairāk resursu un kurās ir augsts aprites potenciāls.

Kā paziņots rīcības plānā, mēs uzsāksim konkrētas darbības tekstilizstrādājumu jomā un drīzumā nāksim klajā ar jaunu ES Tekstilizstrādājumu stratēģiju, lai uzlabotu aprites iespējas nozarē.

Ziemassvētku jautājums: vai tradīcija turēt Ziemassvētku eglīti katrā mājā un iestādē ir atzinīgi vērtējama? Kas ir labāk: plastmasas Ziemassvētku eglīte visam mūžam vai jauna īpaši audzēta egle katru gadu?

Baidos, ka mēs pievērsām lielāku uzmanību Ziemassvētku vecīša pasludināšanai par “kritiski svarīgo darbinieku” un strādājām pie tā, lai palīdzētu viņam izvairīties no Covid-19 ierobežojumiem Ziemassvētku naktī, līdz ar to neiekļāvām mūsu dzīves cikla kontrolsarakstā šo divu jūsu minēto iespēju izvērtējumu.

Taču mēs zinām, ka ir bijuši mēģinājumi atbildēt uz jautājumu, vai īstās Ziemassvētku eglītes ir zaļākas nekā mākslīgās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atbilde ir tāda, kuru var attiecināt uz jebkuru izstrādājumu: ja izvēlaties no plastmasas izgatavotu cilvēka darinātu eglīti, būtu labāk to izmantot daudzus gadus, taču būtu vēl labāk, ja jūs izvēlētos dabas veidotu eglīti, kura var kalpot daudzus gadus.

Iespējas baudīt Ziemassvētkus un dzīvi kā tādu ilgtspējīgā veidā pastāv, ja vien mēs tās meklējam.

Esmu pārliecināts, ka dzīvošana līdzsvarā ar dabu darīs mūs laimīgākus, dodot mums gandarījumu par to, ka rūpējamies par savu ģimeni, planētu un nākotni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 74
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 5
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 60
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 25
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts 1031 Covid-19 gadījums, bet miruši vēl 26 sasirgušie 3
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Eiropas čempioni brāļi Šici Pasaules kausa septītajā posmā izcīna bronzu
7 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotāji vēsta par teju pusmetru dziļu sniegu! Nākamnedēļ tas strauji samazināsies
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 17
2 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Dzintars” atgriežas ar jaunu jaudu: jau pavasarī veikalu plauktos nonāks iecienītā zīmola produkcija
17:09
LE
LETA
Ziņas
Eiropas čempioni brāļi Šici Pasaules kausa septītajā posmā izcīna bronzu
17:08
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs?
15:00
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs?
2 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 23
8 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Dzintars” atgriežas ar jaunu jaudu: jau pavasarī veikalu plauktos nonāks iecienītā zīmola produkcija
6 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Automašīna apgāzās un ieslīdēja upē: traģiskā negadījumā bojā gājusi auto vadītāja
6 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Pārliecībai, ka “visu ražo Ķīnā”, vietējie ražotāji arvien biežāk spēj pretī likt savas preces
4 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 31
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 5
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gobzems pošas uz Saeimu: atklāj, cik biedru jau ir topošajā partijā 11
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 60
20 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Cīnās par Burtnieka ezeru vai par krēslu? Zvejnieki uzskata, ka pašvaldība melo un rīkojas beztiesiski 3
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotājus aicina pārbaudīt aktuālo kustības sarakstu: atcelti vairāki reģionālo maršrutu autobusu reisi 1
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairāk tūkstoši – cik lielas būs vakcinācijas projekta biroja darbinieku algas? 26
23 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Kas restorānu ēdienkartēs slēpjas zem ieraksta ­”Izģērbies, māsa Veronika!”? 1
5 stundas
AL
Agris Liepiņš
Ziņas
Agris Liepiņš: Līdz Trampa ērai čivināšana, ja arī tika piekopta, tad neuzkrītoši
4 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Kura no Maestro Paula melodijām Tev ir vistuvākā? 49
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
Izjukušas Sanas Timmas un hokejista Kaspara Saulieša attiecības: “Novēlu atrast to īsto un vienīgo!” 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Notārei un uzņēmējam katram 100 000 eiro par vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanu 24
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Lidija un Lida
7 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcilam brīvdienu ēdienam! Kalmāra gredzentiņi ar kokosriekstu pienu, kariju, ķiršu tomātiņiem un kabaci
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kā moderni iekārtot mājokli: šī gada 6 aktuālākās tendences
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sunītim rotaļlietas var nopirkt, bet bērnam gan nevar.” Armands Krauze par aizliegtajām precēm un trūkstošo loģiku 9
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa ienesīs negaidītus pavērsienus tavā dzīvē, garlaicīgi noteikti nebūs! Horoskopi no 18. līdz 24. janvārim
7 stundas