Ēdienu kardināliem gatavos mūķenes! Lielā slepenībā ar stingri noteiktu ēdienkarti Romā sāksies konklāvs, kurā ievēlēs jauno pāvestu 14
Uz Romas pāvesta ievēlēšanu sapulcējušos kardinālu ēdienkarti regulē vairāk nekā 750 gadus seni un stingri noteikumi. Piemēram, gadsimtiem ilgi uz galda bija aizliegti ravioli, salvetes un vistas, jo tajos varēja paslēpt un nodot slepenu ziņojumu, vēstīja britu medijs “BBC“.
Pagājušajā nedēļā, staigājot pa Romu, restorānos diezgan bieži varēja sastapt kardinālus. Viņi steidza baudīt savus iecienītos ēdienus, un tas nav pārsteidzoši: no 7. maija 135 kardināli tiks izolēti no pārējās pasaules Siksta kapelā Vatikānā. Kamēr slepenā balsošana nenoteiks, kurš būs jaunais Romas pāvests, viņi atradīsies stingrā izolācijā.
2013.gadā, kad notika iepriekšējās pāvesta vēlēšanas, Itālijas mediji rakstīja, ka daudzi kardināli apmeklēja “Al Passetto di Borgo” – ģimenes restorānu, kas atrodas tikai 200 metru attālumā no Svētā Pētera bazilikas. Ir zināms, ka kardināls Donalds Viljams Vuerls (Donald William Wuerl) tur pasūta lazanju, bet Frančesko Kokopalmerio (Francesco Coccopalmerio), kurš bija viens no 2013. gada favorītiem, dod priekšroku ceptiem kalmāriem.
Pāvesta konklāvi tradicionāli izceļas ar savu slepenību. Kardināli uzturas vienā telpā bez jebkādas saiknes ar ārpasauli. Vienīgais atļautais signāls ir dūmi: balti dūmi nozīmē, ka pāvests ir ievēlēts, melni – nepieciešama atkārtota balsošana, jo nav panākts divu trešdaļu balsu vairākums plus viena balss. Kas tieši notiek konklāvā, nav zināms, taču ir skaidrs viens: kardināliem visu to dienu vai nedēļu laikā, kamēr turpinās jaunā Romas katoļu baznīcas augstākā pontifika izvēles process, būs arī jāēd. Romas pāvests apvieno 1,4 miljardus katoļu.
Bet kā saglabāt slepenību un nodrošināt, ka balsošanu neietekmē ārēji faktori, ja kardināliem tiek piegādāts ēdiens un iznesti tā pārpalikumi?
Vēsturiski ēdiens radīja potenciālus draudus: pavārs varēja paslēpt ziņojumu kardinālam raviolos, vai kardināls pats varēja nodot ziņojumu uz netīras salvetes. Turklāt kopīgas maltītes varēja kļūt par slepenu sarunu vietu. Šis tēls – konklāva “ēdienu kultūra” – tiek izmantots popkultūrā un asociējas ar aizdomīguma, intrigu un kontroles atmosfēru.
Filmā “Konklāvs” (2024) gandrīz visa darbība notiek nevis balsošanas zālē, bet ēdamzālē. Trokšņainas maltītes kontrastē ar gandrīz pilnīgu klusumu pašā konklāvā, kur nenotiek formālas debates. Klusumu pārtrauc tikai rituāla runas momenti, piemēram, zvērests, ko kardināls izsaka, iemetot biļetenu urnā. Tomēr ap šo ceremoniālo klusumu notiek aktīva saziņa – bieži vien tieši ar ēdiena starpniecību. Lai gan filmu nevar uzskatīt par precīzu atspoguļojumu tam, kas notiek aiz slēgtām durvīm, nav šaubu, ka pāvesta “ēdienu kultūrā”, tāpat kā jebkurā citā, tas, ko tu ēd, kā tu ēd un ar ko tu ēd, daudz ko pasaka.
Vairāki slepenības noteikumi, kas joprojām ir spēkā, aizsākās 1274. gadā un tos noteica pāvests Gregors X (Pope Gregory X). Viņa ievēlēšana ilga gandrīz trīs gadus, no 1268. līdz 1271. gadam, kas ir garākās pāvesta vēlēšanas vēsturē. Itāļu baznīcas tiesību eksperts Enriko de Seguzio (Henricus de Segusio), kurš piedalījās šajā konklāvā, rakstīja, ka pilsētas iedzīvotāji draudēja samazināt kardinālu ēdienu porcijas un apjomu, lai paātrinātu šo procesu.
Jau toreiz konklāva dalībniekiem bija jāatrodas izolācijā. Kardinālu ēdināšanas noteikumi bija daudz stingrāki: pēc trim dienām bez vienprātības kardināliem pienācās tikai viena maltīte dienā, bet pēc astoņām dienām – tikai maize un ūdens. 14. gadsimta vidū pāvests Klements VI (Clement VI ) šos ierobežojumus mīkstināja, atļaujot pasniegt trīs ēdienus: zupu, galveno ēdienu (zivis, gaļu vai olas) un desertu (sieru vai augļus). Lai gan stingrā badošanās prakse neiedzīvojās, stingra procesa kontrole saglabājās.
Detalizētākais vēsturiskais apraksts par ēdināšanu konklāva laikā pieder Bartolomeo Skapi (Bartolomeo Scappi) – slavenākajam renesanses laikmeta šefpavāram. Viņš apkalpoja pāvestus Piju IV(Popes Pius IV) un Piju V (Pius V), bet 1570. gadā publicēja pavārgrāmatu “Opera Dell’Arte del Cucinare” (“Kulinārijas māksla”), kas viņam atnesa milzīgu popularitāti. Viņš stāsta, kā tika ēdināts konklāvs pāvesta Jūlija III (Pope Julius III ) ievēlēšanas laikā, aprakstot kontroli – un šīs prakses tiek pielietotas joprojām.
Kā raksta Skapi, kardinālu ēdienu gatavoja kopējā virtuvē pavāri un vīnziņi, kas bija tikai daļa no konklāvu apkalpojošā personāla. Virtuve varēja būt potenciāla slepenu ziņojumu nodošanas vieta, tāpēc tur pastāvīgi dežurēja sardze. Divreiz dienā pēc izlozes kalpotāji svinīgi piegādāja ēdienu pie loga ar rotējošiem elementiem sienā, ko sauca par routa (ruota). Caur to ēdiens tika nodots kardināliem. Pirms tam ēdienus pārbaudīja degustatori, meklējot tajos paslēptus ziņojumus. Katru soli uzraudzīja itāļu un šveiciešu gvardes.
Produktu kontrole bija stingra: netika pieļauts nekas, kurā varētu paslēpt zīmīti. Nekādu slēgtu (aizdarītu) pīrāgu, nekādu veselu vistu. Vīns un ūdens – tikai caurspīdīgos traukos. Auduma salvetes tika izvērstas un rūpīgi pārbaudītas. Tas ne tikai nodrošināja kardinālu pilnīgu izolāciju, bet arī mazināja saindēšanas risku – galu galā vienmēr, bet īpaši renesanses laikos, Romas pāvests bija ārkārtīgi ietekmīga politiska figūra.
Neskatoties uz ierobežojumiem, saskaņā ar Skapi aprakstu, kardināli ēda labi. Tika pasniegti salāti, augļi, gaļas izlase, vīns un svaigs ūdens. Dzīves apstākļi, ko aprakstīja Skapi, bija komfortabli: katrā cellē bija gulta, galds, pakaramais, divi krēsli, nakts pods un trauks ar vāku, kā arī citas lietas. Ja neskaita totālo kontroli, dalība konklāvā renesanses laikā nebija nekas smags.
Gaidāmajā konklāvā, kas sāksies 7. maijā, kardināli, kā ierasts, dzīvos Svētās Martas namā (The Domus Sanctae Marthae), kas ir Svētā Pētera bazilikas piebūve. Ēdienu kardināliem gatavos mūķenes. Ēdieni būs vienkārši, raksturīgi Lacio (Lazio) reģionam, kur atrodas Vatikāns, un blakus esošajam Abruco (Abruzzo): minestrone zupa, spageti, arrosticini (jēra gaļas šašliks) un vārīti dārzeņi. Nedaudz pieticīgāk nekā renesanses laikos, bet būtība ir tā pati: process tiek stingri kontrolēts, lai izslēgtu informācijas noplūdi.
Filmā “Konklāvs” viena no pirmajām virtuves ainām rāda mūķenes, kas vāra veselas vistas buljonam: vienkārša, nebūt ne grezna maltīte. Taču svarīgs ir nevis tas, bet simbolisms: mūsdienu katoļu baznīca – īpaši pēc pāvesta Franciska pontifikāta – cenšas radīt vienkāršības un pieticības tēlu. Bažas par slepeniem ziņojumiem vistas gaļā ir pagātne. Tagad par galveno draudu tiek uzskatītas elektroniskās ierīces, kas filmā “Konklāvs” tiek vairākkārt parādīts.
Tādējādi, kamēr Vatikānu pirms konklāva pārbauda, vai tur nav slēptu elektronisko ierīču klātbūtne, kardināli gatavojas citādi: viņi staigā pa Romu un bauda savus iecienītos ēdienus. Kādam no viņiem šāda maltīte kļūs par pēdējo kardināla statusā – pirms kļūšanas par jauno Romas pāvestu.
Jau vēstīts, ka katoļu kardināli ir nolēmuši, ka šodien, 7.maijā, sāksies konklāvs, kurā tiks ievēlēts pāvesta Franciska pēcnācējs, pavēstīja Vatikāna preses sekretārs Mateo Bruni, ziņoja LETA.
Kardināli vispirms piedalīsies svinīgā misē Svētā Pētera bazilikā, bet pēc tam balsstiesīgie pulcēsies Siksta kapelā, lai piedalītos balsošanas procesā, norādīja Bruni. Romas pāvests Francisks no dzīves aizgāja 21.aprīlī. Viņam bija 88 gadi.
Balsojumā piedalīsies kardināli, kas ir jaunāki par 80 gadiem.
